Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 11.klases audzēknis Niks Simsons Jaunsardzē darbojas jau septīto gadu. Viņa nākotnes plānos ietilpst mācības Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) un iestāšanās armijā.
Niks bērnībā bijis ļoti aktīvs un palaidnīgs bērns. “Man jau bērnībā patika dažādas militārās lietas – spēlējāmies ar pirktiem un pašu taisītiem ierocīšiem.” Bērnībā nezinājis par Jaunsargiem, tāpēc uzreiz nolēmis, ka tad, kad pieaugs, iestāsies armijā. “Bija viens tāds posms, kad pārdomāju par došanos armijā, jo gribēju nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tomēr pēc tam sapratu, ka armijā man patiktu labāk.”
Puisis sapratis, ka viņam patīk militāras lietas jau aptuveni astoņu gadu vecumā. Niks daudz skatījies dažādas kara filmas, tāpēc, tiklīdz bijusi iespēja, iestājies Jaunsargos. “Jaunsargos darbojos septiņus gadus. Aptuveni vidū vienu gadu “nobastoju”, gribēju paņemt atvaļinājumu,” smejoties stāsta Niks.
Pamatskolā Niks darbojies 216.vienībā, taču, sākot mācīties ģimnāzijā, iestājies 215.vienībā. Abu vienību instruktori ir ļoti labi draugi, tāpēc gandrīz visi pasākumi tiek rīkoti kopā. “Es uzskatu, ka man ir nevis viens, bet divi instruktori.”
Par visgrūtāko, ar ko nākas saskarties Jaunsargos, puisis atzīst darbošanos ar virvēm un mezglu siešanu. “Tās lietas man nepadodas, taču viss pārējais man sanāk labi.” Nodarbības notiek reizi nedēļā un tās ir ļoti daudzveidīgas, jo jaunieši apgūst pirmo medicīnisko palīdzību, darboties ar kartēm un orientēties, šaut, izjaukt un salikt ieročus, retāk apgūst roku signālus – kā sazināties, neizmantojot skaņu. “Man vislabāk patīk darboties ar ieročiem un apgūt pirmo medicīnisko palīdzību.” Ziemas periodā nodarbības notiek iekštelpās, kā arī nometnes un sacensības nenotiek.
Niks uzskata, ka Jaunsargi palīdz arī ikdienas situācijās. “Ja kādam cilvēkam uz ielas pēkšņi paliks slikti, kāds būs ielūzis ledū vai iekritis āliņģī, kā arī, ja kāds būs apmaldījies mežā, es zināšu, kā palīdzēt. To visu mums māca Jaunsargos un tas ir ļoti noderīgi.”
Jaunsargi bieži piedalās dažādās sacensībās un nometnēs. “Pirmajās skolas nedēļās nekādu pasākumu nebija, taču pēc tam katrās brīvdienās bija kāda nometne, pārgājiens vai sacensības.” Puisis gan nepiedalījās visos pasākumos laika trūkuma dēļ.
Niks uzsver, ka nav nepieciešama liela fiziskā sagatavotība, lai veiksmīgi iesaistītos un darbotos Jaunsargos. “Ja aizbrauc uz nometnēm un nerunā pretī instruktoriem, tad nav nepieciešams liels fizisks spēks. Ja runā pretī – tā ir cita lieta.” Ir svarīgi, ka cilvēkam, kas nolēmis iesaistīties Jaunsargos, ir laba izturība, kas nepieciešama orientējoties. “Ja ir dots konkrēts laiks un punkti, kas šajā laikā jāspēj atrast, lēni un apdomīgi ejot, šo uzdevumu nevar paspēt paveikt.” Nepieciešama arī emocionāla noturība, jo gadās situācijas, kad instruktors skaļāk aizrāda vai komandas biedri nedarbojas tā, kā Niks gribētu. “Ja nometnē esmu nodaļnieks, kas nozīmē, ka esmu grupas vadītājs, un mums ir iedots uzdevums, es sadalu pienākumus – kurš ko darīs. Gadās, ka manī neklausās un tas izved no pacietības, tāpēc jābūt emocionāli noturīgam.”
Puisim jau ir skaidri nākotnes plāni un ieceres. “Mani nākotnes plāni ir šādi –iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un doties uz armiju.”
