Lasīšanas laiks: 3 min
Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca turpina Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta ”Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” īstenošanu.
2019. gada vasarā Rubenes draudze spēra pirmos soļus ceļā uz balto dārzu un ES finansējuma piesaistīšanā (LEADER finansējums, partnerība ”No Salacas līdz Rūjai”). Šodien šajā vēsturiskajā vietā ikviens pamana rosīšanos ap pašu Dievnamu: Rubenes baznīcas cēlā ēka pēc SIA ”Lejinieku projektēšanas birojs” (Mikus Lejnieks) tehniskā projekta risinājuma, ar būvuzņēmēja SIA ”Warss+” prasmīgajām rokām un Būvuzrauga Arņa Urbāna stingrā uzraudzībā iegūst atjaunotu veidolu.
Tiek veikta ēkas fasādes renovācija, jumta rekonstrukcija.
Baznīcas tornim, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Vaidavas ezeru un Gaujas Nacionālā parka senieleju – nozīmīgāko reģiona dabas mantojuma daļu, tiek atjaunots jumta segums un kāpnes uz skatu platformu.
Baznīcas torņa gailis, kas torņa smailē mīt no tālā 1754. gada (gravējums), ir devies atgūt savu sākotnējo spožumu un atbrīvoties no kara laikā gūtajām četrām šautajām brūcēm.
Baznīcas iekštelpās ir nomainīts grīdas segums, tiek restaurēti soli, kas tiks aprīkoti ar apsildes elementiem.
Ekspozīcijai, siltumnoturībai un ēkas neierobežotai pieejamībai tiek iebūvēta ekspozīcijas stikla siena, kas nodrošinās ekspozīcijas pieejamību 24 stundas diennaktī.
Projekts paredz sakārtot iekštelpu apkures sistēmu kā arī nomainīt esošos logus uz baznīcas vēsturiskajiem logiem iespējami pietuvināta dizaina rūtīm. Logu izgatavošanu esam uzticējuši Kocēnu novada uzņēmējam SIA ”WoodHeart”.
Domājot par pielāgotību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pie baznīcas ieejas tiks ierīkota uzbrauktuve personām ar kustību traucējumiem. Ekspozīcijas telpā izvietots apraksts Braila rakstā.
Lai radītu gatavību lielāka apmeklētāju skaita uzņemšanai, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums.
Īpaši sarežģīts un rūpīgs darbs gan no projektētāja, gan būvuzņēmēja ir paveikts vēsturiskā un sagurušā koka guļbūves kalpotāja namiņa pārtapšanā par staltu Rubenes baznīcas vēstures stāsta liecinieci.
Multimediālās ekspozīcijas ”Pa Hronikas pēdām” vēsturisko liecību 3D modulācijas ekspozīcijas objektu izveidošanu un instalācijas uzstādīšanu nodrošina pieredzējušais uzņēmums SIA ”DdStudio”.
Pasūtītāja dotais uzstādījums ar ietverto nosaukumu – ”Pa Hronikas pēdām” ir pietiekami universāls un uzdod veidot atraktīvu ekspozīciju par būtiskiem kultūrvēstures notikumiem ne tikai lokālā vai Latvijas mēroga, bet plašākā reģiona kontekstā. Ekspozīcijas stāstu veidos selektīvi atlasīti, akcentēti notikumi un norises ar kopīgu kontekstu, izceļot Rubeni, kas pašlaik manifestējas kā vienīgā vai vismaz centrālā vieta priestera Indriķa/Henriha darbības un tā Hronikas atspoguļotāja.
Ekspozīcijas sadaļu vienojošs motīvs Divi priesteri: Livonijas Indriķa/Henriha un Kristofs Harders. Personības, kuras saistītas ar Rubenes draudzi un notikumiem ar 500 gadu laika distanci.
Indriķa Livonijas hronika ir pirmais pilnīgākais rakstītās vēstures avots, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12. gs. beigās un 13. gs. pirmajos gadu desmitos. Lai gan Hronikā tēlotie notikumi neaptver pat nepilnu pusgadsimtu, politiskās, ekonomiskas un kultūras dzīves jautājumus Latvijas un Igaunijas vēsturi tā atspoguļo tik spilgti kā neviena cita šī laika hronika vai dokuments.
Kā vēstīts iepriekš, projekta vadošais partneris ir Siguldas novada dome, partneri Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Cēsu, Amatas, Valkas, Pārgaujas novadu pašvaldības, Valmieras pilsētas pašvaldība, Cēsu Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā draudze un Valmieras Svētā Sīmaņa Evaņģēliski luteriskā draudze.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes aktivitātēm ir 237 677,00 eiro, tajā skaitā Kocēnu novada domes priekšfinansējums Snieguma rezerves nodrošināšanai 14 498,30 eiro, Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes līdzfinansējums 41 943,00 eiro.
Projekta īstenošanas termiņš saistībā ar arheoloģiskajiem izrakumiem, vēsturisko logu izpētes darbiem un izmaiņu iekļaušanu tehniskajā projektā pagarināts līdz 2020. gada nogalei.
