Lasīšanas laiks: 2 min
Kādā no “Valmieras Uzņēmēju klubs” sapulcēm rosināju kluba biedriem katram pamatīgāk izpētīt kādu no valmieriešiem svarīgām infrastruktūras un sadzīves jomām, lai varētu ieteikt pašvaldībai reālus risinājumus iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Pats uzņēmos risināt velo infrastruktūras, iedzīvotāju drošības un sabiedriskās kārtības jautājumus. Šoreiz vēlos paust savu viedokli par velo infrastruktūras mūsu pilsētā.
Esmu izskatījis un izbraukājis esošos veloceliņus Valmierā un vairākās citās Latvijas pilsētās, ticies un aprunājies ar aktīviem velobraucējiem. Kopumā mani secinājumi par velo infrastruktūru Valmierā ir šādi.
Veloceliņi ir izbūvēti “jaunajās” vai renovētajās ielās, kur atsevišķu celiņu stāvoklis ir labs, bet kopumā varētu būt daudz, daudz labāk.
Pārsvarā celiņu marķējums sākas un beidzas pēkšņi, nav loģiska to turpinājuma, pietrūkst mazāku un lielāku drošu, noslēgtu veloceliņu “apļu” (piemēram, varētu veidot “mazo apli” Atpūtas parka zonā, bet “lielo apli”, kas savienotu Vanšu un Dzelzs tiltus u.t.t.) ar skaidru marķējumu, “gludu” savienojumu un marķējumu krustojumos ar šķērsielām.
Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība
Nav izveidoti droši marķēti veloceliņi bērnu nokļūšanai skolās, bet tajā pašā laikā mācam bērniem domāt un pārvietoties “zaļi”. Trūkst velostatīvu pie skolām un sabiedriskām ēkām u.t.t. Man šķiet, būtu stilīgi ne tikai vārdos, bet arī darbos veidot Valmieru kā zaļu (devīze “dzīvojam zaļi” taču jau ir), velobraucējiem draudzīgu pilsētu, galu galā pirmais un vienīgais divkārtējais olimpiskais čempions vienā no riteņbraukšanas sporta veidiem ir mūsējais.
Sarunās ar velobraucējiem izskanēja dažādas interesantas velomaršrutu idejas Valmierā un apkārtējos novados. Lūk dažas no tām:
- veloceliņš, kas savienotu abas Valmieras BMX trases;
- dzelzceļa stacija kā velomaršrutu starta punkts un velosipēdu nomas punkts, tūristiem, kuri ierodas ar vilcienu;
- gardēžu velomaršruts, kas savieno trīs alus darītavas – Brenguļu, Valmiermuižas un topošo Kocēnu alus brūzi.
Aicinu tos, kam velobraukšana ir tuva, iesaistīties radošā diskusijā, daloties ar savu skatījumu (bez “viss ir slikti”:) komentāros zem šī raksta vai Facebook, ko un kā pilsētas veloinfrastruktūrā varētu attīstīt un uzlabot.
Nu nav jau viss tik slikti! Labi ,ka beidzot kāds par to sācis runāt publiski.Arī attēlā redzamais posms vienkārši ir lielisks! Par pārējiem neizteikšos . Ja pa šādu veloceliņu varētu no Brenguļiem aizmīties līdz piemēram Rubenei vai no Mūrmuižas līdz Rūpniekiem un pilsētas centrā velosipēdistiem /gājējiem atvēlēt veselu ielu ,tad arī varētu sākt runāt par Valmieru kā zaļu pilsētu.Ja gribam lai cilvēki nokļūšanai piemēram uz darbu stacijas galā mašīnas vietā izvēlas velosipēdu ir jābūt labai veloinfrastruktūrai.Labi piemēri ir tepat kaimiņos Pērnavā,Vīlandē.Tāpat jāņem vērā,ka mūsdienu velosipēdi spēj attīstīt ļoti pieklājīgus ātrumus un arī elekrovelosipēdi jau nav vairs nekāds brīnums .
Izbūvējat Gaujas krasta promenādi! No vanšu tilta līdz dzelzs tiltam. Sākārtosiet gan Gaujas krastu, gan apkārtējo teritoriju, kā arī papildināsiet velo infrastruktūru. Aizbrauciet kaut vai uz Ogri pamācīties. Uz tuvējiem pagastiem ar laiku arī varētu izbūvēt veloceliņus.
Vai tik šim “uzņēmējam” nebūtu vispirms jādomā kā mazināt zaudējumus paša saimniecībā. Drīz jau Valmiera būs Staicele numur 2, kur gadiem pilsētiņas budžets bijis pakārtots sporta funkcionāru darbībām, tai skaitā ne pārāk likumīgām.
Nu ja, mums jau arī KNABs piebraukā pa laikam.
Manuprāt, lielākais uzsvars būtu jāliek nevis uz ‘atpūtas’ vai ‘tūristu’ veloceliņiem, bet uz ‘ikdienas’ maršrutiem – pēc iespējas vairāk, kaut pa visām ielām/ietvēm, lai cilvēki var ērti un droši braukt uz darbu, skolām utt. Ievērojot nepārtrauktību. Protams, ir labi, ja var uztaisīt tādu velo infrastruktūru, kā, piemēram, Nīderlandē vai Dānijā, tomēr daudzās valstīs ir arī piemēri, kur tiešām šaurus trotuārus skaidras līnijas u.c. apzīmējumi sadala uz pusēm, un veloceliņš gatavs. (Valmierā trotuāri ir gana plati.) To var izdarīt salīdzinoši lēti un ātri, protams, laika gaitā domājot arī par kārtīgāku velo infrastruktūru (it sevišķi velobraucējiem neērtajās vai bīstamajās vietās).
Veloceliņa novietojums lielākajā daļā ielu, nav patīkams, ir riskants un bruģakmenis arī ir pamatīgi izstaigājis. Labāk pa ielu braukt, nekā pa trotoaru, ja negribi ieskriet kādam sānā.
Ne pārāk labi. Gājēju ietve ir sadalita divās dalās un uzliktas velosipēdu ceļa zīmes. (???) Diezgan bīstami staigāt. Ko es saprotu ar velosipēdu ceļu – divriteņiem ir izbūvēta atsevišķa infrastruktūra – atdalot tos no pārejās satiksmes, lai izvairītos no negadījumiem. Tā ka Hollandē piemeram. Tagad tāds puskoka kāpiens – ne isti ietve, ne isti velosipēdu celiņs.
Piekr’tu VELOZ, labi, ka tas ir iesākts, kā Saeimā saka “”mazs solis pareizā virzienā””, protams, ka daudz kas vēl jādara, bet jau tagad redzam, ka katrs nākošais projekts paliek aiz vien labāks. Jāatceras, ka atsevišķu veloceliņu izbūve tikai velobraucējiem prasa pieklājīgus resursus, kurus šobrīd nevaram atļauties. Un gājējiem un velosipēdistiem jāievēro savstarpēja sapratne. Ja ar velosipēdu var attīstīt krietnu ātrumu, tas nenozīmē, ka pa gājējiem pilnu ietvi jānesās kā trakiem, priekš tam ir meža takas. Un ļoti bīstama tendence, ko var novērot pilsētā, ir jauniešu braukšana, ar abām rokām spaidot telefonu. Vai tiešām nevar, vismaz braucot ar velosipēdu, atrauties no telefona? Kādas neatliekamas lietas tur jākārto? Lūdzu, apstājies, aizsūti to ziņu, un brauc tālāk. Tie, kas to dara, vēlāk pārsēdīsies auto, un pie tā stūres darīs to pašu. Un ar ko tas beidzas, bieži lasām policijas hronikās. Padomāsim par to! Brauksim droši, dzīvosim zaļi! Un brauksim ar velosipēdiem, tas ir veselīgi un aizraujoši.