Lasīšanas laiks: 6 min
Ceturtdien, 15. decembrī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigāde, kopīgi ar Valsts policiju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) rīkoja kopīgu preses konferenci, lai informētu par galvenajiem drošības riskiem, sagaidot svētkus gadumijā.
Pirms preses konferences VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš aizdedza Adventes vainagā gandrīz nodegušas sveces, lai uzskatāmi parādītu, kas notiek, ja šis ierastais Ziemassvētku laika dekors tiek atstāts bez uzraudzības. Jau pēc septiņām minūtēm Adventes vainags aizdegās un liesmas strauji to pārņēma.
Jānis Skrastiņš atklāja, ka 2015. gadā visā valstī bijis 31 izsaukums saistībā ar degošiem Ziemassvētku un Jaungada atribūtiem.
“17 ugunsgrēki izcēlušies no svecēm, 12 – no Adventes vainagiem un divi – no eglītēm. Šajos negadījumos cieta desmit cilvēki. Statistika nav iepriecinoša, tādēļ mēs cenšamies dažādā veidā, arī ar šādu uzskatāmu piemēru palīdzību, pievērst sabiedrības uzmanību ugunsdrošības jautājumiem,”
pastāstīja VUGD Vidzemes brigādes komandieris.
J.Skrastiņš aicināja ļaudis plānot svētkus, gluži kā savus ikdienas darbus.
“Ir rūpīgi jāizdomā, kur un kā novietot Adventes vainagu, eglīti un citus Ziemassvētku rotājumus, lai tas būtu ugunsdroši. Kā liecina statistika, galvenais ugunsnelaimju iemesls ir sveces, tādēļ par to novietošanu un lietošanu ir īpaši jārūpējas. Ja tiek izmantots klasisks Adventes vainags ar skujām, čiekuriem un citiem degošiem materiāliem, aicinām tajos sveces nededzināt vispār. Tās var ievietot drošā koka, metāla vai keramikas svečturī blakus vainagam. Tāpat lūdzam nelietot plastmasas svečturus, jo šis materiāls ļoti ātri aizdegas,”
brīdināja VUGD pārstāvis.
J.Skrastiņš norādīja, ka ļoti uzmanīgiem ir jābūt, iededzot sveces eglītē. “Uzspraužot tās uz zara, mēs skatāmies, lai virs sveces nav zari un rotājumi, kas var aizdegties, kā arī mēģinām nolīdzsvarot, lai tās stāvētu vertikāli. Taču degot, sveces smaguma centrs mainās un tā var sašķiebties, tādējādi aizdedzinot kādu zaru vai rotājumu,” skaidroja VUGD pārstāvis.
J.Skrastiņš arī aicināja jau tagad visos mājokļos uzstādīt lokālos dūmu detektorus, kas laikus brīdinās par ugunsnelaimi un ļaus to novērst. Ja aizdegšanās ir laikus konstatēta, to var nodzēst, uzklājot ugunij blīvu, nedegošu audumu no vilnas, lina vai stikla šķiedras. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot sintētisku materiālu, kas ir ugunsnedrošs. Dzēšanai var izmantot arī ūdeni, pārliecinoties, vai tuvumā nav ieslēgtas elektroierīces.
NMPD Vidzemes reģionālā centra pārstāve Ilga Čimoka atzina, ka svētku laiks gadumijā mediķiem saistās ar lielāku darba slodzi. Cilvēki pārsvarā gūst traumas gan degošu Adventes vainagu, sveču un eglīšu izraisītos ugunsgrēkos, gan arī negadījumos, lietojot pirotehniku. Mediķe arī norādīja, ka bieži ugunsnelaime izceļas, cilvēkam aizmiegot, un viņš iet bojā, nosmokot dūmos. Skaudra ir arī statistika par traumās, kas gūtas no pirotehnikas. Pēdējo trīs gadu laikā gadumijas svinībās cietuši 26 cilvēki, no tiem 9 ir bērni.
Parasti pirotehnikas izraisītās traumas ir ļoti smagas. Vieglākos gadījumos tās ir brūces, sejas apdegumi un dzirdes traucējumi, taču biežāk sekas ir daudz smagākas, kas atstāj iespaidu uz visu cilvēka dzīvi, piemēram, sejas kaulu lūzumi, acu bojājumi, plaukstas kaulu lūzumi un amputācijas, kā arī smagas kāju traumas. Lielākoties pie šiem negadījumiem ir vainojami paši cilvēki.
Neuzmanība, vieglprātība un pārgalvība – nezināmas izcelsmes pirotehnikas iegāde no nesertificētiem tirgotājiem, instrukcijas neievērošana, pašgatavotas pirotehnikas lietošana, pirotehnikas lietošana alkohola reibumā, pārāk tuva atrašanās pirotehnikai vai arī tās tēmēšana uz blakus stāvošiem cilvēkiem un ēkām, mēģinājums vēlreiz iedarbināt nesprāgušu pirotehniku, kā arī atļauja bērniem lietot pirotehniku, šie ir galvenie iemesli, kas izraisa smagas sekas. NMPD pārstāve īpaši aicināja pieaugušos pārrunāt pirms svētkiem drošības jautājumus ar bērniem.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko norādīja, ka pirotehnikas apriti valstī reglamentē likums. Tikai licencēti komersanti drīkst tirgot šīs preces. Pirmssvētku laikā policijas darbinieki pastiprināti kontrolēs pirotehnikas aprites noteikumu ievērošanu. Sods par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām ir 35 līdz 350 eiro, juridiskām – 70 līdz 700 eiro. I.Mitrošenko brīdināja, ka katrs pārkāpums noteiktos apstākļos var pāraugt noziegumā, par ko paredzēta kriminālatbildība. Tādēļ viņš aicināja vecākus īpaši pārrunāt šos jautājumus ar bērniem un sekot līdzi, kam tiek tērēta viņiem atvēlēta kabatas nauda.
SIA “Cope priekam” galvenais pirotehniķis Māris Lasmanis informēja, ka
ar šo gadu likums paredz, ka pirotehnikas tirgošanai tiek izsniegtas tikai pastāvīgas licences. Tas nozīmē, ka izbraukuma tirdzniecība lielveikalos, gadatirgos un dažādās citās vietās vairs nav atļauta. Legālās tirdzniecības vietas var atpazīt pēc Valsts policijas izsniegtas licences, kam ir jābūt novietotai pircējiem redzamā vietā.
Pirotehnikas iedalās četrās kategorijās. F1 kategorijas preces, piemēram, brīnumsvecītes, var iegādāties personas no 14 gadu vecuma, F2 un F3 kategorijas preces drīkst iegādāties personas no 18 gadu vecuma, savukārt F4 kategorijas pirotehniku drīkst iegādāties tikai licencēti komersanti, kuri nodarbina sertificētus pirotehnikas speciālistus.
Māris Lasmanis skaidroja, ka,
iegādājoties pirotehniku, ir jāpārliecinās, vai uz iepakojuma ir CE sertifikāta zīme, kā arī instrukcija valsts valodā, ko ir rūpīgi jāizlasa un jāievēro. Pirotehniku drīkst lietot tikai drošā attālumā (vismaz 100 m) no tuvākās ēkas un dažādiem ugunsnedrošiem vai sprādzienbīstamiem objektiem. Drošības nolūkos pa rokai vajadzētu būt arī ugunsdzēšanas aparātam.
Pastāv trīs galvenie pirotehnikas veidi. Pirotehniskā baterija, kas sastāv no vairākiem lādiņiem. Tie pēc degļa aizdedzināšanas secīgi izšaujas. Romiešu svecē ir astoņi šāviņi, kas secīgi izšaujas no vienas caurules. Vislielākā uzmanība no drošības viedokļa jāpievērš pirotehniskajām raķetēm, ar kurām visbiežāk gadās ķibeles.
Svarīgi ir katru no pirotehnikas viediem pareizi nostiprināt pirms palaišanas. Pirotehniskā baterija ir jānovieto uz līdzenas un sausas virsmas, lai tā palaišanas laikā nesāktu lēkāt un haotiski šaudīties. Tā kā ziemā šādu virsmu ir grūti atrast, jau iepriekš ir jāveic mājas darbs. Pirotehniskā baterija ir jāpielīmē pie metāla vai finiera plāksnes ar līmlenti, un tad to var novietot uz zemes, lai droši iedarbinātu.
Visbiežāk pieļautā kļūda, lietojot pirotehniskās raķetes, ir to iespraust sniegā un cerēt, ka tā izšausies vertikāli gaisā. Sniegs nespēj to noturēt pareizā pozīcijā, tādēļ raķetes lidojuma trajektorija ir neparedzama.
Visrupjākā kļūda ir to aizdedzināt, turot rokā aiz kāta. Tādējādi var gūt smagus rokas apdegumus.
Vienīgais veids, kā droši lietot raķeti, ir izmantot neliela diametra metāla cauruli. Tā ir jāiesprauž zemē, pēc tam ievietojot iekšā raķetes koka kātu. Ja zeme ir sasalusi un metāla cauruli nav iespējams pietiekami dziļi iespraust zemē, tad no raķetes lietošanas ir jāatsakās. Nekādā gadījumā nedrīkst apzāģēt koka kātu, jo tas kalpo raķetes balansēšanai lidojuma laikā. Ja kāta garums tiek samazināts, raķete lidos pa neparedzamu trajektoriju.
Arī romiešu sveci nedrīkst turēt rokās palaišanas brīdī. Tās gals ir jāierok zemē vai jāpiestiprina pie kāda stabila un ugunsdroša priekšmeta, aptinot ar līmlenti.
Pēc pirotehnikas darbināšanas, tai tuvoties drīkst tikai pēc 15 minūtēm, jo iespējams, ka kāda tās daļa nav izšāvusies un vēl turpina gruzdēt.
