Lasīšanas laiks: 3 min
Šogad liela daļa pasākumu Latvijā notiek mūsu valsts simtgades zīmē. Arī Valmieras Integrētā bibliotēka (VIB) rudenī izsludināja konkursu “Rakstām Latvijas simtgades grāmatu Valmierai”. Grāmatas atklāšanas svētki, kā arī Pāvila Rozīša 129.dzimšanas dienas atzīmēšana notika 5.decembrī koncertzālē „Valmiera”, kad pie balti klātiem galdiem pulcējās pasākuma organizatori un dalībnieki – pārsvarā Valmieras skolu jaunieši.
Šī radošā tikšanās “Valmieras puikas, meitenes … pēc 100 gadiem” sākās ar Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) skolnieka Matīsa Kučinska lasījumu – redzējumu par restorānu „Vecpuisis” 2118.gadā. Matīss vasarā restorānā strādāja par viesmīli, un viņa uzburtā nākotnes vīzija izpelnījās dāvanu no restorāna klientu attiecību vadītājas Aigas Kampenusas.
Aiga un vēlāk arī Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa jauniešus iepazīstināja ar nelielu Vecpuišu parka un ēkas vēsturi, jo savos 100 gados šai vietai bijušas dažādas funkcijas un īpašnieki. Te bijis gan kultūras nams, gan sporta zāle, lazarete, pionieru nams, boulinga zāle… Jāteic, ka pēdējā laikā viss atkal notiek tā, kā sākotnēji to bija iecerējuši dibinātāji – parks ir atklāts un visiem pieejams, bet ēkā notiek dažādi koncerti, teātri un citi pasākumi. Tā ir vieta, kur cilvēkiem atpūsties, izklaidēties un gūt pozitīvas emocijas.
Viena no konkursa organizētājām, VIB Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa atzinās, ka aktivitāte nav bijusi tik liela, kā sākumā cerēts, tāpēc grāmata vēl nav iesieta, bet joprojām atvērta tiem, kas vēlas atstāt savas domas nākošajām paaudzēm. Kas vieno visus rakstītājus? Tā ir piederības sajūta Valmierai. Grāmata glabāsies Valmieras Integrētajā bibliotēkā.
Pasākuma patronese un dzejniece Daina Sirmā izlasīja 52 konkursa darbus, kuros atklājies domu lidojums, savijusies pagātne, tagadne un nākotne. Laikmeta liecība ir arī rokraksts. Darbi bijuši kā raiba mozaīka: vieni – filozofiski, nopietni, analītiski, citi – pilni ar fantāziju un jociņiem.
Konkursa darbos izkristalizējušās arī galvenās vērtības: ģimene, daba, Dziesmu un deju svētki, „Prāta vētra”, teātris… Kādas meitenes darbā svarīga doma izskan vienā teikumā:
Pateicoties mammai, esmu izaugusi par meiteni, kurai Latvija nav tukšs vārds.
Konkursa darbos bijis daudz fantāzijas (bet varbūt pēc 100 gadiem tā būs realitāte?) un arī pretrunu. Daži domā, ka Gauja pavisam izžūs, citi prognozē, ka upe pārplūdīs, vieni cer, ka Valmiera būs tīrākā Latvijas pilsēta, otri domā, ka pilsēta būs piemēslota un visi koki būs nozāģēti.
Dažas no nākotnes vīzijām: Valmierā būs skatu tornis „Adata”, kur apmeklētājus katapultā ātri uzšaus tornī, būs stikla kinotēka ar 4 stāviem, bet estrādei būs izbīdāmais jumts, papīra vairs nebūs, policistu vietā strādās roboti, skolotājiem būs lielas algas, romānam „Valmieras puikas” būs uzrakstīts turpinājums, tilts būs kļuvis par laika mašīnu…
Vairākus darbus bija iespējams noklausīties pašu autoru vai klasesbiedru sniegumā. Pasākuma apmeklētāji uzzināja, ko simtgades grāmatai rakstījis Gustavs Māziņš, Madara Sīmane, Alberts Edgars Bērziņš, Viktorija Borovko, Sindija Kurzemniece.
Lai arī konkursā piedalījušies daudzi jaunieši, grāmatā ir arī pieaugušo darbi. Pasākumā piedalījās kora „Baltie bērzi” dziedātājs un hronists Argods Miglāvs, kas simtgades grāmatai kaligrāfiskā rokrakstā iesniedzis dzeju.
Pasākuma noslēgumā viens no konkursa organizatoriem, VPĢ latviešu valodas un literatūras skolotājs Māris Bušmanis kopā ar saviem audzēkņiem Matīsu un Kristapu visus klātesošos iesaistīja komandu erudīcijas spēlē par ekonomikas, literatūras, sporta, vēstures un citiem jautājumiem.
Pa vidu realitātei un sapņiem 5.vidusskolas skolnieces Tīnas Jančevskas izpildījumā skanēja šim pasākumam īsti piemērotas dziesmas: „Virs galvas mūžīgs Piena ceļš”, „Latvijai”:
Uzliec roku man uz pleca,
Uzliec roku sev uz sirds!
Lai kur tu arī dotos,
Latviju tev neaizmirst!
