Lasīšanas laiks: 3 min
Realizējot administratīvi teritoriālās reformas, vajadzētu izvērtēt iespēju pārvilkt pavisam jaunas pašvaldību robežas, aģentūrai BNS sacīja Valmieras mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).
Viņš norādīja, ka iepriekšējās reformas bija “solis pareizā virzienā”, taču politisku iemeslu dēļ neizdevās tik labi kā plānots. Baiks piekrīt, ka pašvaldībām ir jābūt skaitliski mazāk, taču reformas nevar notikt bez pašvaldību iesaistes.
“Pašvaldības varētu būt skaitliski mazāk, jo pašreiz ir nevienmērīgs pašvaldību lielums un tām pieejamās iespējas. Veicot reformu, uzskatu, ka jāveic rūpīga situācijas analīze, nevis krasa robežu maiņa uz kartes. Proti, jāizvērtē skolu, slimnīcu atrašanās vietas, iedzīvotāju plūsma u.c. aspekti. Iespējams, jāveic jaunu robežu noteikšana, jo pastāv gadījumi, kad, piemēram, citas pašvaldības izglītības iestāde ir tuvāk nekā sava novada skola,”
sacīja Baiks.
Atbildot, vai Valmiera būtu gatava atteikties no republikas nozīmes pilsētas statusa un apvienoties ar citiem tuvākajiem novadiem, veidojot lielāku pašvaldību, Baiks norādīja, ka “ir gatavs sarunām”. Viņš pastāstīja, ka Valmiera bija gatava apvienoties jau 2009.gadā, taču ar norunu, ka tam piekrīt visas trīs tuvākās pašvaldības, taču ar mieru apvienoties bija tikai viena.
“Valmieras ietekme uz blakus novadiem ir novērojama pēc tā, kā iedzīvotāji brauc uz darbu, uz skolām, kur dodas baudīt kultūru, sportot u.tml. Manuprāt, tas būtu tikai loģiski, ja Valmiera paplašinātos. Turklāt jau šobrīd mums pastāv cieša sadarbība un mijiedarbība ar blakus novadiem un pilsētām,”
norādīja domes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi diskusiju par mazāku pašvaldību skaitu un piedāvā divus modeļus administratīvi teritoriālajai reformai. Pirmais variants paredz 49 novadus un deviņas republikas pilsētas, savukārt otrs – 29 sadarbības teritorijas ap attīstības centriem. VARAM rosina reformu ieviest 2021.gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.
Pašlaik Latvijā ir 110 novadu un deviņas republikas pilsētas.
Pirmais variants paredz ārpus Pierīgas teritorijas papildu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem noteikt par attīstības centriem vēl 13 apdzīvotas vietas, kurās izvietota perspektīva vidusskola vai ģimnāzija un ap kuru tiktu veidota novada teritorija. Tās būtu: Priekule, Aizpute, Auce, Kandava, Vecumnieki, Salacgrīva, Rūjiena, Jaunpiebalga, Viesīte, Ilūkste, Dagda, Viļaka un Viļāni. Pierīgā centri, ap kuriem tiktu veidoti novadi, būtu Saulkrasti, Ādaži, Ropaži, Salaspils, Ķekava, Baldone, Olaine un Mārupe. Ap attīstības centriem tiktu veidoti novadi ar minimālo iedzīvotāju skaitu 1000 un attālumu līdz novada administratīvajam centram 30 kilometru. Šis priekšlikums paredz novados iekļaut republikas pilsētas, izņemot Rīgu un Jūrmalu.
Bet otrajā priekšlikumā par 29 sadarbības teritorijām pašvaldības sadarbojas noteiktu funkciju izpildē, kā arī var turpināt brīvprātīgu apvienošanās procesu. Pierīgas sadarbības teritorijas izveidošanas jautājums izvērtējams atsevišķi, ņemot vērā iedzīvotāju lielo skaitu un apdzīvotības blīvumu, pieļauj VARAM.
Sadarbības teritorijas noteiktu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā. Šādu teritoriju veidošanas kritēriji būtu: katrā sadarbības teritorijā ietilpst vismaz viens nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centrs.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums otrdien pauda atbalstu otrajam VARAM sagatavotajam administratīvās teritoriālās reformas modelim, kas paredz Latvijā veidot 29 sadarbības teritorijas ap attīstības centriem.
