Lasīšanas laiks: 7 min
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kad partijas un kandidāti “spodrina savas” spalvas un bārstās ar solījumiem. Tādēļ ir svarīgi paskatīties no malas un izvērtēt, kas ir paveikts, bez priekšvēlēšanu kaislībām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš savulaik pats ir bijis Valmieras domes deputāts, tāpēc jautāju viņam, kā pilsētas attīstība izskatās no viņa skatupunkta. Taču sarunu iesākām par viņa pārstāvētā dienesta darbu.
Kā sokas darbs atjaunotajā Valmieras depo ēkā?
Pēc rekonstrukcijas ir būtiski uzlabojušies darbinieku darba un sadzīves apstākļi, ir panākta ātrāka un drošāka ugunsdzēsēju glābēju nokļūšana līdz speciālajiem transportlīdzekļiem un aprīkojumam, kas ir uzlabojusi dienesta reaģēšanas spējas uz notikumiem. Turklāt ir atbrīvojusies bijusī mācību klases telpa, kur iekārtosim darba kabinetu, jo telpu trūkums joprojām ir problēma.
Jaunizveidoto mācību telpu mansarda stāvā izmantojam ne tikai Valmieras daļas un Vidzemes reģiona brigādes darbinieku apmācībai, bet arī izglītojošam darbam ar bērnudārzu un skolu audzēkņiem. Tur ir nodrošinātas visas mūsdienu iespējas, piemēram, multimediju projektors. Pagaidām gan nav pietiekami daudz mācību materiālu, taču šo jautājumu risinām sadarbībā ar Kurzemes un Zemgales kolēģiem, kuri pārrobežu projektu ietvaros kopā ar partneriem Lietuvā veidos dažādus mācību materiālus. Arī mums būs iespēja tos izmantot.
Darbā ar jauniešiem ir nepieciešamas jaunas un interesantas metodes, jo lekcijas un pamācības nav efektīvas. Ir jāmeklē netradicionālas pieejas, līdzīgi kā to dara CSDD un Valsts policija. Tādēļ plānojam veidot jaunas maskas pirmsskolas vecuma bērnu auditorijai. Šie rotaļu tēli palīdz vieglāk nodot mūsu vēstījumu bērniem. Viņi vairāk uzticas šiem zvēriņiem, nevis nopietniem onkuļiem un tantēm formas tērpos.
Vai ir izdevies sagādāt jaunu tehniku tās vietā, ko zaudējāt ugunsgrēkā Matīšu ielā?
Tā bija pilnīgi jauna autocisterna, kuras vērtība ir 350 tūkstoši eiro. Diemžēl lielākā daļa apdrošināšanas kompāniju nepadrošina speciālo transportu vai arī apdrošināšanas prēmijas ir nesamērīgi augstas. Pagaidām nodegušās vietā izmantojam padomju laikos ražoto automašīnu, kas stāvēja rezervē. Pēc šīs nelaimes Valmieras pilsētas pašvaldība piedāvāja savu palīdzību. Jūnija beigās pilsētas delegācijas sastāvā došos uz Vāciju pie mūsu sadraudzības partneriem Giterslo, lai apskatītos lietoto tehniku, ko varētu iegādāties Valmieras daļas vajadzībām. Iepriekš no Vācijas partneriem saņemtā tehnika pārsvarā ir piemērota mazākiem ugunsdzēsēju posteņiem, kur nav tik bieži izbraukumi kā Valmierā. Piemēram, Mazsalacā un Rūjienā pašlaik tiek izmantotas trīs vācu partneru dāvinātas ugunsdzēsēju mašīnas.
Tuvojas kārtējais Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā, kas allaž norisinās Valmierā. Kā mūsu pilsētai izdevies kļūt par šī sporta veida “Meku” Latvijā?
Lai gan pašam Daliņa stadionam ir nepieciešama rekonstrukcija, tur izveidotā ugunsdzēsības sporta infrastruktūra joprojām ir labākā Latvijā. Tā tiks arī saglabāta pēc rekonstrukcijas. Tieši tādēļ pēdējos gados visi Latvija un Baltijas čempionāti norisinās Valmierā. Arī Pasaules čempionāts jauniešiem notika Daliņa stadionā. Šāda mēroga sacensības var notiks, pateicoties Valmieras pilsētas pašvaldības un tādu vietējo uzņēmumu kā SIA “VALPRO” atbalstam.
Savulaik bija liela pretestība augstā politiskā līmenī, jo bija cilvēki, kas uzskatīja, ka šāda tehniska sporta veida ienākšana Daliņa stadionā nav pieļaujama, aizbildinoties ar vēstures vērtībām. Paldies pašvaldībai, kas saprata, ka nekur nevaram stāvēt uz vietas. Ir jāiet laikam līdzi, neaizmirstot par mūsu vēsturi. Pasaulē rodas arvien jauni sporta veidi, kas aizrauj cilvēkus. Lai viņi labāk sporto, nevis dara dažādas muļķības.
Ugunsdzēsības sports nav jaunums, taču pēdējā laikā tas piedzīvo renesansi. Jau otro gadu Latvijas čempionāts norisināsies divas dienas, jo arvien vairāk jauniešu komandas piesakās dalībai sacensībās. Uzskatu, ka šīs sacensības ir ieguvums visai pilsētai. Tās ļauj nopelnīt mūsu uzņēmējiem, kā arī veicina pilsētas atpazīstamību. Piemēram, pēc pasaules čempionāta kolēģi no Čehijas, Polijas un Ukrainas atgriezās Valmierā kā tūristi, lai tuvāk iepazītu mūsu pilsētu un Latviju kopumā.
Runājot par sports jomu Valmierā, arī mana ģimene ir cieši ar to saistīta. Man jaunākais dēls kopā ar U16 hokeja komandu pirmo reizi Valmieras vēsturē šogad izcīnīja čempiona titulu.
Šī ir pirmā jauno sportistu paaudze, kas ir izaugusi Vidzemes Olimpiskajā centrā. Dēls kopā ar vienaudžiem sāka trenēties 5 gadu vecumā, kad olimpiskais centrs bija tikko uzbūvēts. Pēc 11 gadu treniņiem puišu darbs ir vainagojies ar panākumiem. Nu Valmiera var lepoties arī ar saviem čempioniem hokejā.
Taču man ir prieks par ikvienu no daudzajiem jauniešiem, kuri trenējas olimpiskajā centrā. Viņi tur ne tikai sporto, bet arī vienlaikus stiprina veselību, audzina sevī pašdisciplīnu un mērķtiecību, nevis klīst pa ielām. Tādēļ man ir pārliecība, ka arī topošās un iecerētās sporta būves ir ļoti nepieciešamas.
Savulaik desmit gadus arī jūs bijāt Valmieras domes deputāts. Kā vērtējat kopumā pilsētas attīstību kopš tā laika?
Man prieks, ka joprojām visu partiju deputāti spēj vienoties par būtiskām lietām un domē notiek koleģiāls un mērķtiecīgs darbs, atšķirībā no dažiem kaimiņu novadiem, kur “tautas kalpi” vairāk enerģijas velta karošanai vienam pret otru un cīņai par krēsliem, nevis savas pašvaldības attīstībai.
Ļoti apsveicama ir iecere par daudzdzīvokļu namu būvniecību. Arī mūsu dienesta darbiniekiem ir ļoti aktuāls mājokļa jautājums.
Diezgan daudz dienesta biedru brauc strādāt uz Valmieru no Valkas, Cēsīm, Gulbenes, Madonas, Lubānas un citām Vidzemes vietām. Daudzi no viņiem labprāt ar visu ģimeni pārceltos uz mūsu pilsētu, ja vien būtu pieejami dzīvokļi par samērīgām cenām. Daudzi mani kolēģi uzskata Valmieru par ideālu vietu ģimenei, jo šeit ir pieejamas daudzpusīgas izglītības iespējas, sporta, kultūras un atpūtas infrastruktūra. Pilsēta ir kompakta, nav jāpavada ilgs laiks ceļā. Tādēļ arī vairāki rīdzinieki ir pārcēlušies uz šejieni.
Man ir prieks arī par Sajūtu parka izveidi un attīstību, kā rezultātā tiek sakopti Gaujas krasti un cilvēkiem ir dota iespēja aktīvi pavadīt laiku dabā.
Ik dienu es dodos ar suni nūjot pa mežu un dzirdu, kā troses švīkst, kad parka viesi laižas pāri Gaujai. Arī šogad apmeklēju Sajūtu parkā rīkoto Maģisko sajūtu nakti. Lielais apmeklētāju skaits liecina, ka ne tikai man, bet daudziem patika šis pasākums. Ceru, ka tas kļūs par tradīciju un veicinās Valmieras atpazīstamību.
Kādēļ vairāk nekandidējat vēlēšanās?
Desmit gadus apvienoju darbu VUGD ar Valmieras domes deputāta pienākumiem, saskaņojot to likumā noteiktajā kartībā ar dienesta vadību, lai novērstu interešu konfliktu. Ikreiz es saņēmu atļauju savienot amatus, pamatojoties uz VUGD juristu atzinumu. Taču pirms iepriekšējām vēlēšanām KNAB sāka pastiprināti interesēties par mani, un izrādījās, ka likumu var interpretēt arī citādi. KNAB ierosināja lietu pret mani un atzina, ka mans amats VUGD tomēr nav savienojams ar deputāta darbu. Taču netika atklāta neviena epizode manā deputāta darbībā, ko varētu interpretēt kā interešu konfliktu. Par to man ir jāpateicas pašvaldības juristiem, kuriem dažkārt es veltīju asus vārdus. Piemēram, es strīdējos pretī, kad viņi man ieteica atturēties balsojumā par Tērbatas ielas rekonstrukciju, jo tā ir garām depo, tādēļ to varētu interpretēt kā interešu konfliktu. Taču es viņiem paklausīju un tagad esmu priecīgs, ka mani nevar vainot šajā “šausmīgajā noziegumā”.
Man ir žēl, ka nevarēju turpināt deputāta darbu, jo tas man sniedza gandarījumu. Visu deputāti darbojās kā komanda bez liekiem strīdiem, lai varētu paveikt darbu pilsētas labā.
Gandarījumu sniedz tas, ka vari ik dienu redzēt sava darba augļus, braucot pa pilsētu. Piemēram, viena no lietām ko centos panākt, lai tiktu sakārtots Vecpuišu parks.
Es biju starp tiem, kuri vēlējās, lai parkā atgrieztos saule un gaisma, lai tur pastaigātos māmiņas ar bērniem, nevis “džeki” ar alus pudelēm, kas to bija apsēduši. Bija arī lietas, kas neizdevās.
Joprojām esmu pārliecināts, ka labākā vieta autoostai ir stacijas ēkā. Kamēr pierastu cilvēki, būtu neērtības, taču Stacijas galu ir nepieciešams atdzīvināt. Valmierai ir neliela teritorija, tādēļ mēs nevaram atļauties pamest novārtā nevienu vietu. Depresīvums ir jādzen ārā no šī rajona.
Tiklīdz tur parādītos vairāk cilvēku, arī uzņēmējiem būtu interese atvērt veikalus, sniegt pakalpojumus. Taču pamazām lietas virzās uz labo pusi. Tiek rekonstruēta Cempu un Paula Valdena iela, kas dos jaunu dzīvību šim rajonam. Kā paraugu var minēt rajonu pie televīzijas torņa. Savulaik tur bija vientuļa CSDD ēka, ko ieskāva ne visai kopti mazdārziņi. Tiklīdz tur ierīkoja komunikācijas, uzņēmējiem radās interese attīstīt biznesu, un tagad šis rajons ir ļoti mainījies.
Intervijā Vidzeme televīzijai jau minējāt, ka domājat par dienesta gaitu beigšanu? Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Pēc trim gadiem varēšu doties izdienas pensijā. Plānoju palikt pilsētā un sevi realizēt citā jomā, jo negribu vairs katru rītu sākt ar informāciju par cietušajiem, bojā gājušajiem un nodegušajiem kvadrātmetriem. Kādam šis darbs noteikti ir jādara, un es redzu, ka man ir pietiekami zinoši un spējīgi kolēģi, kuriem varēšu nodot savus pienākumus.
Vai jūs būtu gatavs atkal kandidēt nākamajās vēlēšanās?
Līdz tam vēl ir laiks, taču, kā jau minēju iepriekš, man šis darbs ļoti patika. Katrā ziņā neplānoju sēdēt mājās un neko nedarīt. Es labprāt arī turpmāk darītu darbu, kur varu izmantot savu pieredzi un zināšanas sabiedrības labā.
