Lasīšanas laiks: 4 min
Piektdien, 17.martā, zinātniski pētniecisko darbu konferencē Vidzemes Augstskolā (ViA) tikās skolēni no 19 Vidzemes reģiona skolām. Kopumā iesūtīti un izvērtēti tika 120 darbi.
Pēc kārtas 8. šāda veida konference notika 10 sekcijās atsevišķās auditorijās abos Vidzemes Augstskolas korpusos. Pasākumam ir vairāki mērķi. Pirmkārt, padziļināt skolēnu pētnieciskās darbības prasmes dabas, humanitāro, sociālo un inženierzinātņu nozarēs. Otrkārt, iesaistīt skolēnus pētnieciskajā darbībā, kā arī attīstīt prasmes patstāvīgi veikt pētnieciskus darbus. Treškārt, pilnveidot skolēnu prasmes iepazīstināt citus ar sava pētījuma rezultātiem un, ceturtkārt, kā ierasts, noskaidrot labākos pētījumus.
Vispirms visi konferences dalībnieki tikās atklāšanas pasākumā, kur viņus uzrunāja augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Savā runā viņš pievērsās precizitātes un radošuma lielajai nozīmei pētniecības procesā. Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums uzsvēra izglītību kā vērtību un novēlēja klātesošajiem nezaudēt zinātkāri. Vidzemes Augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors Atis Kapenieks savukārt atklāja, ka jau 2. klasē izdomājis kļūt par zinātnieku un vērsa auditorijas uzmanību uz pārmaiņām, ko cilvēku darbībā ievieš “nākotnes internets”.
Pēc tam skolēni, pedagogi un augstskolas pārstāvji, kuri iesaistīti zinātniski pētniecisko darbu vērtēšanā, devās uz savām sekcijām, lai iepazīstinātu ar veiktā pētnieciskā darba mērķiem, rezultātiem, secinājumiem, atbildētu uz vērtēšanas komisijas pārstāvju uzdotajiem jautājumiem un uzzinātu recenzenta sniegtos komentārus un ieteikumus.
Skolēni pētnieciskā darba veikšanai izvēlējušies ļoti dažādus tematus, kas pašiem bijuši aktuāli. Daudzos darbos kā pētījuma dalībnieki izvēlēti jaunieši. Vairākās prezentācijās tika aplūkotas jauniešu iespējas iesaistīties sabiedrībā nozīmīgos procesos, piemēram, politikas veidošanā, ekonomiskās situācijas uzlabošanā un uzņēmējdarbības attīstīšanā.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotāja Aija Ignate, kura konferencē piedalījās jau atkārtoti, pastāstīja, ka skolniece, ar kuru viņa kopā ieradusies, pati izrādījusi vēlmi rakstīt zinātnisko darbu. Iespēja piedalīties konferencē skolēniem viennozīmīgi ir jauna pieredze, kuru citādā veidā viņi nemaz nevar iegūt, stāsta skolotāja. Viņas skatījumā pārējo skolēnu darbi aizvadītajā konferencē bijuši pamatīgi un apjomīgi izstrādāti. Skolotājas vērtējumā darbu līmenis literatūrzinātnē un valodniecībā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis ļoti augsts. To viņa pielīdzina studentu veidotiem bakalaura darbiem. Neraugoties uz pozitīvo vērtējumu, Aija Ignate arī atzina, ka mūsu laikos ir novērojams fragmentārisms, bet pētniecība prasa visu salikt vienā lielā vienotā veselumā, kas mūsdienu jauniešiem esot grūti.
Ieva Oliņa, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolniece, kura savu pētniecisko darbu rakstīja par padomju laika skolēnu dzīves tēlojumu latviešu romānos, pastāstīja, ka vērtēšanas komisijas uzdotie jautājumi likuši padomāt par lietām, kurām iepriekš netika pievērsta uzmanība. Neraugoties uz to, ka šāda veida konferencē skolniece piedalās pirmo reizi, viņa atzīst, ka uztraukumu pirms uzstāšanās nav jutusi. Savas prezentēšanas gaidīšana bijusi tā grūtākā daļa. “Kad runā, tas ir viss, kas tev tajā brīdī ir galvā, un nekas cits,” Ieva saka par savu darbu un pieredzi pēc uzstāšanās.
Gulbenes 2. vidusskolas skolniece Evita Žmuida, kura savā darbā pētīja politiķa Artusa Kaimiņa politisko runu retoriku, kā būtiskākos ieguvumus, ko skolēniem sniedz šāda veida konferences, uzskata to, ka tiek attīstīta prasme uzstāties publikas priekšā, būt drosmīgiem un parādīt uzkrātās zināšanas.
Noslēgumā skolēni saņēma atzinības rakstus. Tika nosaukti komisijas skatījumā labāko darbu autori, kuri piedalīsies Latvijas 41.skolēnu zinātniskajā konferencē. Šie jaunieši jau pēc mēneša ar citu reģionu skolēniem tiksies Rīgā, kur no 21. līdz 23.aprīlim norisināsies konferences trešais posms. Starp labākajiem darbiem tika atzīts Ģērmanes Annas, Spriņģes darbs socioloģijā par Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novadu skolu tēliem, Laines Fedotovas darbs pedagoģijā “Vēsturiskās Draudzīgā Aicinājuma idejas inovatīvi risinājumi Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā” un citi.
Vidzemes Augstskolas lektores, Mg. sc. soc. Agneses Karasevas skatījumā socioloģijas, politoloģijas un pedagoģijas sekcijā šogad ticis iesūtīts daudz labu darbu par interesantiem tematiem. Lasot jauniešu veikumus, viņai bijusi sajūta, ka skolu pārstāvji patiešām cenšas un pievērš lielu uzmanību pētniecībai. Vērtēšanā piedaloties otro gadu, lektore pati arī aicināja izglītības iestādes uz sadarbību ar augstskolu jau pašā darbu izstrādes procesā.
Agneses Karaseva norādīja, ka var redzēt – jaunieši cenšas izpētīt kaut ko, kas viņiem var palīdzēt kādā sabiedriskā darbībā, piemēram, runājot par jauniešu domēm vai skolas procesu ietvaros.
Darba praktiskās pielietojamības lielo lomu apstiprina arī paši jaunieši. Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolniece Kecija Vatuļina, kura aizstāvēja darbu veselības zinātņu sekcijā, pastāstīja, ka ideja zinātniski pētnieciskā darba tēmai, viņai ar klasesbiedru radās apzinoties, ka klasē bijuši daži smēķētāji. Gribējies salīdzināt, kāda ir viņu plaušu veselība salīdzinājumā ar pārējiem pētījuma dalībniekiem – kā sportistiem, tā cilvēkiem, kuri ikdienā regulāri nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm.
