Lasīšanas laiks: 3 min
Ik gadu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņem iedzīvotāju informāciju par balto stārķu ligzdām, kas vai nu patvaļīgi, vai, saņemot nepieciešamās atļaujas, tiek nojauktas. DAP apkopota informāciju par to, kādos gadījumos tiek pieņemts lēmums noņemt stārķa ligzdu un kas jāievēro, vēloties nojaukt to, informē Inese Pabērza, DAP sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja.
Latvijā ligzdo apmēram 4% no pasaules balto stārķu populācijas – kopējais šo putnu skaits Latvijā ir vairāk nekā 10 000 pāru. Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā — līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju.
Agrāk gandrīz visas šo putnu mītnes atradās kokos, kur to pamatus parasti bija būvējis cilvēks, piemēram, izvietojot ratu riteņus. Mūsdienās stārķi izvēlas ligzdas būvēt uz skursteņiem, ūdenstorņiem un telefona un elektrolīniju stabiem (vairāk nekā 70 % ligzdu). Ligzda tiek būvēta no zariem, ko salasa uz zemes, un lietota ilggadīgi. Tā var sasniegt iespaidīgus izmērus (1,5 m caurmērā un vairāk nekā 1,5 m augstumā), kā arī svērt pat vairākas tonnas. Viens no biežākiem cēloņiem stārķu bojāejai Latvijā ir elektrības traucējums vai īssavienojums ligzdās, kas atrodas uz elektrības stabiem.
Gadījumos, ja stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta. Par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina būt saprotošiem un neuztvert stārķu ligzdu noņemšanu no elektrolīniju balstiem kā apdraudējumu šai sugai. Šīs darbības tiek veiktas arī stārķu drošības dēļ. Kur, iespējams, vietā tiek uzstādītas mākslīgās pamatnes.
Vienlaikus DAP aicina iedzīvotājus, kuri vēlas, lai to māju tuvumā dzīvo baltais stārķis, izgatavot un uzstādīt mākslīgās ligzdas pamatnes ārpus elektrolīniju balstiem, lai izvairītos no apdraudējuma nākotnē. Savukārt gadījumā, ja nogāzusies tukša stārķu ligzda, ligzdu iespējams atjaunot – izgatavojot un uzstādot ligzdas pamatni tuvākajā piemērotajā vietā.
Informācija par to, kā būvēt balto stārķu ligzdu pamatnes, pieejama šeit.
Baltais stārķis ir Eiropā un Latvijā aizsargājama suga. Latvijā tas ierodas marta beigās, aprīļa sākumā un aizlido uz Āfriku pārziemot augusta beigās, septembra sākumā. Maksimālais zināmais balto stārķu dzīves ilgums savvaļā ir ap 20 gadu. Daļa stārķu iet bojā cilvēku darbības ietekmē – nositas elektrības vados, tiek nošauti (galvenokārt stārķu ziemošanas vietās Āfrikā) vai saindējas ar lauksaimniecībā lietotajām ķimikālijām.
Šobrīd balto stārķu populācija Latvijā vairs nepieaug – ir sasniegts maksimālais vides piesātinājums ar šīs sugas putniem. Ik gadu Latvijā ligzdo ap 10 000 stārķu.
