Lasīšanas laiks: 2 min
Sestdienai, 4.augustam, Valmieras vasaras teātra festivālā pēc programmas vajadzēja iesākties ar rīta vingrošanu Hanzas laukumā, taču daudz labāka (vismaz vieglāka noteikti) bija meditācija starp plīvojošajām lentēm jeb, kā vēstīja finiera plāksne – savienošanās ar kosmosu.
Lai labāk pamostos jaunajai darba dienai, vanniņā ar Gaujas ūdeni varēja nomazgāt rokas un atspirdzināt seju, un tad jau bija pienācis laiks arī vēlajām brokastīm jeb brančam, kā tagad ierasts teikt. Hanzas laukuma namamātes Alise Danovska un Elīna Hanzena pasniedza tēju (karstā laikā tā palīdzot), bet pannā uz ugunskura tapa pankūkas. Tām klāt, protams, zapte, ar kuru labprāt mielojās ne tikai bērni, bet arī lapsenes. Tālāk origami un mandalu krāsošana „Radošajā Mekā”.
Tikmēr dažādās vietās Valmierā pulcējās lieli un mazi skatītāji, lai baudītu šīs vasaras festivāla izrādes. Turpat netālu no festivāla pilsētiņas – pie muzeja garšvielu dārza – varēja klausīties gan latviešu tautas pasaku virteni, gan pavisam reālus stāstus Latvijas Kultūras akadēmijas studentu un absolventu sniegumā. Reizēm smieklīgi, bet reizēm smeldzīgi un sāpīgi patiesi.
Netālu no jaunajiem īres namiem Mālu ielā gan skatītājiem, gan aktieriem nācās izbaudīt īstu svelmi un putekļu mākoņus, kas nāca no teātra skatuves. Te darbojās pavisam īsti traktori, nevis butaforijas! Viegli neklājās arī izrādes „Pavasaris” apmeklētājiem, jau pie ieejas durvīm visi tika brīdināti par slikto ventilāciju. Tie, kas bija redzējuši Valmieras Viestura vidusskolas „Pavasara atmodu”, varēja to salīdzināt ar vācu režisores Alisjas Goigelinas iestudējumu.
Vakarā Valmiermuižas stallī franču rakstnieka Žana Pola Sartra luga „Mušas” režisora Kārļa Krūmiņa iestudējumā izpelnījās skaļus publikas aplausus. Uz skatītājiem lielu iespaidu atstāja gan doma par varu un brīvību, gan mūzikas, kustību un gaismas efekti.
