Lasīšanas laiks: 3 min
14. martā Spīķeru koncertzālē tika atklāts vērienīgais Latvijas valsts simtgades projekts “Latvijas gredzens”, kas ietver četrus koncertuzvedums, kuri norisināsies visos Latvijas reģionos. Klātesošie varēja vērot unikālo Latgales muzikantu un priesteru, kā arī Latvijas Radio kora mijiedarbību “Latgales gredzena” koncertizrādes “Rakstiem un skaņai” mēģinājumā.
Iespējams, vērienīgākais Latvijas valsts simtgades projekts divu gadu laikā visā Latvijā radīs unikālu mijiedarbību, iepazīstinot novadus citu ar citu. Koncertcikls ieskandina Latvijas simtgadi, un līdz pat jubilejai tas būs veltīts visiem Latvijas novadiem.
Tiks realizēta Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Sigvarda Kļavas vairākus gadus lolotā ideja – četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātību un enerģiju ar vietējo iedzīvotāju redzesloka palīdzību.
Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs – Latgales vēstniecībā „Gors”, Jelgavas Kultūras namā, Koncertzālē „Cēsis” un Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars”.
Kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka Latvijas gredzena atklāšana ir nozīmīgs simtgades ieskaņas veidošanas pasākums. Svarīgi ir godā celt katru novadu, to daudzveidībā veidojas Latvijas kultūrtelpas iekšējais raksturs. Īpaši šiem koncertiem tapuši Latgales meistara Aleksandra Maijera instrumenti – lamellofoni, kas ir māla podi kopā ar metāla plāksnēm. No pirmā aprīļa tāpat būs pieejama arī Latvijas gredzena mājaslapa – www.latvijasgredzens.lv.
Jau 22.aprīlī notiks pirmizrāde Latgales gredzenam koncertizrādē „Rakstiem un skaņai”.
Tajā tiks savītas tautas dziesmas un svētie raksti vienā veselumā, ko nodrošinās etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti, lai attēlotu latgaliešu garu, kas mājo cilvēku pieredzē. Gadsimtiem ejot, Latgales kultūras mantojums joprojām uztur dzīvu vienu no tās fenomeniem – tradicionālo muzicēšanu un katoļu baznīcas tradīciju mijiedarbību un to saplūšanu vienā mākslinieciskā veselumā. Latgales gredzena mākslinieciskajā un radošajā komandā ietilpst: Latvijas Radio koris, tautas muzikanti, priesteri, muzikālais vadītājs: Sigvards Kļava, videomāksliniece Katrīna Neiburga, scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, gaismu mākslinieks Egils Kupčs un režisore Inese Mičule.
Kurzemes gredzens savu pirmizrādi piedzīvos lielkoncertā „Pūt vējiņi” 2017.gada 16.novembrī.
„Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen mani Kurzemē” vietā, kur tiek godinātas lībiskās tradīcijas, iesakņojusies unikāla suitu kultūrtelpa un ir jūtams jūras spēks. Tieši Kurzemes jūras krastos uzspīd pēdējie Latvijas vakara saules stari un vilnis krastā izskalo dzintaru – laime ir šajā dzintarā ieraudzīt visumu un ielikt to kabatā. Kurzemes gredzena mākslinieciskajā un radošajā komandā ietilpst: Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris, etnomūziķi, folkloras kopas, solisti, diriģents Māris Sirmais, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis un režisors Reinis Suhanovs.
Vidzemes gredzena pirmizrāde notiks 2018.gada 19.aprīlī muzikālajā izstādē „Kalns uz augšu ies”.
Vidzeme ir Latvijas nacionālās kultūras skaņu un dzimšanas vieta, Valsts karoga un himnas šūpulis, gara gaismas – izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Vidzeme – latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Skolotāju, dzejnieku, rakstnieku, komponistu, mākslinieku iedvesmas, dzīvošanas un atgriešanās vieta. Vidzemes gredzena mākslinieciskajā un radošajā komandā ietilpst: Latvijas Radio koris, solisti, muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, izstādes veidotāji Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, „Dd studio”.
Zemgales gredzens savu pirmizrādi piedzīvos 2018.gada 10.oktobrī kino koncertā „Vēstures palos”.
Zemgale ir arkla un zobena zeme, kur auglība mijas ar nāvi. Tajā skan militāri marši un sēru mūzika, kanonizētas leģendas un pašapzinīgas pūtēju zaļumballes. Plašie tīrumi pārvēršas karalaukos un kapulaukos, kas atkal pārtop tīrumos, un tajos izaug latviešu literārā valoda, pirmie prezidenti un valstsvīri, diži dzejnieki un stipras dzejnieces. Zemgales gredzena mākslinieciskajā un radošajā komandā ietilpst: Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, solisti, muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, Liberta autore Inese Zandare un režisors, video mākslinieks Roberts Rubīns.
Projektu „Latvijas gredzens” īsteno VSIA „Latvijas koncerti”, sadarbojoties ar Latvijas Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu, Latvijas valsts simtgades biroju, Valsts Kultūrkapitāla fondu, Latgales vēstniecību „Gors”, Rēzeknes pilsētu, koncertzāli „Cēsis”, Jelgavas Kultūras namu, Jelgavas pilsētas pašvaldību, Liepājas koncertzāli „Lielais dzintars”.
