Lasīšanas laiks: 3 min
Kopš novembra stājies spēkā Valmieras pilsētas pašvaldībā apstiprinātais Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) “Attīstības plāns 2015./2016. – 2017./2018.gadam”. Šāds pašu darbinieku sagatavots dokuments ir obligāts katrai izglītības iestādei. VPĢ plāns tapis, izvērtējot sasniegumus un galvenos izaicinājumus, portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja VPĢ direktore Agita Zariņa.
“Piedomājām pie tā, lai plāns būtu reāli izmantojams. Tas bija kolektīva darbs, izvērtējot līdzšinējos rezultātus – mācības, pašvērtējums, individuālās sarunas. Mēģinājām saprast, kādi esam, kurp virzāmies tālāk,”
skaidro A.Zariņa.
Plānā definēta skolas misija, vīzija un vērtības, kā arī noteikts virziens, kā tos ieviest ikdienas darbībā. “Mūsu vērtības ir sadarbība, radošums, erudīcija. Piemēram, labu sadarbību cenšamies iedzīvināt gan starp skolotājiem un skolēniem, gan pedagogiem un vecākiem. Ir izstrādāts darbības plāns ar konkrētiem uzdevumiem, definētas prioritātes.”
Attīstības plānā ietverts mācību saturs, drošības jautājumi, mācot bērniem domāt, kā rīkoties attiecīgās situācijās, nevis iedodot gatavu instrukciju. Tāpat arī skola iesaistījusies Eiropas fondu projektā. Pašlaik tiek izstrādāts tehniskais plāns par peldbaseina pārbūvi par vingrošanas zāli, par dabaszinātņu laboratoriju izbūvi, kā arī par ergonomiskas vides iekārtošanu.
“Šī plāna galvenais uzdevums ir mācību procesu no zināšanām vērst uz prasmēm. Līdzšinējā sistēmā lielāks uzsvars bija zināšanām, tomēr informācijas laikmetā nav iespējams visu apgūt, turklāt nākamajā dienā šīs zināšanas jau būs novecojušas. Protams, ir pamatzināšanas, kas ir svarīgas un ir jāapgūst visiem, bet mūsu uzdevums ir palīdzēt attīstīt prasmes atrast informāciju, saprast to, pielietot, izteikt viedokli.”
Šajā mācību gadā pāreja uz prasmju attīstīšanu skolā sākta, nodrošinot pedagogu izglītošanu. “Daudzi ir mācījušies “vecajā” sistēmā, nav viegli pieņemt pārmaiņas. Arī skolotājiem ir jāapgūst šīs prasmes. Izglītība no zināšanām uz prasmēm ir nepārtraukts un pilnveidojams process. “Vecajā” izglītības sistēmā ir viegli izmērīt zināšanas – tests, kontroldarbs u.t.t., bet ar prasmēm ir sarežģītāk, skolotājs ir nedrošāks šajā virzienā, tāpēc domājām par mācību satura jautājumiem, ko varam darīt citādāk.”
VPĢ ir īpaša ar to, ka vairāk nekā 20 gadus skolā trešā svešvaloda ir norvēģu valoda. Šī ir vienīgā skola ārpus Rīgas, kas to piedāvā. “Otrs mūsu zīmols, ko ir uzsvēruši gan absolventi, gan skolēni, kuri izvēlas mūsu skolu, ka te ir labs mikroklimats. Protams, tas ir papildu darbs, bet, ja bērns jutīsies labi vidē, viņš gribēs te mācīties. Svarīgi, ka skolēni iesaistās dažādās aktivitātēs. Faktu, ka skolā viņi jūtas ērti, pierāda arī tas, ka streika dienā mums, salīdzinot ar citām Valmieras skolām, bija ieradušies visvairāk skolēnu – 47, kāds gatavoja rotājumus, citi vienkārši pavadīja kopā laiku.” Tāpat arī labi panākumi ir robotikas kluba audzēkņiem, skolā darbojas arī koris, teātra pulciņš, tautas un mūsdienu deju grupas.
“Attīstības plāns ir reāls, mūsu doma ir sasniegt tur rakstīto, nevis sapņot. Jāņem vērā, ka Latvija izglītības sistēmā nepārtraukti ir zināma neskaidrība. Mums jāspēj ne tik daudz gaidīt no valsts, cik saskatīt iespējas, ko paši varam sakārtot.”
