Lasīšanas laiks: 5 min
Ministru kabinets otrdien, 15.oktobrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.
Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, balstoties uz kuriem VARAM izveidojis piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.
VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu.
Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.
Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.
Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk.
Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.
Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.
Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.
Runājot par reformas gaitā veiktajām konsultācijām, VARAM atgādina, ka ministrs kopā ar ierēdņiem trīs mēnešu laikā ticies ar 947 pašvaldību deputātiem un sanāksmju laikā ar pašvaldību domniekiem un interesentiem apspriests gan jaunais teritoriālā iedalījuma modelis, gan citi pašvaldībām būtiski jautājumi.
Valdības sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka paralēli šim likumprojektam apspriešanai ir nodoti arī grozījumi Vēlēšanu likumā, kas paredz deputātu skaitu reformas rezultātā samazināt no 1614 līdz 705. Tāpat paralēli gaidāmas izmaiņas arī citos normatīvajos aktos.
Galvenās izmaiņas šajā likumprojektā paredz, ka trim pilsētām – Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij – tiks saglabāts pilsētas statuss, kā rezultātā izveidosies Lejaskurzemes, Daugavpils novada un Rēzeknes novada pašvaldības.
Ministrs neslēpa, ka šīs pašvaldības neatbilst vienam no reformas kritērijiem, proti, tām nav administratīvā centra, taču viņš uzsvēra, ka tās ir spējīgas nodrošināt visas pašvaldību funkcijas.
Izaicinājums šīm vietvarām būs nodrošināt publisko pakalpojumu tīkla attīstību, taču kā risinājumu VARAM rosinās likumā atsevišķi noteikt, ka tām jāveido kopīgas iestādes, kuras šo pakalpojumu tīklu uzraudzīs.
Pēc viņa teiktā, likumprojekts ir saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm, izņemot LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
Ministrs uzsvēra, ka pateicoties efektīvam ierēdņu un citu sabiedroto darbam, likumprojekts Saeimai izvērtēšanai nodots aptuveni mēnesi ātrāk, tādējādi dodot vairāk laika diskusijām parlamentā. Saeimai būs tiesības veikt korekcijas VARAM izstrādātajā modelī, pirms tam tās saskaņojot ar pašvaldībām.
VARAM likumprojektam vienbalsīgu atbalstu pauda visi valdības ministri, lai gan kultūras ministrs Nauris Puntlis (VL-TB/LNNK) pauda bažas par reformas ietekmi uz kultūrizglītības pieejamību un amatiermākslas procesiem. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka kopīgā darbā ar VARAM un LPS viņa bažas tiks kliedētas.
Ekonomiskas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda viedokli, ka, reformas rezultātā attīstot administratīvos centrus un vienlaikus sakārtojot ceļu tīklu, radīsies liels ekonomiskais pienesums mājokļu pieejamības un mobilitātes jomā, kas sevišķi svarīgi ir uzņēmējiem.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka pašvaldību reformas virzība ir pierādījums tam, ka, lai arī ikdienā koalīcijas partneriem sadarbība neiet raiti un dažreiz šķiet, ka par atsevišķiem jautājumiem nav iespējams vienoties, šis ir apliecinājums, ka jaunais sasaukums ir “no važām brīvs”, jo pirms tam vairākām valdībām iekustināt reformu nebija izdevies.
Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka kopā ar VARAM centīsies izveidot atbalsta pasākumus ceļu tīkla sakārtošanai, lai jaunajos novados teritoriju savienojamība tiktu nodrošināta pa kvalitatīvu ceļu tīklu. Tāpat Satiksmes ministrija plānojot iesniegt grozījumus Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumā, kuros noteiktu, ka esošā kārtība lielajās pilsētās saglabāsies arī nākotnē.
Linkaita ieskatā, atsevišķa uzmanība Saeimai būs jāpievērš iecerei Rūjienu un Naukšēnus pievienot Valkai, pret ko aktīvi protestē iedzīvotāji. “Ne vēsturiski, ne ekonomiski tur nav redzama funkcionālā sasaiste un šādu risinājumu neatbalsta arī VARAM pieaicinātie eksperti,” pauda Linkaits.
Līdzīgu viedokli pēc Rūjienas priekšsēdētāja Gunta Gladkina (“Vidzemes partija”) uzrunas pauda arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), norādot, ka, papētot iedzīvotāju nodokļu maksājumus un citas lietas, konstatējis, ka Rūjienai piemērotākais virziens tiešām būtu Valmiera, taču šis jautājums sīkāk tikšot tirzāts Saeimā.
Iebildumus joprojām uzturēja LPS. Tā nemainīgi uzskata, ka reforma īstenojama, sākotnēji izveidojot apriņķu modeli un tikai pēc tam pakārtojot pašvaldību karti.
“Mūsuprāt, tikai nosakot apriņķus un tiem deleģējamās funkcijas, var runāt gan par pašvaldībām, gan to lielumu,” teica LPS pārstāve Iveta Peipiņa, vēršot uzmanību arī uz citiem savienības iebildumiem.
Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu, uzsver VARAM.
Vienlaikus Pūce līdz 2020.gada maijam dosies reģionālajās vizītēs visā Latvijā, lai klātienē diskutētu ar iedzīvotājiem par reformas norisi un atbildētu uz jautājumiem par pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu reģionos, reģionu attīstību, sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā u.tml.
Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.
Kā ziņots, sākotnēji VARAM piedāvātais modelis piedāvāja izveidot 35 novadus, taču pēc apspriedes ar pašvaldībām, tika nolemts izveidot jaunu – Ulbrokas novadu.
Šonedēļ koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij tiks saglabāts pilsētas statuss un ap tām veidosies atsevišķas pašvaldības. Līdz ar to vietvaru skaits pieaug līdz 39.
