Lasīšanas laiks: 3 min
“Valmiera pilsētas saimniecība pēc kara bija sagrauta. Bija nodedzināts gājēju tilts pār Gauju, saspridzināts šaursliežu dzelzceļa tilts jeb “Dzelzītis”, cieta arī Sīmaņa baznīcas tornis, Rīgas iela. Alberta Ziediņa laikā un pēc viņa iniciatīvas Valmiera tika atjaunota, viņš faktiski bija pirmais, kurš sāka strukturizēt pilsētas saimniecību,” aizsākot stāstu ciklu “Ieraksti vēsturē: Valmieras pašvaldības vadītāji”, pastāstīja Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa.
Pēc viņas teiktā, pirmā Valmieras pilsētas pašvaldības pirmā vadītāja Alberta Ziediņa laikā sakārtoti arī pilsētas sanitārie jautājumi un labierīcības. Tāpat Ziediņa iniciatīva bija pilsētas pirmās pirts būvniecība – tā bijusi lielākā pilsētas jaunbūve Latvijas pirmajos desmit gados. Viņa laikā Valmierā uzcelts ūdenstornis un veicināta elektriskās stacijas pārbūve, lai pilsētā visiem būtu elektrība. Alberts Ziediņš darbojies arī Valmieras Latviešu biedrībā, bijis tās priekšnieks. Pēc viņa iniciatīvas biedrībā iestudēta teātra izrāde “Dzīvību priekš cara” kā atbalsts karavīriem un viņu ģimenēm.
Alberts Ziediņš bija pirmais, kurš ierosināja, ka Valmierai nepieciešams savs ģerbonis, un 1925.gadā pilsēta pie tā tika. Viņa nopelns bija arī Pārgaujas pievienošana Valmierai 1922.gadā, norādīja I.Zīriņa.
Alberts Ziediņš bijis klāt vairākos Latvijas svarīgos notikumos – piedalījies tā laika Vidzemes Zemes sapulcē, kur, kā zināms, plīvojis Jāņa Lapiņa veidotais Latvijas karogs. Tāpat Ziediņš kopā ar laikabiedru Andreju Kampi kā pārstāvji no Valmieras 1918.gada novembrī devušies uz Rīgu, lai būtu klāt Latvijas proklamēšana brīdī. Alberta Ziediņa laikā Valmierā aizsākusies tradīcija Valsts svētkos doties gājienā uz kapiem un pieminēt kritušos karavīrus.
“Alberts Ziediņš savu mūžu ziedojis medicīnai, sava darba laikā viņš veicis vairāk nekā 23 tūkstošus operāciju. Bijis Valmieras pilsētas slimnīcas direktors. Valmierieši viņu saukuši par Ziediņdakteri. Šī iesauka nākusi no Georga Apiņa laikiem. G.Apinis bijis Ziediņa autoritāte un padomdevējs,” norādīja I.Zīriņa.
Ziediņa laikā pilsētā vairākkārt viesojies Kārlis Ulmanis, tajā skaitā arī 1938.gadā decembrī, kad viņš bija Latvijas prezidents. Ziediņš ar Ulmani bijis pazīstams jau kara laikā, kad Ulmanis vadījis vietējo bēgļu apgādāšanas komiteju, savukārt Ziediņš darbojies Valmieras Sarkanā Krusta komitejas valdē.
Jau informējām, ka, gaidot Latvijas simtgadi, Valmieras TIC uzsāk stāstu ciklu par pilsētas pašvaldības vadītājiem. 2017.gadā stāstu cikls turpināsies, vēstot par laikaposmu no 1921. līdz 1934.gadam, kad Valmierā pie varas bija sociāldemokrāti. Savukārt 2018.gadā stāstījuma cikls noslēgsies ar izzinošu lekciju par Lāčplēša ordeņa kavalieri Jāni Ruģēnu, Valmieras pašvaldības vadītāju no 1934. līdz 1940.gadam.
Attēlos (pēc kārtas):
- Pirmie, ko svinējām – Valmieras pilsētas galvas Alberta Ziediņa uzruna valmieriešiem 1920.gada 18. novembrī.
- Kopā. Valmieras pilsētas slimnīcas personāls ar Dr. Alberu Ziediņu (1. rindā vidū). Foto 1924.g.
- Dr. Alberts Ziediņš (1879 – 1940) mediķis, pirmais Valmieras pašvaldības vadītājs (1919 -1922).
- Skaista un lepna. Skats uz Valmieras pilsētas slimnīcu, 1937.g.
- Cieņas apliecinājums. K.Ulmanis Valmierā kopā ar pilsētas galvu A.Ziediņu – iet pa Rīgas ielu kopā ar sagaidītājiem, 1919.g. 23. augustā.
