Lasīšanas laiks: < 1 min
Kad vakars spuldzēs iemet sārtu rozi un krēslā ielas tinas nemanot, ir īstais laiks iedegt sveces, ieliet glāzēs vīnu un nesteidzīgi baudīt dzeju. Tieši tā notika piektdienas vakarā, 1.oktobrī, Kocēnu kultūras namā, kur Dzejas dienu ietvaros viesojās aktieris Mārtiņš Vilsons ar dzejas izrādi “Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi”.
Lai arī Aleksandru Čaku dēvē par Rīgas dziesminieku, viņa dzeja ir tuva un pazīstama ikvienam. Šajā vakarā mazāk tika pieminēti ormaņi, kioski un ielu rensteles, vairāk mīlestība, pārdzīvojumi, sievietes un vīrieša jūtu pasaule, daba. Rudenīgi iekārtotajai kultūras nama zālei un oktobra sajūtām ārā atbilstoši skanēja dzejas rindas: vējš rokā man iepūta kastaņa lapu, ābolu smarža valda pār pasauli visu…
Liekas, ka stundu garā dzejas izrāde pagāja vienā elpas vilcienā, tik ļoti klātesošos savā varā bija pārņēmis Mārtiņš Vilsons. Viņš, gluži tāpat kā Čaks, bija ieradies ar savu sirdi delnā, un klausītāji to novērtēja. Protams, ja ir Čaks, dziedošs aktieris un ģitāra, vakars nav iedomājams arī bez romantiskajām dziesmām „Miglā asaro logs” („Atzīšanās”) un „Liepas satumst” („Tev”).
Pavisam drīz – 27.oktobrī tiks atzīmēta Aleksandra Čaka 120. dzimšanas diena. Ir pagājis vairāk nekā gadsimts, nomainījušās paaudzes, bet Čaka dzeja turpina dzīvot.
