Lasīšanas laiks: 4 min
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 80 % vismaz reizi mēnesī šķērso dzelzceļu, un piektdaļa no tiem dzelzceļa tuvumā riskē ar savu dzīvību, noskaidrots VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), SKDS un Latvijas Universitātes profesora Ivara Austera veiktajā pētījumā, informē Edgars Vilcāns, LDz Komunikācijas direkcija sabiedrisko attiecību projektu vadītājs.
No aptaujātajiem satraucoši daudzi atzīst, ka mēdz šķērsot dzelzceļu, kad ir slēgta pārbrauktuve (23 %), tikpat daudzi to dara neatļautās vietās, 19% šķērso sliežu ceļu pie neregulētās pārbrauktuves, kad tuvojas vilciens, un 16 %, šķērsojot dzelzceļu, runā pa telefonu.
“Pētījuma rezultāti apliecina, cik svarīgi ir iedzīvotājus izglītot par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Tādēļ kā sociāli atbildīgs uzņēmums, kam prioritāte ir sabiedrības drošība, regulāri rīkojam drošības kampaņas,” stāsta LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
“Jebkurā vecumā cilvēki mēdz rīkoties iracionāli. Bieži vien īstermiņa domāšana, piemēram, jāpaspēj uz tikšanos vai filmu, ir daudz stiprāks dzinulis nekā apziņa, ka ir bīstami šķērsot dzelzceļu neatļautā vietā. Īpaši vecums ietekmē cilvēka spēju būt elastīgam un pārvarēt emocionālās (karstās) un racionālās (aukstās) domāšanas robežu, un tas apgrūtina objektīvu situācijas risku novērtējumu. Likumsakarīgi – aptaujā tieši seniori norāda, ka riskē vismazāk, lai gan pēdējos gados Latvijā un pasaulē palielinājies nelaimes gadījumu skaits uz dzelzceļa, kuros cietuši vecāka gadagājuma cilvēki,” atklāj Latvijas Universitātes profesors, satiksmes psihologs Ivars Austers.
“Viens no pētījuma interesantākajiem atklājumiem ir par riskantu uzvedību veicinošajiem apstākļiem. Līdz ar tādiem aspektiem kā vecums un riska uztvere, vēl vairāk riskantu uzvedību ietekmē tas, cik bieži aptaujātie redz citus riskējam. Tas nevar būt iemesls, tas ir attaisnojums, ko aptaujātie izmanto, lai pamatotu, kāpēc mēdz šķērsot dzelzceļu pie slēgtas pārbrauktuves,” norāda I.Austers.
Gandrīz puse respondentu atzīst, ka citi cilvēki bieži vai ļoti bieži šķērso dzelzceļu vietās, kur nav pārbrauktuves vai gājēju pārejas (60 % citu respondentu), kas ir daudz vairāk nekā tas, cik lielā mērā to attiecina uz sevi (23% aptaujāto). Vērtējums par sevi un citiem būtiski atšķiras, lai gan tiem vajadzētu sakrist, jo šajā pētījumā tika aptaujāta plaša reprezentatīva izlase.
Profesors uzsver, ka līdz ar tehniskajiem risinājumiem sociālā pieskatīšana un mēģinājums pārvarēt aukstās/karstās domāšanas plaisu ir virzieni, kā uzlabot drošību dzelzceļa tuvumā.
Līdz 2050. gadam cilvēku skaits, kuri vecāki par 65 gadiem, pasaulē palielināsies vairāk nekā divas reizes un sasniegs 1,6 miljardus, veidojot 17% no planētas kopējā iedzīvotāju skaita, liecina jaunākais ASV Statistikas pārvaldes (US Census Bureau) ziņojums par novecošanās tendencēm pasaulē (An Aging World: 2015). Jau šobrīd un arī nākotnē novecojošā sabiedrības daļa, kas piedalās satiksmē, personīgās un sabiedrības drošības aspektā kļūst par izaicinājumu.
Ar pētījuma rezultātiem I. Austers pirmo reizi iepazīstināja 10. jūnijā, Starptautiskajā drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā, 8. Starptautiskās dzelzceļa drošības konferences dalībniekus – vairāk nekā 100 dzelzceļa nozares profesionāļus no 15 valstīm. Savukārt muzeja pagalmā šajā dienā sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, seniori tika aicināti uz bezmaksas ausu, acu un reakcijas eksprespārbaudēm. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 250 vecāka gadagājuma cilvēku, kam speciālisti veica 450 dažādas dzirdes un redzes pārbaudes.
2016.gada aprīlī LDz, SKDS un I. Austera veiktajā pētījumā par iedzīvotāju rīcību riskantās situācijās aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
LDz šī gada maija beigās uzsāka kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Šīs kampaņas mērķis ir mazināt uz dzelzceļa bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaitu un veicināt drošības pasākumu ievērošanu, šķērsojot dzelzceļu. Kampaņā atjautīgā un draudzīgā veidā seniori tiek mudināti nepārvērtēt savas spējas dzelzceļa tuvumā un apzināties, ka ar gadiem reakcijas ātrums un fiziskās spējas samazinās. Tādēļ, šķērsojot dzelzceļu, jābūt īpaši modriem un piesardzīgiem.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 11 negadījumi, kuros cietuši 11 cilvēki, no tiem 8 gājuši bojā. Savukārt 2015. gadā Latvijā kopumā uz dzelzceļa notika 36 negadījumi, kuros cieta 37 cilvēki, no kuriem 19 gāja bojā.
2014.gadā Eiropas Savienībā uz dzelzceļa notikuši 2213 negadījumi, kuros bojā gājuši 1928 cilvēki, kas ir par 9,5% mazāk, salīdzinot ar 2013. gadu.
