Lasīšanas laiks: 2 min
Bijusī Rencēnmuižas iedzīvotāja Mirdza Belogrudova (dz. Ratniece) izveidojusi nelielu grāmatiņu par notikumiem kādreizējā muižā un tās apkārtnē “20.gs. Rencēnmuižas bērni – ložu spindzienu rūdītie”. Tajā iekļauti astoņi atmiņu stāsti.
Ievada vietā grāmatas autore pateikusi labus vārdus par Rencēnu pagasta 1.bibliotēkas bibliotekāri Andru Auniņu. Tad seko A. Auniņas atmiņas par savu ģimeni un tās saikni ar Rencēnmuižu. Viņa uzsvērusi Ploču ģimenes spēku, kas izaudzis no Rencēnmuižā iegūtā, īpaši izceļot Mirdzu Lībieti un Mildu Traubergu. Ināra Erģe (Boša) stāsta par savu vecāku gaitām un apraksta daudzus muižas dzīves saimnieciskos un sadzīves notikumus savā bērnībā un vidusskolas laikā Rencēnos. Plašāk aprakstīti II Pasaules kara notikumi, kad meitenei bija tikai četri gadi.
Dzintra Vantere (dz. Apine) apkopojusi savas un māsas atmiņas par ģimeni, iesaistīšanos nodibinātā kolhoza “Ozols” saimnieciskajos darbos, par izciliem amata pratējiem – ārstu Borisu Muraškinu, bibliotekāri Valliju Plīkšu, pienotavas kantora darbiniecēm Antu Šāvēju un Pastiljona kundzi, grāmatvedi Mirdzu Atlāci.
Par savu bērnību Rencēnmuižā atmiņās dalās Mirdza Lībiete, kura ir viena no astoņām māsām kuplajā Ploču ģimenē. Viņa raksturo muižas bērnu dzīvi un darbus, savu vecāku rūpes par ģimeni. Stāstījumā iepazīstam daudzus muižas iedzīvotājus un viņu raksturus, īpaši izceļot spirta dedzinātavas pārvaldnieku Kārli Svensonu un viņa sievu Paulīni. Arī pašas dzīves gājums atklāts turpat deviņdesmit gados.
Mirdzai Belogrudovai atmiņu stāsti sadalīti vairākos aprakstos: rencēnmuižēniete, 1944.gada pavasaris, dzimtā vieta –Rencēnu muiža. Visplašākais skatījums sniegts par II Pasaules kara dienām muižā un tās apkārtnē, kad vācu karaspēks atkāpās un tā vietā ieradās padomju armijas karaspēks. Pievienots muižas spirta dedzinātavas pārvaldnieka Kārļa Svensona dzīvesstāsts (sagatavots pēc viņa atstātajām dienasgrāmatām).
Katram no tiem, kuri dzīvojuši vai strādājuši, viesojušies vai ar skatienu, garām braucot, vērojuši notiekošo vai dalījušies atmiņās, būs savs vērtējums. Bet visi būs šīs kultūrvēsturiskās vietas vārda nesēji Latvijā. Grāmatiņas var saņemt lasīšanai 1. Rencēnu pagasta bibliotēkā un Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā.
Pavisam to skaits bija piecdesmit. Vāka noformējumā izmantots rencēnieša Valtera Roma foto. Grāmatiņa iespiesta tipogrāfijā “Ulma”, kuras direktors ir rencēnieša Andreja Upmača dēls Māris Rīgā.
