Valmieras Ziņas

OIK – Grinčs, kurš nozadzis mums Ziemassvētkus

Lasīšanas laiks: 5 min

Apsekojot Valmieru, lai redzētu, kā uzņēmumi un iedzīvotāji bija izrotājuši savus namus gadumijā, nācās secināt, ka vienīgi pilsētas centrs mirdzēja un laistījās, taču, dodoties tālāk uz daudzdzīvokļu un privātmāju rajoniem, pavērās cita aina. Vien retā vietā bija redzamas lampiņu virtenes un citi gaismas dekori. Šāda situācija vērojama pēdējos gados, tādēļ arī pašvaldība vairs nerīko konkursu par skaistāko Ziemassvētku rotājumu, jo pretendentu ir ļoti maz.

Kā vienu no iemesliem, kādēļ iedzīvotājiem ir pārgājusi vēlme rotāt savus namus, varētu būt arī elektrības cenu kāpums. Lai gan atverot elektroenerģijas tirgu brīvai konkurencei 2007.gadā, mums tika solīts, ka elektrības cena varētu kristies, tā pieaugusi vairāk nekā divas reizes. 2006.gadā viens kilovats maksāja 5,1 santīmus jeb 7,26 eirocentus, šogad kilovata cena ir 16 eirocenti. Viens no galvenajiem cenas kāpuma iemesliem ir obligātās iepirkuma komponentes ieviešana.

Kāda “mārrutka” pēc OIK vispār tika ieviests? Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2005.gadā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums, kurā tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām par atbalstu elektrības ražošanai, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus un koģenerāciju. 

Veikli darboņi ātri vien saprata, ka OIK ir īsta zelta bedre, jo valsts garantē elektrības iepirkšanu par dubultu samaksu ilgstošā periodā. To apliecina TV3 raidījuma “Nekā personīga” nesen atklātais, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados. Daudziem tas lika uzdot jautājumu, kas ir šis mistiskais OIK, un kāpēc mums būtu “jāsponsorē” šī “šeftmaņu” banda.

Tātad, oficiālā versija skan šādi – obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. OIK apmēru apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un mūsu elektroenerģijas patēriņš. (http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/281264-kas-ir-oik-un-kapec-ta-ir-musu-rekinos/)

Elektrības cena veido trīs komponentes. Apmēram 32% no gala cenas veido tirgotāja daļa (Elektrum, TET un citi). Samaksa AS “Sadales tīkls” par elektrības nogādāšanu patērētājam sastāda apmēram 40% no gala cenas. Obligātā iepirkuma komponente ir apmēram 28% no gala cenas.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Baltijā, Latvijā ir dārgākā elektrība un būtiskāko cenu atšķirību veido sadales tarifi un OIK radītais slogs, kur Latvija sniedz starp kaimiņvalstīm lielāko atbalstu atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas projektiem.

 (https://www.enefit.lv/lv/news-and-blog/-/news/zinas/2017/08/22/latvija-samazina-elektrbas-cenu-starpbu-ar-kaimiiem).

Tātad “bagātā” Latvijas tauta apmaksā valsts monopoluzņēmuma AS “Sadales tīkls” “uzskrūvēto” pārvades tarifu un dažādu “šeftmaņu” privātos biznesa projektus, kuriem valsts uz desmit gadiem garantējusi elektrības iepirkšanu par paaugstinātu tarifu.

Valmiera līdz šim lepojās ar otro zemāko siltumenerģijas tarifu valstī, kas tika nodrošināts, ražojot siltumenerģiju koģenerācijas režīmā. Līdz šim valmierieši maksāja zemāku siltuma tarifu, pateicoties visiem elektrības patērētājiem, kuri maksāja vairāk par elektroenerģiju. Kā sakāmvārdā – ar vienu roku dod, ar otru ņem. Nu “koģenerācijas paradīze” beigusies, tagad varam maksāt “pēc pilnas programmas” gan par siltumu, gan elektrību.

Direktīvas ir tiesību akti, kas nosaka visām ES dalībvalstīm sasniedzamos mērķus. Tomēr katra dalībvalsts ir tiesīga izstrādāt savus pasākumus, lai tos sasniegtu. Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā. Sasniegtais 2014. gadā bija 38,65 procenti, kas ir viens no augstākajiem sasniegumiem Eiropas Savienībā. Daudzās valstīs šis rādītājs ir divas, pat trīs reizes mazāks.

Tātad Latvijas valdības ziņā ir noteikt, kādu elektrības ražotājus mēs atbalstām un, vai vispār ir nepieciešams OIK, ņemot vērā līdz šim sasniegto.

Manuprāt, ir ļoti nopietni jāizvērtē, vai no iedzīvotāju kabatām būtu jāapmaksā OIK fosilo koģenerācijas staciju atbalstam, kas “svilina” Krievijas gāzi un vietējo šķeldu, izdalot atmosfērā siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, kā arī mazajiem HES, kas nodara lielu ļaunumu dabai, izjaucot dabīgās ekosistēmas un nosprostojot zivju ceļus.

Uz atbalstu varētu pretendēt vien vēja un saules elektrostacijas, taču ar stingru kontroli un atrunām, lai elektrības ražošana būtu patiesi ekoloģiska un nekaitīga dabai un cilvēkiem. Piemēram, pasaulē ir daudz pētījumu par vēja turbīnu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Vēja turbīnu izvietošana migrācijas ceļā rada risku putnu un sikspārņu sadursmei ar turbīnām. Zinātnieki atklājuši, ka vēja ģeneratori rada zemu frekvenču troksni un vibrāciju, kas ietekmē apkārtējās vides iedzīvotāju vispārējo veselības stāvokli. Šī iemesla dēļ vēja parkus veido tālāk no cilvēkiem – jūrā. Taču tas sadārdzina šādu elektrostaciju būvniecību un ekspluatāciju.

Diemžēl arī šajā jomā esam bijuši pārāk centīgi Eiropas prasību ieviešanā. Lai arī dzīvojam krietni vien pieticīgāk nekā bagātās ES valstis, esam atvēlējuši dāsnu finansējumu no iedzīvotāju un uzņēmēju makiem “zaļās” enerģijas ražošanai.

Mēs maksājam par elektrību vairāk nekā daudzās Austrumeiropas valstīs un pat tādās bagātās valstīs, kā Somija un Nīderlande.

Par šādu situāciju ir satraukti ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji, kuriem elektrība izmaksas krietni sadārdzina ražošanas izmaksas. Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasūtījusi juridisku pētījumu par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) pamatotību un atbilstību kā Latvijas, tā Eiropas Savienības normām.

“Ņemot vērā to, ka elektrības rēķini Latvijā ir lielāki nekā citās kaimiņvalstīs, kā arī to, ka daudziem uzņēmējiem šīs izmaksas kavē attīstību un mazina konkurētspēju, vēlamies darīt visu iespējamo, lai samazinātu OIK ietekmi uz rēķiniem,”

saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Turpinoties šādai valsts politikai, mums ir grūti cerēt uz jaunu investoru ienākšanu Latvijā. Turklāt jau esošie uzņēmumi izvērtē iespējas savu ražotņu pārcelšanu un valstīm ar lētākiem energoresursiem. Tas ir ļoti bīstams signāls mūs tautsaimniecībai.

Kāpēc mūsu valdība ir tik centīga ES direktīvu un regulu ieviesēja, aizmirstot par valsts nacionālajām interesēm? Laikam tādēļ, ka atsevišķu oligarhu un grupējumu privātās intereses visu šo laiku kopš neatkarības atjaunošanas vienmēr ir guvušas virsroku par sabiedrības un valsts interesēm.

Aktuālais jautājums

Kā vērtē Valmieras apzaļumošanu, puķu dobes, rotācijas apļu stādījumus vasaras sezonā?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

"MAXIMA Latvija" SIA, reģ. Nr.: 40003520643 KLIENTU KONSULTANTS/-TE - KASIERIS/-E Aicinām darbā Valmierā, Nākotnes ielā 2, Klientu konsultantu/-i - kasieri. Lūdzam pieteikties: šeit, atverot saiti!; apciemojot tuvumā esošo Maxima veikalu un aizpildot anketu klātienē, informācijas centrā. Mēs nodrošināsim: stabilu atalgojumu vienmēr laikā no 5.65 EUR/h līdz 6.10 EUR/h bruto; apmaksātu pirmreizējo obligāto veselības pārbaudi; garšīgas, bezmaksas pusdienas katru dienu; atbalstu un apmācības, lai Tev būtu viss nepieciešamais veiksmīgam darba sākumam; veselības apdrošināšanu (pēc nostrādātiem 3 mēnešiem); studiju stipendiju līdz 500 Eiro semestrī; dāvanas svētkos un stipendijas bērniem par izcilām sekmēm - mēs novērtējam un atbalstām ģimenes vērtības. Mēs sagaidām: latviešu valodas zināšanas atbilstoši B1 līmenim; vēlmi un spēju aktīvi strādāt. Mēs tev uzticēsim: laipnu un precīzu klientu apkalpošanu; darbu kasē un informācijas centrā; klientu konsultēšanu pie pašapkalpošanās kasēm; izkārtot preces un produktus tirdzniecības zālē. Ja ir kādi jautājumi, droši zvani uz mūsu tālruni 80000088. Priecāsimies palīdzēt! Nosūtot savu pieteikumu, Jūs apstiprināt, ka pieteikumā norādītie dati ir pareizi, ka esat iepazinies ar MAXIMA Latvija SIA “Personas datu apstrādes politiku personāla atlases nodrošināšanai”, kas atrodama mūsu tīmekļvietnes sadaļā “Privātuma politika”, un tās saturs Jums ir saprotams, ka Jums ir saprotama informācija par Jūsu personas datu apstrādi un Jūsu tiesībām kā datu subjektam, ka šajā pieteikumā sniegtie apliecinājumi ir patiesi un Jūs izprotat to nozīmi. Profesija: VEIKALA KASIERIS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Nākotnes iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-08-31 Kontaktpersona: Pieteikties, atverot saiti. 80000088 Izglītības līmenis: Vispārējā pamatizglītība

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) aicina darbā kiberdrošības pārvaldnieku/-ci (uz nenoteiktu laiku).  Ja Tev ir vēlme: • izstrādāt kiberdrošības prasību un kiberdrošības politikas dokumentus, nodrošināt to ieviešanu un uzturēšanu; • nodrošināt kiberrisku mazināšanai noteikto pasākumu izpildes uzraudzību, tai skaitā iesaistīties kiberdrošības apmācību procesos; • analizēt esošo informācijas sistēmu drošību, plānot jaunu informācijas sistēmu drošības rīku ieviešanu un noteikt to atbilstību kiberdrošības prasībām; • iesaistīties kiberdrošības incidentu identificēšanas, izvērtēšanas, kontroles un izmeklēšanas procesos; • nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu iekšējo un ārējo dokumentu, informācijas pieprasījumu un atbildes vēstuļu sagatavošanu; un ja Tev ir: • vismaz vidējā profesionālā izglītība informācijas tehnoloģiju, kiberdrošības pārvaldības vai citā saistītā jomā un vismaz divu gadu darba pieredze kiberdrošības pārvaldībā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā vai spēkā esošs starptautiski atzīts sertifikāts, kas apliecina personas kvalifikāciju kiberdrošības jomā; • izpratne par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu darbības principiem; • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • kompetences: precizitāte un pacietība darba izpildē; labas komunikācijas un sadarbības prasmes; precizitāte un augsta atbildības sajūta; analītiska un loģiska domāšana; spēja argumentēt savu viedokli; prezentācijas prasmes; spēja patstāvīgi organizēt savu darbu, noteikt mērķus, ievērot termiņus; spēja strādāt individuāli un komandā; pašiniciatīva un spēja meklēt un piedāvāt jaunus risinājumus; • B kategorijas autovadītāja apliecība;   mēs piedāvājam: • dinamisku, interesantu un atbildīgu darbu un ideju īstenošanas iespējas uz attīstību vērstā Pašvaldībā; • pamatalgu pārbaudes laikā 2304 EUR pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika 3116 EUR pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu darba un dzīves līdzsvaram par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam; • profesionālās pilnveidošanās un izaugsmes iespējas zinošu un atsaucīgu kolēģu komandā. CV, motivācijas vēstuli (līdz vienai A4 lapai datorrakstā Arial fontā, ar burtu lielumu “11”), un augstākās izglītības dokumenta kopiju, lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz personals@valmierasnovads.lv vai personīgi Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, adrese: Lāčplēša ielā 2, Valmierā, Valmieras novadā ar norādi „Kiberdrošības pārvaldnieks/-ce” līdz 2026.gada 23. augustam. Tālrunis papildu informācijai: 22423530 Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: INFORMĀCIJAS SISTĒMAS DROŠĪBAS PĀRVALDNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Informācijas tehnoloģijas / Telekomunikācijas Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2026-08-23 Kontaktpersona: personals@valmierasnovads.lv 64207148, 27807444

Mūsu partneri