Lasīšanas laiks: 5 min
Turpinās daudzdzīvokļu namu būvniecība Valmierā, Šķesteru kvartālā. Portālam “Valmieras Ziņas” bija iespēja apmeklēt būvobjektu, lai uzzinātu, kā top jaunās ēkas. Būvdarbu gaitu komentēja SIA “MONUM” būvniecības projektu vadītājs Kaspars Brencis.
“Pašlaik strauji tuvojamies pirmās ēkas dzelzsbetona konstrukciju montāžas finišam. Redzam, ka ap Jāņiem varētu būt samontēti visi pieci stāvi un sāksies jumta konstrukciju būvniecība. Šobrīd esam sākuši arī otrās ēkas pirmā stāva dzelzsbetona konstrukciju izbūvi, kas ir vissarežģītākā un laikietilpīgākā. Otrās ēkas spāres svētkus varēsim svinēt augusta beigās. Šobrīd visi būvdarbi norit pēc plāna un ir visi priekšnosacījumi, lai būvniecību pabeigtu paredzētajā termiņā,”
norādīja SIA “MONUM” pārstāvis.
Kaspars Brencis pastāstīja, ka pašlaik būvobjektā strādā teju 40 cilvēku, taču, līdz ar komunikāciju izbūves un apdares darbu sākšanu, darbiniekus skaits pieaugs. Savukārt ārējās apakšzemes komunikācijas varēs sākt būvēt, kad tiks pabeigta dzelzsbetona konstrukciju montāža un no būvlaukuma tiks izvesta smagā tehnika.
Dzelzsbetona konstrukcijas top Salaspilī, SIA “TMB Elements” rūpnīcā. Kā skaidroja būvprojekta vadītājs, mūsdienās dzelzsbetona paneļi pilda gan nesošo funkciju, gan siltumizolācijas funkciju.
Panelis veidots pēc “sviestmaizes principa” – tas sastāv no vairākiem slāņiem. Kopējas siltumizolācijas biezums ir 200 milimetri, kas nodrošina ļoti labu siltumizolāciju un energoefektivitāti, tādēļ papildu siltumizolācija nav nepieciešama. Salīdzinoši, padomju laikos būvēto ēku siltināšanai tiek izmantota 150 milimetrus bieza akmens vate.
Kaspars Brencis atklāja, ka projektētājs ir izvēlējies sarežģītāku risinājumu, lai nodrošinātu fasādei labāku vizuālo izskatu atbilstoši pasūtītāja prasībām. Kā stāstījuši paneļu izgatavotāji, Zviedrijā mājas projektē pēc cita principa – vispirms tiek ņemts vērā, kāda būs pieejamā ceļamkrāna celtspēja un, vadoties pēc tā, tiek noteikts paneļu maksimālais izmērs un svars. Tādēļ ēku fasādes ir “sastiķētas” no maziem paneļiem. “Pie mums bija otrādi. Arhitekts sadalīja ēku, lai tā būtu vizuāli baudāma, tādēļ paneļi ir dažāda svara un izmēra. Tiem arī nav paredzēta papildu apdare, jo fasādi veidos eksponēts betons ar daļēju krāsojumu. Šāds risinājums mums kā būvniekiem ir izaicinošāks nekā ierasti, jo paredz regulāru smagās tehnikas pārvietošanu, kas prasa papildu laiku un līdzekļus,” skaidroja būvniecības projekta vadītājs.
Lai pārliecinātos par šuvju hermētiskumu, pasūtītājs ir paredzējis regulāras blīvuma pārbaudes. “Pašlaik mēs gatavojamies pirmajai pārbaudei. Tā paredz, ka ēkas daļā, kur jau ir ielikti logi, tiks norobežotas telpas un iesūknēts saspiests gaiss, lai pārliecinātos par konstrukciju hermētiskumu. Tas mums ļaus konstatēt vājākās vietas, kur nepieciešama papildu uzraudzība. Jāatzīmē, ka ēkā paredzēta dabīgā ventilācija, ko nodrošina ventilācijas atveres un logi, un tā kā ēkas būs ļoti noblīvētas, to iemītniekiem būs regulāri jārūpējas par telpu vēdināšanu,” norādīja Kaspars Brencis.
Būvprojekta vadītājs atklāja, ka būvniecības gaitā gadījies arī kāds kuriozs.
„Loģistikas kļūdas dēļ, viena no paneļu kravām no rūpnīcas aizsūtīta nepareizā virzienā. Vairāki paneļi, kuru svars sasniedz pat 9,6 tonnas, esot veikuši “kruīzu” no Latvijas ar prāmi uz Zviedriju. Tikai nonākot būvobjektā, konstatēts, ka paneļi neatbilst izmēram, un tie nosūtīti atpakaļ uz Latviju un iebūvēti mūsu projektā.”
Kopā ar būvniecības projekta vadītāju un pasūtītāju dodamies aplūkot pirmo no topošajām ēkām, kurai pašlaik top ceturtais stāvs. Būvējot ēkas, tiek ņemtas vērā mūsdienu prasības. Pagalmā uz katru dzīvokli būs paredzēta viena vieta automašīnas novietošanai – kopumā 150 vietas un vēl papildu vietas viesu transportam. Pie ieejas kāpņutelpā tiks izbūvētas velonovietnes. Ieejot ēkā, kāpņutelpas pirmajā stāvā jau redzamas topošās velosipēdu un bērnu ratiņu glabāšanas telpas aprises. Tai blakus ieeja vienistabas studijas tipa dzīvoklī, kurā nodalīta būs tika vannas istaba, savukārt priekšnams, virtuves daļa un istaba ir apvienota vienā telpā. Kā stāsta Kaspars Brencis, arī divistabu un trīsistabu dzīvokļos virtuve būs apvienota ar dzīvojamo istabu. Starpsienas tiek būvētas no speciāliem skaņu un siltumu izolējošiem gāzbetona blokiem, tādēļ, atšķirībā no padomju “daudzstāvenēm”, jauno māju iemītniekiem nevajadzētu dzirdēt, ar ko nodarbojas kaimiņi blakus dzīvoklī.
Lai nodrošinātu atbildīgajiem dienestiem vieglāku pieejamību gan elektrības, gan ūdens skaitītāji tiks novietoti ārpus dzīvokļiem. Iemītniekiem pašiem būs iespēja regulēt siltuma padevi dzīvoklī, pielāgojot to savām vajadzībām. Gāzes pieslēgums dzīvokļiem nav paredzēts, tādēļ ēdiena gatavošanai varēs izmantot tikai elektriskās plītis.
SIA “Valmieras Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers pastāstīja, ka šis komplekss un sarežģīts projekts, kas prasa saskaņotu darbu, jo paralēli ēku būvniecībai tiek īstenoti arī citi būvdarbi, kas ir savstarpēji saistīti. Korpusu būvi un teritorijas labiekārtošanu veic SIA “MONUM”, taču komunikāciju izbūvi veiks citi uzņēmumi. Ēkām nepieciešams izbūvēt ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un gāzes komunikācijas un pievadceļus – Ķieģeļu un Mālu ielu. Paralēli tam notiek arī Šķesteru kvartāla teritorijas meliorācijas darbi.
V.Jēgers skaidroja, ka ēkas pagaidām apkurinās lokālā katlumāja, ko izvietots konteinera tipa ēkā piegulošajā teritorijā. Taču perspektīvā Šķesteru kvartālā paredzēts attīstīt daudzdzīvokļu māju apbūvi, blakus veidojas arī jauns privātmāju kvartāls, tādēļ vēlāk nāksies būvēt jaudīgāku stacionāru katlumāju, kas varēs nodrošināt ar siltuma enerģiju visu šo rajonu.
Jau ziņots, ka šī gada 10.februārī, klātesot Latvijas Republikas ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, notika jaunbūvējamo īres namu pamatakmens ielikšanas svinīgā ceremonija. Projekta pasūtītājs ir SIA “Valmieras Namsaimnieks”. Līgums par daudzdzīvokļu namu būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību parakstīts 2016.gada 27.septembrī. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem darbus veic SIA “MONUM”. Līgumsumma noteikta 6 598 000 eiro bez PVN. Namu būvniecību paredzēts pabeigt līdz 2017.gada beigām.
