Lasīšanas laiks: 2 min
Vakar, 4.aprīlī, saulīte lutināja visus, arī uz zibakciju sanākušos cilvēkus. Zibakcijā tika filmēts video sveiciens ar novēlējumu, kurā piedalījās visi sanākušie Vītolu fonda stipendiāti, kuri pašlaik studē Vidzemes Augstskolā, kā arī viņu draugi un ģimenes locekļi. Bija iespēja piedalīties arī bijušajiem stipendiātiem, diemžēl, neviens no viņiem nevarēja ierasties.
Ja rodas jautājums, kādēļ vispār tiek rīkota šāda zibakcija, tad atbilde ir pavisam vienkārša – ceturtajā aprīlī Vītolu fondam apritēja jau 15 gadi kopš fonds tika dibināts. Par godu šai gadadienai visās augstskolās, kurās mācās fonda stipendiāti, tiek rīkota zibakcija.
Vidzemes Augstskolā mācās 12 Vītolu fonda stipendiāti, kas ir salīdzinoši neliels skaits, ja paskatās uz stipendiātu skaitu lielākajās Latvijas augstskolās. Visi 12 stipendiāti gan neieradās, bet tie, kas bija, arī izrādīja iniciatīvu, lai zibakciju noorganizētu. Turklāt atsaucību izrādīja arī Valmieras pilsētas pašvaldība, palīdzot noorganizēt zeltzaru vītola stādīšanu pie Dzirnavu ezeriņa.
Vidzemes Augstskolā šo zibakciju koordinēja Ilze Ģeķe, un uz jautājumu, kādēļ tieši viņa to rīko, tika saņemta atbilde: “Vītolu fonds ir zibakcijas idejas autors, un katrā augstskolā tika nozīmēts koordinators no stipendiātu vidus. Vidzemes Augstskolā tā biju es – kādā rītā saņēmu zvanu no fonda ar lūgumu koordinēt pasākumu un savest kopā studentus, un es nedomājot uzņēmos šo pienākumu.”
Vītola fonda mērķis ir atbalstīt jaunus, neatlaidīgus un talantīgus, taču maznodrošinātus studentus Latvijas augstskolās. Novēlējums Vītolu fondam skanēja šādi:
“Mēs – Vidzemes Augstskolas studenti, Vītolu fonda stipendiāti, sveicam Vītolu fondu 15. jubilejā! Kā mūsu augstskola – augsne izaugsmei, arī Vītolu fonds mums palīdz augt. Saka – vītols dāvā pareģa spējas, parāda pasaules skaistumu un atver acis uz visu daiļo, kas vien ir pasaulē. Tā mēs šeit, Valmierā, atstājam plaukstošu ceļazīmi jauniešiem un ik vienam, kas izglītību augstu vērtē. Kā Vītolu Fonda vēstnesi. Daudz laimes no Valmieras!”
