Lasīšanas laiks: 9 min
Kā Latvijā iespējams nodrošināt Skandināvijas standartiem atbilstošu mežu apsaimniekošanu, stāsta uzņēmuma Dižozols mežu apsaimniekošanas konsultants ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Valsts meža dienestā Ivo Liepnieks.
Skandināvija, pateicoties tās ilgtspējīgajai domāšanai un kvalitātes standartiem, allaž asociējusies ar labklājību un augstu dzīves līmeni. Apvienojot gadsimtiem paaudzēs nodotās dzīves vērtības ar nemitīgu intelektuālo un tehnoloģisko attīstību, jau vairāk nekā pirms 100 gadiem norvēģi, zviedri, somi un dāņi spēja atrast savu veiksmes atslēgu arī mežu apsaimniekošanā. Tā ir daudz citādāka domāšana un skats uz savu īpašumu, kas ļāvis mežu nozarei Skandināvijā kļūt par vienu no būtiskākajiem tās ekonomikas stūrakmeņiem. Šobrīd uzņēmuma Dižozols komanda izvirzījusi ambiciozu mērķi – mainīt veidu, kādā mežu īpašnieki Latvijā raugās uz savu īpašumu, iedrošinot no katra meža iegūt maksimālo vērtību gan šodien, gan celt tā vērtību nākotnē, tādējādi pārņemot Skandināvijas labāko praksi arī Latvijā.
Kā Dižozols nonāca līdz atziņai, ka nepieciešams mainīt ierasto nozares praksi?
Nozarē joprojām daudzi turas pie desmitiem gadu vecas prakses, nemēģinot ieviest jaunas lietas. Mūsu komandā, kurā ir gan nozares speciālisti ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kā arī jauni un enerģiski speciālisti, vienmēr bijusi pārliecība, ka nav jābaidās darīt ierastās lietas citādi – it īpaši, ja tas tiek darīts labāk un kvalitatīvāk. Daudzi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies, nozarē pastāvējuši jau gadu desmitiem – viens no galvenajiem – darījumu un pakalpojumu necaurspīdīgums. Tikai retais mežu īpašnieks zina visus darbus, kas veicami īpašumā un kā tos iespējams kontrolēt – trūkst elementāras informācijas, kurā soli pa solim izstāstīts, kas un kā notiek, kam jāpievērš uzmanība. Tāpat arī daudzie starpnieki, kas iesaistīti vienā darījumā, ne vien samazina tā caurspīdīgumu, bet arī nozīmē, ka meža saimnieks nesaņems maksimālo iespējamo cenu, jo katrs no brokeriem vēlēsies labumu arī sev.
Vēl viens izaicinājums, kas ar katru gadu kļūst aizvien aktuālāks – mežu saimnieku pārliecināšana par to, ka mežs ir ārkārtīgi liela vērtība, no kura iespējams gūt labumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Ir tādi, kas nedomājot piekrīt pārdot savu mežu ar visu zemi, neizpētot izdevīgākos risinājums, kas ļautu gūt maksimālu labumu, saglabājot zemi savā īpašumā. Es gribu pārliecināt katru meža īpašnieku Latvijā, ka mūsu zemei ir jāpaliek latviešu rokās – tas ir mūsu vērtīgākais mantojums nākamajām paaudzēm.
Izklausās, ka jums ir daudz ideju, kā padarīt šo konservatīvo nozari labāku un izveidot jauna līmeņa pakalpojumu.
Jau no pirmās dienas esam sapratuši, ka meža nozares uzņēmumiem saviem klientiem jāpārdod pakalpojumu kopums, nevis tikai koku nozāģēšana un aizvešana. Ar šādu pārliecību strādā visi Dižozols darbinieki. Tas nozīmē, ka pats svarīgākais ir tieši meža saimnieks, kas atnācis pie Tevis. Jādara viss, lai viņš būtu maksimāli apmierināts – tikai tad uzņēmuma darbība var būt veiksmīga ilgtermiņā.
Mums šķiet dīvaini, ka mežsaimniecība ir viena no retajām nozarēm, kas neizmanto mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. Lielākoties visi procesi notiek tāpat kā pirms desmit vai divdesmit gadiem, taču, ja gribi iet līdzi laikam un būt konkurētspējīgs, nepieciešams celt pakalpojuma kvalitāti un domāt ilgtermiņā. Informācijas tehnoloģiju izmantošana var pacelt pakalpojuma kvalitāti jaunā līmenī. Ir jāspēj klientiem sniegt mūsdienīgu servisu un maksimālu caurspīdīgumu. Tas viennozīmīgi būs abpusējs ieguvums.
Pieļauju, ka jums līdzīgi domājošo nozarē nav daudz. Vari minēt, kam mežu īpašniekiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, izvēloties sadarbības partneri?
Ja meža saimnieks līdz sīkumiem nepārzina katru darbību un nepieprasa pilnīgu caurspīdību, tad negodprātīgi uzņēmēji var atrast neskaitāmus veidus, kā to izmantot savā labā un atstāt saimnieku zaudētājos. Veicot meža uzmērīšanu, vajadzētu salīdzināt vismaz divus rezultātus, jo gadās, ka uzmēra mazāku koksnes apjomu, nekā tas ir patiesībā. Līdz ar to tiks apzināti iedota augstāka cena par m3, bet reāli tiks izstrādāta lielāka kubatūra, nekā saimniekam iesniegtajā piedāvājumā. Ir dzirdēts, ka starpība starp uzmērīto un nodoto kubatūru var sasniegt 30%.
Gadījumos, kad saimnieks nolēmis mežu pārdot, noteikti vajag palūgt atsevišķi izdalīt koksnes un zemes vērtību – tad nereti iespējams ieraudzīt, ka zemi uzpircēji novērtē ļoti zemu – citreiz pat nedod tai nekādu vērtību. Bet tā taču ir mūsu Latvijas zeme, kuru mūsu senči ir izcīnījuši asiņainās cīņās! Tajā augs jauns mežs un arī pašas zemes vērtība turpinās augt, sasniedzot Eiropas mežu zemju cenas. To gudri apsaimniekojot, jau mūsu bērni varēs gūt ienākumus, nemaz nerunājot par sajūtu, kāda pārņem, pastaigājoties, ogojot, lasot sēnes un atpūšoties savā mežā.
Tad sanāk, ka esat pārliecināti par to, ka mežu zemes pārdot nevajag?
Viennozīmīgi! Esam pārliecināti, ka piedāvājums nopirkt mežu ar visu zemi vienmēr ilgtermiņā izrādīsies krietni neizdevīgāks, nekā ilgtspējīga meža apsaimniekošana, no kuras iespējams gūt finansiālu labumu gan šodien, gan ik pēc pāris desmitgadēm, nereti – pat piecgadēm.
Tu daudz runā par to, ka nozarē nepieciešams caurspīdīgums. Kā jūs uzņēmumā esat risinājuši iepriekš pieminētās nozares problēmas?
Dižozols aizvadītā gada laikā katru dienu ir strādājis tikai ar vienu vadmotīvu – ieviest Skandināvijas mežu apsaimniekošanas praksi, kas balstīta uz pilnīgu caurspīdīgumu. Tā ir mana un katra Dižozols komandas locekļa personīgā pārliecība – Skandināvijas modelis ir piemērotākais Latvijas mežu saimniekiem, tādēļ izveidojām pilna cikla mežu apsaimniekošanas pakalpojumu. Šis pakalpojums sniedz maksimumu saimniekam šodien, un rūpējas, lai mežs paliek kā mūžam augošs mantojums viņa bērniem un bērnu bērniem. Tas garantē maksimālo iespējamo guvumu un maksimālo gala cenu, saglabājot meža zemi savas ģimenes īpašumā. Mēs nodrošinām maksimālu caurspīdīgumu katrā pakalpojuma sniegšanas posmā – nododam visas pavadzīmes, nodošanas vietu uzmērījumu aktus un visu citu būtisko informāciju.
Vai jūsu praksē ir kādi spilgti piemēri, kas parāda, kādēļ mežu vajadzētu apsaimniekot, nevis pārdot ar visu zemi?
Protams! Piemēru ir daudz, bet pēdējā laikā ir bijuši divi īpaši zīmīgi. Mums ir klients – fantastiska ģimene, kas katru otrdienas rītu iegriežas Valmieras birojā. Vienmēr nāk ar gardumiem un dāvanām. Sākumā viņi gribēja mums pārdot savu cirsmu. Neticēja mūsu pilna cikla mežu apsaimniekošanas piedāvājumam. Mēs vairākkārt tikāmies, devāmies apskatīt īpašumu arī dabā, izstāstījām visas apsaimniekošanas piedāvājuma priekšrocības un garantijas. Beigu beigās pārliecinājām, ka viņu interesēs ir iegūt maksimāli labāko piedāvājumu. Tā rezultātā, kad uzsākām apsaimniekošanas darbus, saimnieki saprata, ka, nemainoties iestigotajām meža platībām, sākotnēji novērtētais kokmateriālu apjoms ir ļoti būtiski mainījies. Daudzi mežistrādes uzņēmumi izteica piedāvājumu, ka „pēc papīra” varētu izstrādāt līdz 3500 m3, ko apstiprināja arī vietējais mežzinis. Tas bija skaitlis, uz kuru pamatojoties, tika nosaukta cirsmas vērtība. Taču šobrīd izskatās, ka reālais kokmateriālu apjoms varētu būt pat par 2000 m3 lielāks, kas nozīmē, ka saimnieki no sava meža saņems līdz pat 60 000 eiro vairāk. To gan vēl precīzi nevaram pateikt, jo pagaidām vēl turpinās mežu apsaimniekošanas darbi, bet viens ir skaidrs – viņi dabūs maksimumu.
Otrā piemērā saimnieks lūdza mums novērtēt „pēc papīra”, kādu summu viņš iegūtu, ja izstrādātu mežu. Sarēķinājām, ka minimums, ko viņš nopelnītu, būtu 75 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet realitātē, visticamāk, pat vēl vairāk, jo dabā pēc fakta 95% gadījumu ir lielāka kubatūra. Tajā pašā dienā viņam zvanīju, bet tā arī neizdevās sazināties. Nākamajā dienā, kad saimnieks atzvanīja, izrādījās, ka viņš jau paspējis pārdot cirsmu par 60 000 eiro, jo pircējs bijis ļoti uzstājīgs. Tas nozīmē, ka, samaksājot nodokli, viņš saņems 55 500 eiro. Tā ir 19 500 eiro atšķirība, un, izvēloties Dižozols apsaimniekošanas pakalpojumu, papildus tam saimnieks būtu saglabājis savā īpašumā arī zemi! Cik viņš bija nelaimīgs, to dzirdot! Tādēļ vēlreiz uzsveru – mežs ir milzīga vērtība, tādēļ vienmēr nepieciešams sagaidīt un salīdzināt vairākus piedāvājumus no nozarē zināmiem uzņēmumiem.
Ko jūs ieteiktu mežu īpašniekiem, lai pēc iespējas vairāk nodrošinātos pret šādiem gadījumiem?
Vispirms – vienmēr paturēt prātā, ka Tavs mežs ir Tava banka. Ja Tavai ģimenei ir mežs – tā ir milzīga bagātība. Tas ir labākais noguldījums un mūžam augošs mantojums. Mūsu senči cīnījās par katru zemes gabaliņu – mēs nedrīkstam pret to izturēties vieglprātīgi. Mums pret to jābūt atbildīgiem un jāapsaimnieko tā, lai arī mūsu bērni justu lepnumu par saviem vecākiem. Lai latvieši ir saimnieki savā zemē un savos mežos!
Nevajadzētu baidīties prasīt bezmaksas konsultāciju no uzņēmuma, kas izrādījis interesi par mežu. Tas būs abu pušu interesēs – uzņēmums varēs izstāstīt savu redzējumu un izteikt piedāvājumu, bet meža saimniekam būs iespēja novērtēt interesenta profesionālismu. Vienlaikus ar katru konsultāciju arī pats meža īpašnieks iegūs padziļinātākas zināšanas un plašāku redzējumu. Ideālajā gadījumā tai vajadzētu būt klātienes konsultācijai mežā, lai saimnieks pats var redzēt, cik daudz no savas jomas saprot uzņēmuma pārstāvis. Ir svarīgi pārliecināties, ka savu īpašumu uzticiet cilvēkiem ar pieredzi. Pajautājiet, kur cilvēks ieguvis izglītību, cik gadu pieredze viņam ir mežu apsaimniekošanā. Tas ir svarīgi ne vien tādēļ, ka viņu zināšanas palīdzēs iegūt labāko iespējamo rezultātu, bet arī tādēļ, ka ikviens par savu darbu galvo ar savu daudzu gadu laikā veidoto reputāciju. Jāpatur galvā kontroljautājumi, kurus vienmēr vajag uzdot.
Vari uzreiz minēt konkrēti, kādi jautājumi jāuzdod?
Noteikti jālūdz, lai katrā piedāvājumā tiek uzrādīta konkrēta cena par katras sugas sortimentu un apjomu – tam vajadzētu detalizēti izskaidrot, kā tika veidota piedāvājuma cena. Jābūt skaidri norādītam, kādi darbi un kādas cirtes katrā nogabalā tiks īstenotas, kā arī iezīmētai aptuvenai izstrādājamajai kubatūrai. Ļoti svarīgi, lai meža īpašniekam bez prasīšanas tiktu izskaidrots, kāda būs mežu apsaimniekošanas darbu atskaites forma, cik bieži saimnieks tiks informēts par izmaiņām.
Pirms līgums parakstīts un darbi uzsākti, nepieciešams uzzināt arī par tehnisko pusi – kādā veidā tiks garantēta drošība krautuvēs? Kā tiks nodrošināta kravu sekošana ceļā no krautuvēm uz realizācijas vietām? Vai tiks nodoti trešo pušu uzmērījumu akti par novestajām kravām. Šīs ir visas tās lietas, kuras Dižozols vienmēr sniedz saviem saimniekiem. Un tad, kad ir saņemtas atbildes uz visiem šiem jautājumiem, vēlreiz nepieciešams katru piedāvājumu salīdzināt ar kādu citu – lai būtu 100% pārliecība, ka savā un sava meža labā izdari maksimumu.
Esmu savas zemes patriots. Ja Skandināvijas piemērs ir parādījis, ka uzkrājumus daudz drošāk ir ieguldīt mežu fondā nevis bankā, tad kādēļ mēs darām pretējo? Kādēļ ļaujam citiem gūt labumu no mūsu mežiem, nevis domājam par to, kā paši tos varam pārvērst par savu meža banku? Ja mēs visi tā domāsim, tad mūsu bērniem būs zelta nākotne! Mēs visi dzīvosim labāk, ja arī citi cilvēki apkārt mums dzīvos labāk. Un es gribu, lai Latvijā ikviens dzīvo tikpat labi un vēl labāk nekā Skandināvijā. Mums viss ir dots – atliek tikai pašiem uzņemties atbildību par to, kā mēs to īstenojam. Latvija taču ir dižozolu valsts. Un ar to es nedomāju tikai dižkokus, kuru mums ir tik daudz. Es runāju arī par cilvēkiem.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, dodieties uz mājas lapu 8877.lv vai zvaniet mums uz bezmaksas konsultāciju telefonu 8877.
