Lasīšanas laiks: 3 min
Divas ziņas : deputātu naktskvotas savējo cilvēku vajadzībām un Labdarības pasākumi decembrī, kad vācam naudu bērniem, kas cietuši vardarbībā, slimībā. Katram šajā brīdī ir skaidrs, ka mūsu sabiedrībā kaut kas nav kārtībā ar vērtībām. Nevis kaut kas, bet VISS.
Katrs rīts aust ar ziņām- neskaidrām, nepārdomātām, neizdiskutētām, tātad- nesaprastām. Uzņēmējdarbībā, medicīnā, izglītībā. Brīžiem šķiet: tālāk vairs nav kur iet, bet nakti nomaina diena, un kaut kā jau muļļājamies tālāk.
Latviskās brīvības paudējs, tēlnieks Kārlis Zāle, ko vairāk zinām kā Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu monumenta autoru, kādreiz esot teicis, ka sabiedrībā cīnās nauda un vara, bet visi aizmirst darbu. Kur paliek darbs- no sirds un centīgi, apzinīgi veikts?
Kas vainīgs? Nepretendēju uz absolūto patiesību, bet saku: cilvēks, viņa inteliģences līmenis un cieņa vienam pret otru. Izglītība. Ne jau tikai tā, kad skolā mācāmies rakstīt, lasīt, formulas izmantot, bet tā gara gudrība, ko sniedz cilvēks cilvēkam. Vecmamma mazbērnam, vecāki- savam dēlam un meitai, skolotājs- skolēnam. Kopējā tautas gudrība, ko veido katrs cilvēks- ar savu attieksmi pret savu darbu, paaudzēm un savu vienīgo tēvzemi.
Metiet akmeni, ja kļūdos, bet nu jau kā norma šķiet prasīt no cilvēkiem (nodokļi, nepadarītais, dzeltenās ziņas, kurš, kur un kā), bet savā acī neredzēt baļķi. Vai vēl gudrāk- turēt neziņā līdz lēmuma iziešanai tautā. Vai vēl stulbāk- izmest ziņas Interneta vidē, neizskaidrojot, nepamatojot. Tāds ķēķa variants. Tā viendien tīmeklī izlasu, ka tiks pagarināts mācību gads. Labi, kā skolas vadītāja respektēju, bet vēlos zināt pamatojumu lietderībai. Izlasu, ka Latvijas skolēniem starptautiskajā pētījumā ir vidēji rezultāti un ka varam mācīties no igauņiem, bet jaunajās nostādnēs veicam darbības pilnīgi pretēji igauņu pieredzei. Un tad es nesaprotu, vai mēs esam muļķi vai kādam ir izdevīgi uzskatīt, ka cilvēks Latvijā ir muļķis.
Šķiet cilvēki ir piekusuši no neskaidrības, nenoteiktības jeb vispopulārākā vārda TV ziņās “reformām”. Cilvēkam nogurumā jau ir vienalga- gan tajā naktī kvotas dalot, gan par to, kas notiek politikā, jo labas ziņas cilvēku interesēs vairs neceram sagaidīt.
Kārlis Zāle esot publiku uzrunājis, teikdams: “Jūs visi gaidāt labākus laikus. Nebūs. Šie ir vislabākie laiki, kuros dzīvojat.” Ko darīt? DOMĀT!
Pirmkārt, nepadoties. Otrkārt, mācīties un izglītoties, jo tikai ar zināšanām var iespaidot lēmumus. Treškārt, negaidīt no citiem, bet darīt pašam savā mājā, darba vietā, savā profesijā. Pats galvenais- komunicēt mums vienam ar otru- gan ģimenē ar savu bērnu, gan profesijā ar līdzīgi domājušo, gan tautai ar valsts kalpiem. Runāties. Sarunāties. Un sadzirdēt.
Starp citu, Kārlis Zāle par naudas un varas cīņu teica, ka beigās uzvarēs darbs, jo “darbs ir zelts, bet nauda- mēsli”.
