Lasīšanas laiks: 2 min
Piektdien, 25.augustā, turpinājās Valmieras SOS bērnu ciemata 10 gadu jubilejas svinības. Kā minēja ciemata direktors Edijs Pētersons, ar dažādiem pasākumiem tās rit jau piekto dienu. Ceturtdien aizvadīts futbola turnīrs, piektdien – oficiālas uzrunas, koncerts, apsveikumi, ziedi…
Gan Valmieras SOS bērnu ciemata direktors, gan viņa „vecākais brālis” Īslīces SOS bērnu ciemata direktors Gatis Matulēvičs, kā arī Valmieras mērs Jānis Baiks atcerējās laiku pirms 10 gadiem, kad tukšā un purvainā laukā, nemīlīgos laika apstākļos tika likti pamati šim ciematam. Tagad Ganību iela 3 ir viens no skaistākajiem un sakoptākajiem stūrīšiem Valmierā. Tas viss pateicoties SOS ciemata pirmajam direktoram Vitoldam Krieviņam, pašreizējam „kuģa kapteinim” Edijam Pētersonam un viņa „apkalpei”.
Daudzi ir dzirdējuši teicienu par ķēdi, kura ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Pasākuma runās izskanēja apgalvojums, ka šajā komandā vāju posmu nemaz nav. Par to liecināja arī ziedi un pateicības raksti ciemata 11 ilggadējiem darbiniekiem, kuri savā darbā ik dienu ieliek spēku, sirdi un mīlestību.
Protams, SOS ciematiem ir arī daudzi sadarbības partneri un atbalstītāji, kuru netrūka arī šajā svētku reizē. Bija ieradušies ciemiņi no Igaunijas, Īslīces, Jelgavas un daudzām Valmieras iestādēm un organizācijām.
Valsts prezidenta kundze un SOS Bērnu ciematu asociācijas patronese Iveta Vējone sveica bērnus ar tuvojošos 1.septembri, novēlēja labas sekmes, izturību un dāvanā pasniedza grāmatas. Gan ciemata direktors, gan Labklājības ministrs Jānis Reirs izteica domu, ka labāk šādu ciematu nebūtu, taču diemžēl samērā maz bērnu atgriežas savās bioloģiskajās ģimenēs, tāpēc šādi SOS ciemati kādu laiku vēl būs vajadzīgi, un ir labi, ka te veidojas ģimeniskā vide, kur pieaugušie ir gatavi dāvināt daļu no sevis, no savas sirds bērniem.
Vidzemes slimnīcas pārstāve Antra Kupriša atgādināja, ka Valmieras SOS bērnu ciemats 2007.gadā kļuva par 100. SOS bērnu ciematu Eiropā, tāpēc svētkus var svinēt katru dienu.
Ciemata direktors mazliet ieskatījās arī vēsturē un statistikā – pirms 10 gadiem šajā ciematā sāka dzīvot 36 bērni, šobrīd te ir 12 ģimenes ar 61 bērnu, bet kopumā pa šiem gadiem te dzīvojuši 109 bērni un jaunieši, bijušas 19 mammas un 4 tēvi.
Starp svētku runām un apsveikumiem skanēja pašmāju un ciemiņu muzikālie sveicieni. Uzstājās ansamblis „Šokolāde”, Kocēnu novada vokālā grupa „Imera”, SOS bērnu ciemata darbinieku ansamblis un bundzinieks Dzintars, bet pasākuma otrajā daļā mūžam jaunie un nebēdnīgie „Emīla nedarbi”. Šoreiz tā nebija filma, bet gan SOS ciemata komandas izrāde, kur galvenā varoņa lomā iejutās pats ciemata direktors.
