Lasīšanas laiks: 2 min
No trešdienas, 18.marta, dienas garums Latvijā pārsniegs nakts garumu, liecina “timeanddate.com” dati.
Lai gan trešdien gaidāms apmācies laiks, saule Rīgā lēks plkst.6.30 un rietēs plkst.18.33.
Katra nākamā diena kļūs par nepilnām piecām minūtēm garāka, līdz 20.-21.jūnijā būs vasaras saulgrieži un dienas garums sasniegs 17 stundas un 52 minūtes.
Piektdien plkst.5.50 būs ekvinokcija un iestāsies astronomiskais pavasaris. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.
Saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.
Solārais pavasaris Latvijā ik gadu sākas februāra sākumā, savukārt par meteoroloģiskā pavasara pirmo dienu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šogad noteica 9.februāri.
Aizvadītā ziema, kas bija siltākā novērojumu vēsturē, rosināja sinoptiķiem ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā rudens un ziemas beigām un pavasara sākumam.
Iepriekš vienīgais kritērijs meteoroloģiskā pavasara sākumam bija pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles.
Tā kā šoziem gan decembrī, gan janvārī un februārī diennakts vidējā gaisa temperatūru teju visu laiku bija augstāka par nulli, meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai bija nepieciešams jauns kritērijs, pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja ziemas iztrūkst.
Atbilstoši pašreizējam normas periodam – 1981.-2010.gada vidējiem rādītājiem – gada aukstākā diena Latvijā ir 8.februāris, tādēļ noteikts, ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā nevar iestāties agrāk par 9.februāri.
