Lasīšanas laiks: 4 min
Jaunā krematorija Latvijā likvidē monopolstāvokli. Iedzīvotāji Latvijā arvien biežāk priekšroku dod kremācijas pakalpojumam, pašlaik aptuveni 10 – 15 % mirušo tiek kremēti, un ar katru gadu šīs skaits turpina pieaugt. Gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji mainās apbedīšanas tradīcijas – kremācija ir uzskatāma par pieņemamāko un pieejamāko apbedīšanas veidu. Kremācija mūsdienās ir normāla un sabiedrībai pieejama apbedīšana ar saprātīgām izmaksām un cienīgu attieksmi, pavadot mirušo pēdējā ceļā. Līdz ar jaunās licencētās krematorijas atvēršanu Valmierā iedzīvotājiem ir iespēja saņemt attiecīgus pakalpojumus.
Latvijā darbojās divas licencētas un sertificētas krematorijas – Rīgā un Valmierā. Līdz ar jaunās krematorijas atvēršanu cena par kremāciju Latvijā samazinājās par 40 eiro. To var izskaidrot ar Rīgas krematorijas monopolstāvokļa likvidēšanu.
Pašlaik valstī cena par kremāciju ir 210 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli). Valmieras krematorijas izstrādātie piedāvājumi ir vispusīgi izdevīgi iedzīvotājiem izmaksas un pakalpojuma apmēra ziņā. Būtiski, ka Valmieras krematorijas pakalpojumi apmaksājami ar valsts VSAA un pašvaldības pabalstiem, un jebkurš Latvijas iedzīvotājs var atļauties kremācijas pakalpojumu, neraizējoties par nesamērīgām izmaksām, – kremācija ir lētāka nekā tradicionālā apglabāšana.
Kremācija Igaunijā
Pēdējos gados apbedīšanas nozarē virmo maldīgs mīts par it kā lēto kremāciju Igaunijā, ko var piedāvāt attiecīgie apbedīšanas biroji un krematorijas. Pašlaik, piemēram, kremācija Tallinas krematorijā izmaksā 269 eiro, bet Tartu krematorijā 255 eiro, neskaitot papildus izmaksas par krematorijas pakalpojumiem.
Lai no Latvijas varētu pārvest miruša cilvēka mirstīgās atliekas kremēšanai Igaunijā, ir obligāti nepieciešams saņemt Veselības inspekcijas atļauju miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanai, mirušā ķermenis pārvadājams hermētiski noslēgtā cinka zārkā, apbedīšanas komersants ar izziņu apliecina, ka miruša cilvēka ķermenis ir ievietots zārkā atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr.523 «Kārtība, kādā ieved vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves” un starptautiskā 1973.gada 26.oktobra līguma par līķu transportēšanas prasībām. Veselības inspekcijā atļaujas saņemšanai ir jāiesniedz miršanas apliecības un ārstniecības iestādes apliecības (izziņas) par nāves cēloni kopija.
Tikai pēc atļaujas saņemšanas no Veselības inspekcijas un mirušā cilvēka ķermeņa ievietošanas hermētiski noslēgtā cinka zārkā ir tiesības pārvest miruša cilvēka ķermeni uz Igauniju kremēšanai. Pretējā gadījumā mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšana uz Igauniju ir nelegāla, un iedzīvotājiem pastāv risks sastapties ar pārsteigumiem par kremācijas pakalpojuma veikšanas sekām, piemēram, kapsētas atsakās apglabāt mirušā pelnus.
Turklāt pārvadāšanas izmaksas uz Igauniju nav iedomājamas bez transportēšanas izdevumiem (vidēji sākot no 0,40 eiro/km), transportēšanai paredzētā zārka izmaksām (vidēji sākot no 150 eiro), ka arī no pārvadāšanas atļaujas, apbedīšanas komersanta izziņas, miršanas apliecības, apliecības par nāves cēloni, morga, balzamēšanas u.c. izmaksām.
Visā pasaulē miruša cilvēka ķermeņa starpvalstu pārvadāšana ir strikti kontrolējama (to veic policija, veselības iestādes u.tml.) darbība, kas nav pieļaujama bez attiecīgu iestāžu atļaujas saņemšanas un ķermeņa ievietošanas hermētiski noslēgtā cinka zārkā.
Iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt Veselības inspekcijas izsniegtu atļauju miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanai no apbedīšanas komersanta, kas piedāvā kremācijas veikšanu Igaunijā, kā arī ir tiesības pārliecināties, vai miruša cilvēka ķermenis ir ievietots hermētiski noslēgtā cinka zārkā un tiks pārvests ar specializēto transportlīdzekli – katafalkautomobili, un, visbeidzot, iedzīvotajiem ir tiesības un pat morālais pienākums pārliecināties, kādos apstākļos miruša cilvēka ķermenis tiek kremēts Igaunijā.
Tā saucamā Veru krematorija pēc savas būtības ir klīnisko atkritumu dedzinātava katlu mājā pilsētas slimnīcas teritorijā. To diez vai varētu nosaukt par cienīgu vietu kremācijai. Visdrīzāk te notiek utilizācija, citu salīdzinājumu ir grūti piemeklēt.
Arī slimnīcas personāls norāda, ka tā esot skandāliem apvīta vieta, par kuru nepārtraukti sūdzoties pacienti, slimnīcas apmeklētāji u.c., un pastāsta, ka atvadīties no aizgājēja varot tikai uz ielas, iekšā nelaižot – vienkārši neesot kur. Veru censoņi mirušā pelnus ievieto kartona kārbā un aptuveni pēc mēneša izsniedz piederīgajiem Latvijā. 
Rodas likumsakarīgs jautājums – cienīga kremācija Latvijā vai “lētāka” utilizācija Igaunijā. Saskaņā ar likumu veikt kremācijas pakalpojumus Latvijā ir tiesīga vienīgi licencēta krematorija, piemēram, Apbedīšanas nams – Krematorija, kas ir viena no divām Latvijā esošām krematorijām, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci) kremācijas veikšanai un atrodas Valmierā pie Kocēnu kapiem. Licencētas krematorijas darbību stingri uzrauga valsts kontrolējošās institūcijas. Krematorijas darbībā jāievēro īpašas prasības, jāveic visu procesu un aprīkojuma uzraudzība. Ir apsardze, signalizācija, teritorijas un telpu videonovērošana, piekļuves kontroles sistēma, atbilstoši apmācīts personāls, specializētais aprīkojums un iekārtas, morgs, atvadu zāle. Krematorijas darbības nodrošināšana pieprasa visstingrāko normatīvo aktu ievērošanu, tostarp kvalificēta un apmācīta personāla atlasi.
Veselības ministrija un Veselības inspekcija turpmāk saistībā ar nelegālo kremāciju Igaunijā pastiprinās kontroles pasākumus, pieaicinot pārējos atbildīgos dienestus un kolēģus no Igaunijas Republikas. Pašlaik iedzīvotājiem izteikts lūgums aktīvi ziņot par šādiem gadījumiem Veselības inspekcijai (tālrunis: 67081600, http://www.vi.gov.lv), ar mērķi nepieļaut nelikumīgas darbības ar cilvēka ķermeni pēc nāves.