Lasīšanas laiks: 3 min
Pēdējā laikā masu medijos aizvien vairāk uzmanības tiek veltīts farmakoloģijas jomai, liekot aizdomāties kas ir prioritāte – pacienta tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi vai lielo, pārsvarā ārzemju, farmācijas kompāniju iespējas nopelnīt.
Par to liecina ne tikai šobrīd publiskajā telpā atrodamie žurnālistu analītiskie pētījumi par situāciju nozarē, bet arī manis pašas novērojumi, ikdienu saskaroties ar vēža pacientiem, kuri, izmisuma vadīti, ir vērsušies pie mums, kā fonda, jo viņiem nav pieņemams, ka dažas farmācijas kompānijas tā vietā, lai nodrošinātu pacientam tiesības izvēlēties kādu no ārstēšanās iespējām – piedāvā piedalīties klīniskajos pētījumos.
Vai tiešām biznesa interešu aizsegā drīkst dalību klīniskajā pētījumā pielīdzināt terapijai? Viennozīmīgi nē, tā ir klaja pacientu tiesību pārkāpšana. Ainas Mucenieces Viroterapijas fondā nokļuvušie cilvēki atklāj baisu ainu, kas tikai pastiprina šobrīd mediju telpā virmojošās bažas par farmakoloģijas lielo ietekmi un varu mūsu mazās valsts veselības nozarē. Piedāvājums onkoloģijas pacientam – doties mājās vai izvēlēties piedalīties klīniskajā pētījumā, neiedziļinoties pacienta lietā, ka, piemēram, viņam kļūstot par “izmēģinājuma trusīti” – aktīvās vielas cilvēku vienkārši saārdītu, ir klaja ņirgāšanās par pacienta tiesībām.
Īsti nav skaidra šajā jautājumā arī valsts nostāja, īpaši situācijā, kad finansējums veselības aprūpei tradicionāli trūkst un mirstība regulāri pārsniedz dzimstību. Kāpēc atbildīgās valsts institūcijas pieļauj, ka lielās farmakoloģijas kompānijas izmanto Latvijas ļaudis apšaubāmos klīniskajos pētījumos, kuros tiek izmantoti nereģistrēti un neefektīvi medikamenti, piedevām legāli paverot iespēju šādā veidā industrijas jau tā bagātajiem milžiem turpināt pelnīt uz pacientu veselības, pat dzīvības un valsts rēķina? Tā nav sevis cienošas un neatkarīgas valsts nostāja – ļaut “svešiem zābakiem” bradāt pa mūsu lielāko vērtību – cilvēkiem.
Šajā laikā, kad visiem spēkiem būtu jāaizstāv valsts nacionālās intereses, vēl jo vairāk nav saprotama vairāku nozares “ekspertu” un Veselības inspekcijas negatīvā attieksme pret Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces pretvēžu zāļu izgudrojumu, ko savulaik ir radījusi augsta līmeņa zinātnieku komanda zinātniskajās laboratorijās.
Iepazīstoties ar daļu no publiskotās informācijas dažādās interneta vietnēs, izskatās, ka noniecināt cilvēka mūža darbu – šodien tas ir kļuvis pavisam viegli, nesodāmi un zaimotāja lielummāniju barojoši. Šķiet, mums būs jāpriecājas jau par to, ka vismaz pašai zāļu atklājējai nevajadzēja piedzīvot apmelotāju ņirgāšanos par viņas radīto ārstēšanas metodi, kas jau ir palīdzējusi daudziem cilvēkiem un vēl lielākam skaitam palīdzēs arī turpmāk.
Ikvienam slimniekam ir tiesības zināt par visām oficiāli apstiprinātām ārstēšanās metodēm, tostarp vēža viroterapiju. Tā ir viena no vairākām metodēm, ko šodien slimniekam var piedāvāt medicīna, un viņam ir tiesības būt informētam par katru no tām, lai, konsultējoties ar savu ārstējošo speciālistu, viņš varētu izvēlēties savai diagnozei iedarbīgāko. Tas jebkurā gadījumā ir nesamērojami labāk, nekā liegt izmisušajiem pacientiem tiesības uz informāciju un tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi.
Rezumējot un atskatoties uz pēdējo nedēļu notikumiem publiskajā telpā, rodas iespaids, ka, iespējams, šī skandāla sacelšana kalpo par “dūmu aizsegu”, kam jānovērš sabiedrības uzmanība no reālām problēmām farmācijas nozarē, par ko savos pētnieciskajos raidījumos šonedēļ ziņo Latvijas Radio. Būsim modri!
