Lasīšanas laiks: 6 min
Šo sezonu “Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola” basketbola klubs iesācis ar gūtām 25 uzvarām no 30 mačiem. Šī brīža turnīra tabulās, savā grupā, LBL2 ietvaros izcīnīta otrā vieta 7 komandu kopvērtējumā, LBL3 iegūta pirmā vieta 8 komandu kopvērtējumā, bet ceturtā vieta SBL ietvaros no 7 komandām. Par sezonā līdz šim paveikto pastāstīja kluba treneris Roberts Zeile.
Kā Jūs kopumā vērtējat līdz šim aizvadīto basketbola kluba sezonu?
Kopumā līdz šim aizvadīto sezonu vērtēju kā diezgan veiksmīgu. LBL3 ietvaros komandai vispār nav zaudējumu, LBL2 tie ir tika divi, kas priekš pirmās kārtas ir tīri labs rādītājs. Raugoties uz uzvaru skaitu, varam būt apmierināti, bet spēlē vēl daudz kas jāpilnveido, lai beigās sekmīgi varētu cīnīties par medaļām.
Kā šī sezona atšķīrās no iepriekš aizvadītās? Kas komandā mainījies?
Katru gadu parādās jauni spēlētāji. LBL2 ietvaros pievienojās Jānis Engers, kā arī U16 izlases spēlētājs Valters Vēveris, kurš tīri labi spēlē pie pieaugušajiem. Principā, šogad ir izveidojies pirmais sastāvs, bez krasām izmaiņām, jo komandai pievienojušies tikai divi jauni spēlētāji, kas atvieglo treniņu procesu. Vairs nav jāvelta tikai daudz laika tam, lai spēlētāji saspēlētos paši savā starpā. Līdz ar to viņi labāk jūt viens otru laukumā, apzinās, ko sagaidīt no manis un ko es sagaidu no viņiem. Šādā ziņā šis gads ir nedaudz vieglāks, salīdzinoši ar citiem, kad sastāva pārmaiņas bijušas daudz lielākas.
Klubs šovasar apvienojās ar Valmieras futbola klubu. Kādi, Jūsuprāt, ir lielākie ieguvumi šādai sadarbībai šobrīd un nākotnē?
Principā šis bija loģisks solis, jo abu klubu ģenerālsponsors ir “Valmieras stikla šķiedra/Valmieras Glass”, kā arī futbola klubs šogad startē zem “Vidzemes Augstskolas” nosaukuma, un vēl viens kopīgais pamats ir arī Valmieras pilsētas pašvaldība. Līdz ar to apvienošanās bija racionāls lēmums, kura rezultātā kā organizācija kļūstam lielāka un spēcīgāka. Tieši tāpēc arī identitāte abiem klubiem tiks veidota vienādi. Apvienojoties pieaug arī dalībnieku skaits, kā arī atvieglojas ikdienas dzīve, kas būtu kopīgi fizioterapeiti, fiziskās sagatavotības treneri, mārketinga aktivitātes, kuras var organizēt jau diviem klubiem ar mazākiem resursiem, nekā tas būtu, ja klubi būtu atsevišķi.
Kādi ir bijuši līdz šim aizvadītās sezonas lielāki sasniegumi un kritumi?
Principā, kritumus bijis tikai viens – zaudējums “Latvijas Universitātei”. Divu zaudējumu sēriju iesāka spēle pret “RSU”, kur iedzinējos palikām pagarinājumā, bet tas nebija tik sāpīgs zaudējums, kā izbraukuma spēlē pret “LU” komandu, kur varētu teikt, ka mēs pašai zaudējām, nevis viņi uzvarēja. Bet šo zaudēju pārcietām, nākošajā spēlē uzvarējām “RSU” un gribētos ticēt, ka esam atpakaļ uz pareizā ceļa.
Kā Jūs vērtējat katras līgas sasniegumus līdz šim un kā raugāties uz turpmāko sezonu katrā no līgām?
LBL3 ietvaros visās spēlēs esam izcīnījuši uzvaras, par ko varam būt tikai priecīgi. Šī ir otra komanda, kuras rezultāts vienmēr ir svarīgs, bet tas nav arī tik būtisks, jo komandas pamatmērķis ir nodrošināt praksi tiem spēlētājiem, kuriem ir pietiekoši liels potenciāls, lai tiktu LBL2. Tas var notikt pēc gada, diviem, vienalga, jo komandā ir gan 2000.g, gan 2001.gadā dzimuši spēlētāji. Tāpat piedalās arī studenti, līdz ar to visiem ir iespējas, sevi apliecinot, tikt LBL2 komandā. Savukārt SBL sezonas garumā ir vairāk kā papildus treniņš, lai nedēļā būtu vismaz divas spēles, kas palīdz ieturēt zināmu ritmu. Šajā līgā uz sezonas beigām vairāk sākam koncentrēties spēlēm, kad tuvojas fināla turnīri. Tad spēles paliek nopietnākas un pirmais četrinieks vai piecinieks ir tas, kur visi vēlas atrasties arī šīs līgas ietvaros. Protams, ka arī šeit vēl ir jāpiestrādā, jo ir bijuši arī nevajadzīgi zaudējumi. Ja runājam par LBL2 tad, kā jau minēju, pēc rezultātiem viss ir kārtībā, jo ieņemam otro vietu savā grupā. Principā būtu pirmie, ja nebūtu šis zaudējums “LU” basketbola komandai, bet vieta nav būtiskākais, jo svarīgākas ir uzvaras un zaudējumi pret attiecīgajiem pretiniekiem. Ja “Gulbenes Buki” tiks augšā, tad mēs iziesim tikai ar vienu zaudējumu.
Līdz šim bijāt vienīgais kluba treneris, bet šogad Jums pievienojušies divi citi: Rolands Eglītis un Alvils Kaufmanis. Kā ir sastrādāties šādā trio un kādi ir galvenie ieguvumi?
Tā arī bija mana iniciatīva, jo man ir Valmieras Bērnu sporta skolā trīs komandas un, ja mēs vēl ņemam šīs trīs līgas atsevišķi, tad vienam īsti galā tikt nav iespējams. Līdz ar to tas bija man lūgums kluba vadībai uzrunāt un atrast palīgus. Šeit pat uz vietas izdevās piesaistīt sporta skolas bērnu treneri Alvilu Kaufmani, kurš jau ilgstoši strādā šajā organizācijā. Viņš piekrita kļūt par LBL3 komandas treneri. Kā jau redzam, tad sasniegumi ir labi, tāpēc neko sliktu nevaru teikt.
Savukārt, Rolands Eglītis asistē pie LBL2 komandas. Ar viņa palīdzību treniņu process ir daudz vieglāks. Arī spēļu skaits tiek izdalīts uz mums trijiem. Ja R.Eglītis novada SBL, bet A. Kaufmanis LBL3, tad man paliek LBL2. Šādi katrs varam koncentrēties vienai komandai, tāpēc ir daudz vieglāk un profesionālāk gūt panākumus.
Noslēgušās pirmā apļa spēles, līdz ar to ir jau izdevies iepazīt konkurentus. Kuri, Jūsuprāt, ir galvenie pretinieki ar kuriem varētu nākties aizvadīt sīvas un izšķirošās cīņas par labāko rezultātu LBL2 ietvaros?
LBL2 pēdējos gados ir palikusi diezgan spēcīga līga. Par to liecina arī komandu skaits, kurš nu jau sasniedz 21. Nākošās kārtas sīvākos konkurentus nevaru nosaukt ne vienu, ne divus, jo, piemēram, A grupā sīvākiem konkurenti varētu “BK Ķekava”, “BK Jelgava/BJSS”, tāpat B grupā “RSU” un gribu cerēt, ka arī mēs. C grupā “BA Turība” un SC “Mārupe”. Līdz ar to otrajā aplī sagaidāmas ļoti interesantas un sīvas spēles. Domāju, ka vairs nevarēs tik viegli paredzēt uzvarētājus kā tas varbūt bija pirmajā kārtā.
Kā Jūs vērtējat LBL2 šīs sezonas izspēles sistēmu ar trīs grupām?
Īsti nepatīk šis sadalījums pa grupām, bet, ja reiz ir tik daudz komandas, tad droši vien tas tā bija jādara. Man vairāk patīk, ka ir viena grupa, kurā katrs ar katru izspēlē regulāro čempionātu un noteikts skaits tiek uz fināla turnīriem. Pagaidām gan izskatās, ka arī šis sadalījums sekmīgi strādā.
Kādi bija mērķi šai sezonai un vai izdodas tiem sekot līdzi? Vai pirmā apļa nostādījums tiek piepildīts?
Sportā nekad neko nevar paredzēt, tāpēc plāns ir diezgan nosacīts. Tas, kas bija nevajadzīgais, ir šis zaudējums “LU”, bet tā viss rit mierīgi un kā “plānots”, ja tā var teikt.
Kāds novēlējums komandai, līdzjutējiem un klubam turpmākajā sezonā?
Klubam novēlu turpināt attīstīties kā tas līdz šim jau ir bijis, jo katru gadu noris iekšējā basketbola kluba attīstība, kurā paliekam lielāki, spēcīgāki un ar zināmu nodrošinājumu spēlētājiem. Līdzjutējiem vēlu, lai to skaits tikai pieaug, jo atbalsts ir pietiekoši liels, bet tas var būt vēl lielāks. Savukārt spēlētājiem motivāciju un atdevi ar mērķi vienmēr kļūt labākiem.
