Lasīšanas laiks: 2 min
Otrdien, 11.aprīlī, Burtniekos notika Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta SWARE trešā darba grupas sanāksme. Tās ietvaros bija iepazīšanās ar projekta aktivitātēm un projekta partneru labās prakses piemēriem Īrijā, Itālijā un Nīderlandē, kas identificēti tādās jomās kā laba pārvaldība, attīstīta tūrisma un mantojuma infrastruktūra, kā arī mārketinga un publicitātes nodrošināšana. Pēc tam notika diskusija ar vairākiem priekšlasījumiem par ainavas nozīmi kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā.
Biologs un Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis klātesošos iepazīstināja ar izcilām dabas vērtībām Gaujas vidusteces posmā: parkveida ganībām, platīna pļavām, vecupju sistēmu un sudrabvītolu audzēm upes krastos. Piemēri rosināja domāt par bioloģisko daudzveidību un tās nozīmi iekšzemes ūdensceļu krastos, par tās izmantošanas iespējām tūrismā un vietējās kopienas dzīvē un ikdienā. Noslēgumā lektors sniedza informāciju par šobrīd aktuālo projektu “Ainavas runā” (www.ainavasruna.lv), kas tapis kā veltījums Latvijas simtgadei, aicinot ikvienu iepazīt un ieraudzīt vērtīgo ainavā.
Ģeogrāfs un Latvijas Universitātes profesors Oļģerts Nikodemus savā prezentācijā ar dažādiem piemēriem atklāja ūdensmalu ainavu plānošanas pamatjautājumus, kam būtu jāpievērš uzmanība, lai saglabātu ne tikai ūdensmalu funkcionalitāti, bet arī dabas un kultūras mantojuma vērtības. Gudrai plānošanai ir nepieciešama ūdensmalu inventarizācija, dabas un kultūras mantojuma liecību identificēšana – upju un ezeru krastos būtu svarīgi apzināt ne tikai biotopus, bet arī vecās ceļu vietas, zemes izmantošanas vēsturiskos veidus un vietas u.c. Tika analizēts aizsargjoslu platums, kuru noteikšana pēc šobrīd likumdošanā noteiktajiem kritērijiem ir diskutējams jautājums. Lektors priekšlasījumā pieskārās arī tādiem jautājumiem kā ainavas vizuālā kvalitāte, sasniedzamība, saskatāmība, ainavas “atvēršana” un uzturēšana, jo bieži vien Latvijā ūdensmalas ir ļoti aizaugušas un nepietiekoši pamanāmas ainavā. Kopta un uzturēta ainava rada un paaugstina vietas vērtību.
Semināra noslēgumā vietradis un topoloģijas eksperts Jānis Ķīnasts aicināja pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem, kas skar vides topoloģiju un ikkatras rīcības, tostarp teritorijas plānošanas, sekas nākotnē – vai mums rūp tas, ko plānojam? Cilvēks atstāj pēdas ekoloģijā un ainavā, tālab ir nepieciešams domāt plašākā mērogā, apzinoties, ka ainava ir bezgalīgs noteiktu vietu tīklojums, ko rada paši cilvēki.
Pasākums Burtniekos veicināja zināšanu apmaiņu, rosināja apzināties vietas nozīmi un ainavas vērtības, kuru saglabāšana atkarīga no ikviena rīcības un labajiem prakses piemēriem. Iegūtā informācija un pieredze palīdzēs strādāt pie ieteikumiem attīstības un politikas dokumentos, lai radītu labāku līdzsvaru starp dabas resursu un radītā kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.
