Lasīšanas laiks: 2 min
Līdzšinējā personas apliecība jeb eID karte tiks noteikta par obligātu personu apliecinošu dokumentu, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti likuma grozījumi.
Jauno kārtību plānots ieviest pakāpeniski jau no 2021.gada 1.janvāra, un eID karti kā obligātu personas dokumentu paredzēts noteikt no 2023.gada 1.janvāra.
Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.
Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.
Personas apliecību arī plānots noteikt kā vienu valsts garantētu identifikācijas rīku, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri un efektīvi saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.
Patlaban personas identifikāciju pakalpojumu saņemšanai elektroniski nodrošina, izmantojot dažādas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no metodēm, tostarp portālā “Latvija.lv”, kur iedzīvotāji var saņemt virkni valsts pakalpojumu, ir banku personas identifikācija. Šāda identifikācija ir iespējama tikai tad, ja attiecīgā banka ir brīvprātīgi iesaistījusies valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir kādas konkrētas bankas klients, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka līdzšinējā personas identifikācija tika balstīta tikai uz vienošanās pamata un banku izmantotajiem identifikācijas rīkiem publisko pakalpojumu sniegšanas jomā netiek izvirzītas un kontrolētas drošības prasības ne tehniskajiem risinājumiem, ne arī procedūrām. Tāpat būtiski, ka banku piedāvātie identifikācijas rīki ir izmantojami tikai konkrētas informācijas sistēmas – internetbankas – ietvaros, un rīku izmantošana ārpus šīs sistēmas var ievērojami palielināt iespējamo drošības risku līmeni.
Ņemot vērā plānotās izmaiņas, paredzēts, ka līdz elektroniska Vēlētāju reģistra ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā vēlētāji varēs piedalīties ar eID karti kopā ar vēlētāju apliecību, ja personai nav derīgas pilsoņa pases.
Minētās izmaiņas paredz grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
