Lasīšanas laiks: 2 min
No rītdienas, 1. jūlija, līdz 23. jūlijam Dikļu pilī apskatāms fotoprojekts “Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos”, kurā iekļauti 15 Latvijas privāto muižu likteņstāsti par ēku ziedu laikiem, padomju okupācijas gadiem un mūsdienām. Visus stāstus vieno apņēmīgu cilvēku paveiktais muižu atjaunošanā un izglābšanā no bojāejas, portālu “Valmieras Ziņas” informēja foto projekta “Latvijas kultūrceltņu mantojums laikmeta griežos” komandas pārstāve Linda Eiduka.
Fotoprojekta mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar privāto vēsturisko ēku arhitektūras un kultūrvēsturisko bagātību, vēsturiskajām izmaiņām un īpašnieku spēju ēkām un to ansambļiem piešķirt jaunu elpu. Vienlaikus projekts mudina Latvijas muižu apskati iekļaut tūrisma braucienos, apceļojot Latviju. Idejas autors ir Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš projekta realizācijā konsultējies ar Latvijas Privāto un vēsturisko ēku asociāciju, kā arī biedrību Latvijas Piļu un muižu asociācija.
“Šī ir jau piektā pieturvieta, kurā ir apskatāma fotoprojekta izstāde. Tajā ne tikai atklājam muižu stāstus, bet arī cildinām muižu īpašnieku paveikto ēku saglabāšanā un atjaunošanā. Esmu gandarīts, ka projekts ir guvis tik lielu iedzīvotāju atsaucību un saņēmis tik daudz pozitīvu atsauksmju! Tas parāda, ka mums nav vienaldzīga Latvijas vēsture un tās kultūrvēsturiskais mantojums,”
par izstādi stāsta Artis Pabriks.
Fotoprojektā apskatāmi tādi privāto muižu stāsti kā Ārendoles muižas, Berķenes muižas, Bīriņu pils, Blankenfeldes muižas, Dikļu pils, Igates pils, Kukšu muižas, Mazmežotnes muižas, Mālpils muižas, Padures muižas, Piena muižas – Berghof, Rūmenes muižas, Skrundas muižas, Smuku muižas un Sventes muižas.
Apkopojot projektā pieteiktos muižu stāstus, secināts, ka daudzu muižu likteņi ir bijuši līdzīgi. Beidzoties laikiem, kad baroni un hercogi rūpējās par muižu greznību, vairums no tām nonāca aizmirstībā vai padomju laikos kalpoja kā kolhoza kantori, pansionāti un skolas. Tas atsaucās ne tikai uz ēku tehnisko, bet arī vizuālo stāvokli, muižām liekot zaudēt daļu no to arhitektūras unikalitātes. Vairums muižās atjaunošanas darbi sākās tikai pēc 2000.gada. Atjaunošanas process ir laikietilpīgs un sarežģīts gan laika zoba radīto postījumu, gan dažādu finansiālo šķēršļu dēļ. Tagad lielākā daļa muižu ir vērušas savas durvis kā viesu mājas un viesnīcas, ļaujot no jauna sajust īpašo gaisotni, kas ziedu laikos mājoja katras muižas sienās.
Latvija Eiropas mērogā ir unikāla ar savu atrašanās vietu, kas dažādu kultūru ietekmē ir piešķīrusi neatkārtojamu kultūrvēsturisko mantojumu. Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir kuplākais muižu, pusmuižu un lauku māju skaits, veidojot kopskaitu ar vairāk nekā 2000 kultūrceltnēm.
Iepriekš izstāde tika eksponēta Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Madonā, savukārt pēc tam tā turpinās savu tūri citviet Latvijā.
