Lasīšanas laiks: 4 min
Aukstā kara laikā par mieru vai karu Eiropā toreiz izlēma divās vietās – Vašingtonā un Maskavā. Ja nebūtu Krievijas pēdējā laikā aukstasinīgi izspēlētie pieļāvumi par šo tik jūtīgo vārdu “karš” , tad tam varētu nepievērst uzmanību. Taču laikā, kad nule jaunievēlētais ASV prezidents izsaka cieņu un atzinību šādai politikai; kad Kremlis pierādījis, ka kiberlaukā ir spējīgs ietekmēt šādu lielvalstu demokrātiju (cita starpā arī Vācijas kanclere izsaka līdzīgas bažas pirms savas valsts vēlēšanām); kad Krievijas tauta, ieskaitot Žirinovski, pauž nepieredzētu vienotu prieku par jauno ASV prezidentu, tad mums, Eiropai un it īpaši tās “pierobežā” jāizdara būtiski secinājumi. Tāpēc daži jautājumi par neskaidro, kā arī iespējamie scenāriji par to, kas un kā varētu notikt.
Kāda nākotne Transatlantiskai savienībai?
Transatlantiskā savienība kopš šī rīta ir kļuvusi vēl neskaidrāka. Tās noturēšana un pat attīstība, nu lielā mērā ir Eiropas Savienības rokās, jo tikai tad, kad ES spēs pārvērst savu atsevišķo iekšpolitisko “cietokšņu” pozīciju, tā spēs atgūt savu nozīmi Trampa (un ceru arī Republikāņu partijas) Amerikas acīs. Tas gan nenozīmē ES norobežošanos no ASV un NATO, taču mums ir beidzot jāiemācās būtiskus jautājumus virzīt pāri īstermiņa ieguvumiem. Diemžēl gaidāmās Francijas, Vācijas, un pat Nīderlandes vēlēšanas Trampa iesēto baiļu laikā to neveicinās. Ja Kenedijs ir teicis, ka vienīgā lieta, no kā ir jābaidās, ir mūsu pašu bailes, tad Tramps amerikāņiem šīs bailes ir tieši sējis. Nav jābrīnās, ka “baiļu stratēģijai” ir dzirdīgas ausis arī Eiropā.
Kāda varētu būt Krievijas īstermiņa taktika?
Krievija vispirms mēģinās ātri iegūt apliecinājumu savai ģeopolitiskajai nozīmei, jo jākaļ dzelzs, kamēr vēl karsta. Putina “reveranss” ir jau acīmredzams. Kas notiks? Visticamāk Krievija ar Trampa Ameriku atradīs kopēju risinājumu Sīrijai, kas skaidri nodemonstrēs Krievijas ģeopolitisko nozīmi, turklāt šī “sadarbība” kalpos par piemēru, kā pasaules kārtību noteikt arī nākotnē nu jau multipolāras ģeopolitikas formā. Diemžēl, Krievija, kā zināms, ielikusi kāju vēl citu valstu durvīs…
Brīvas tirdzniecības attīstība?
Cerams, ka Trampa priekšvēlēšanu solījumi ārējās tirdzniecības jomā paliks tikai kā solījumi un ASV neies tik tālu, lai stātos ārā no PTO, TPP (Klusā okeāna tirdzniecības līgums) un TTIP (ES-ASV brīvās tirdzniecības un investīciju līgums). Tie droši vien tiks iesaldēti vai pat noņemti “no trases”. Ja arī vēršanās pret NAFTA līgumu (Ziemeļamerikas tirdzniecības mugurkauls) tiks īstenota, tad krāsas kļūs vēl biezākas. Kopumā šāda pieeja brīvās tirdzniecības līgumiem ir būtisks solis multipolāras pasaules virzienā, par ko Krievija un Ķīna (kuru tirdzniecība balstās tikai uz PTO), noteikti priecāsies.
Kam svarīgi rīkoties ātri?
Krievijas interesēs ir izmantot iespēju un nostiprināt šo multiplāko ietekmi ātri, īstermiņā. Gan Ķīna, gan Trampa Amerika saprot, ka Krievija ilgtermiņā nebūs būtisks ekonomisks spēlētājs, taču ar tās militārajām spējām un “spēlēm” būs jārēķinās. Turklāt zināms Krievijas ģeopolitiskais “policejiskums” tās ietekmes zonās tiks pieļauts krietni vieglāk kā līdz šim. Jautājums, vai ietekmes zonas tiks pārzīmētas, kā tas jau ir noticis agrāk. Un šajā gadījumā jo stiprāka Eiropa (ne jau federālisma virzienā), jo labāk Latvijai un Baltijai. Diemžēl, Eiropas dalībvalstu vēlēšanu dēļ “kājas” lielajām valstīm ir sasietas, jo baiļu (un dažiem nelabvēlīgu globalizācijas rezultātu iespaidā) elektorāts pieprasa nacionālu norobežošanos. Pat tikai tāpēc, lai neizraisītu paša valdības krīzi ar nesvarīgu referendumu, Itālijas premjers nupat aizrunājies par lietām, kas noārda Eiropas pamatus, lai tikai izpatiktu vēlētājam. Lai kāds arī nebūtu referenduma rezultāts, šāda M. Renzi retorika tikai veido augsni Itālijā, kas savā būtībā neatšķiras no populistu partijām.
Vai ir arī pozitīvs scenārijs?
Jā, ir. Manuprāt tam pamatā ir Republikāņu partijas iespējas pēc pozīciju nostiprināšanas.
Taču daudz kas ir atkarīgs no pašas Republikāņu partijas, kas ir iekšējo pārvērtību krustugunīs. Prezidents, vairākums kongresā un senātā (kā arī sagaidāma “kontrole” Augstākajā tiesā), nozīmē, ka valdošās partijas loma jautājumu risināšanā būs izšķiroša. Starp citu, līdzīgi kā izšķirošu lomu spēlē Lielbritānijas Konservatīvo partijas iekšējās izmaiņas pēc Brexit balsojuma.
Ja Transatlantiskais Republikāņu virziens (Makkeins, kurš tikko pārvēlēts , Rajens u.c.) zaudēs ietekmi, vai, ja Valsts sekretārs būs izvēlēts kā būtisks pretmets iepriekšējai ārpolitikai, tad lielvalstu spēku samēri un lomas var mainīties vēl būtiskāk, ietekmējot nu vairs ne tikai ģeopolitiku, bet arī ekonomisko kārtību Pasaulē. Taču Republikāņu partijai ir lieliska iespēja nomierināt pēcvēlēšanu sabangojumus un noturēt to ģenerālo līniju , kas tai bija raksturīga gadu desmitiem. Starp citu, tieši tai lielā mērā varam pateikties par to, ka esam valsts, kas ir NATO loceklis un kurā nav okupācijas karaspēka.
