Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijā ēnu ekonomikas apkarošanā jābūt gan uzņēmēju atbildībai, gan arī valsts atbildībai, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
“Šobrīd ir [ēnu ekonomikas apkarošanas plānā] 30 konkrētu punktu, kurus mēs prasām pēc iespējas ātrāk iedzīvināt. Mēs prasām ne tikai uzņēmēju atbildību, bet arī valsts puses atbildību, jo savādāk mēs runājam par plāniem, kas skaisti izskatās, bet dzīvē mēs to īsti neredzam,” sacīja Meņģelsone, piebilstot, ka izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns sastāv no piecām būtiskām sadaļām, kas tostarp saistītas ar nodokļu politiku, administratīvo slogu, valsts atbildību, uzņēmēju iesaisti.
Viņa arī pauda viedokli, ka ir ļoti būtiski, lai Ministru prezidents Māris Kučinskis kontrolētu plāna izpildi. “Ļoti svarīgi, lai premjers paņem savās rokās šī plāna izpildi, tad arī būs rezultāti,” uzsvēra Meņģelsone.
LDDK ģenerāldirektore atzīmēja, ka Latvijā ir jāpārskata nodokļu politika, jo, piemēram, darbaspēka nodokļu slogs ir pārāk liels, kas arī rada ēnu ekonomiku.
“Ja mēs redzam, ka no vienas puses ministrijas nāk ar jaunajām politikas iniciatīvām milzīgiem pieprasījumiem valsts budžetam, tad ir skaidrs, ka valsts lūkosies tikai un vienīgi legālā biznesa virzienā. Legālais bizness savukārt saka: “Mēs tālāk nespējam šādu nodokļa slogu vilkt”,” teica Meņģelsone.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka piektdien, 10.jūnijā, notiks Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēde, kurā plānots prezentēt jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu.
Tāpat ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā, pēc Rīgas ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.
LDDK ir Latvijas lielākā darba devēju organizācija. Tās biedri nodarbina 43% no visiem Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.
