Lasīšanas laiks: 3 min
Šī gada rudenī stāsies spēkā virkne jaunu ugunsdrošības prasību, kuru mērķis ir uzlabot kā publisko, tā privāto ēku kopējo ugunsdrošību. Lai gan lielākoties ugunsgrēki izceļas dzīvojamā sektorā, visbūtiskāk jaunie noteikumi skars uzņēmējus un sabiedrisko ēku īpašniekus, kuriem ugunsdrošības prasību izpildē nāksies investēt krietni vairāk nekā līdz šim, – norāda Inspecta Prevention vadītājs, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris Aleksandrs Babra.
Kā skaidro eksperts, jaunie ugunsdrošības noteikumi papildu izdevumus īpaši radīs publisko izklaides vietu īpašniekiem, kā arī sabiedrisko, tostarp vēsturisko ēku un ražotņu īpašniekiem. Pēc to stāšanās spēkā būs jāīsteno virkne preventīvu pasākumu, kuri līdz šim nereti uztverti visai formāli – jāizbūvē papildu evakuācijas ceļi ēkās, jāizvieto jauni apzīmējumi, jāizstrādā un jāveic detalizētas ugunsdrošības instruktāžas, kā arī jāverificē esošie ugunsdzēsības līdzekļi un, iespējams, tie jānomaina.
Tāpat jaunie ugunsdrošības noteikumi paredz elektroinstalācijas pārbaudes ar termokameru. “Elektroinstalāciju pārbaude ar termokameru ir līdz šim nebijusi prasība ugunsdrošības noteikumos. Ar šīs metodes palīdzību sertificēti speciālisti pārbauda elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti, piemēram, nozarkārbā vai sadales skapī. Saskaņā ar jaunajām prasībām, kas stāsies spēkā 1. septembrī, objektos šādu elektroinstalācijas pārbaudi vajadzēs veikt vienreiz 10 gados. Tiesa gan, ja objektā vai teritorijā ir sprādzienbīstama vide, šāda pārbaude ar termokameru būs jāveic krietni biežāk – reizi divos gados,” stāsta Aleksandrs Babra.
Izstrādājot jaunās ugunsdrošības prasības, īpaša uzmanība pievērsta tieši publisko izklaides vietu ugunsdrošībai. Eksperts norāda, ka lielākoties noteikumi tikuši radīti, balstoties uz iepriekšējo traģisko pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs, kad, piemēram, aizdegoties naktsklubam, to īpašnieku vai pasākumu organizatoru nevērības dēļ bojā gājuši desmitiem cilvēku. Tāpat jauno ugunsdrošības prasību autori ņēmuši vērā faktu, ka liela daļa sabiedrisko ēku ir morāli novecojušas, neatbilst tajās izvietoto iestāžu darbības specifikai un nav piemērotas, lai tajās noritētu pasākumi ar lielu apmeklētāju skaitu. Tādēļ jaunās ugunsdrošības prasības paredz, ka ēkās, kurās tiek organizēti publiskie pasākumi ar vairāk nekā 50 apmeklētājiem, jāveic virkne jaunu ugunsdrošības pasākumu, piemēram, pirms katra pasākuma jāizstrādā individuāla ugunsdrošības instrukcija.
Arī privātpersonām pēc 1. septembra būs jāatver plašāk savs maks, lai nodrošinātu ugunsdrošību savā mājvietā. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā, ja daudzdzīvokļu mājā ir gāzes iekārta – plīts vai katls, dabīgās ventilācijas kanālam būs aizliegts pievienot virtuves tvaika nosūcējus, ja nav citas ventilācijas, kas nodrošina gaisa apmaiņu telpā. Tāpat līdz 2020. gadam obligāti katrā mājoklī būs jāuzstāda tik nepieciešamie dūmu detektori, norāda Aleksandrs Babra.
“Ugunsdrošība un iespējamo ugunsgrēku risku maksimāla samazināšana būtu jāuztver ļoti nopietni gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, jo pašlaik šajā jomā Latvijai ir vieni no vissliktākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam derētu atcerēties, ka jaunie ugunsdrošības noteikumi radīti nevis, lai sagādātu galvassāpes un papildu izdevumus, bet lai iespējami samazinātu uguns nelaimju skaitu un uzlabotu kopējo ugunsdrošības līmeni Latvijā. Izmaiņas, kas vērstas gan uzņēmēju, gan privātpersonu virzienā, var šķist dārga likumdevēju kaprīze, tomēr, īstenojot visu prasīto dzīvē, drošība ēkās varētu pieaugt,”
atzīmē Aleksandrs Babra. Viņš gan piebilst, ka šobrīd vēl ir pāragri prognozēt, cik efektīvi būs jaunie noteikumi, jo tikai laika gaitā varēs secināt, vai ieviestās izmaiņas samazinājušas ugunsgrēku un bojā gājušo skaitu.
