Lasīšanas laiks: 5 min
Biju daudz dzirdējusi, bet nekad nebiju redzējusi un baudījusi Krievijas pērli – Sanktpēterburgu. Līdz pagājušajā gadā pirmo reizi devos uz šo neaptverami skaisto un īpašo pilsētu. Tagad jau turp ar tūristiem dodos regulāri un jāteic, ka šī pilsēta neapnīk. Tā ir fantastiska un netverami baudāma.
Kas tad ir tas izslavinātais septiņu miljonu iedzīvotāju pilsētas šodienas šarms un prātam neaptveramās, greznās vēstures bagātības – tā prasa daudzi. Taču, runājot par Sanktpēterburgu jāsaka – labāk reizi redzēt un baudīt, nekā desmit reizes klausīties.
Ermitāža, māksla un kaķi
Jau no vidusskolas laikiem atceros kultūras vēstures skolotājas stāstījumu par Ermitāžu, kura ne reizi vien teica, ka tur vajagot aizbraukt un pašiem savām acīm skatīt Leonardo da Vinči, Vinsenta van Goga, Pola Gogēna, Pablo Pikaso un citu slavenu un izcilu mākslinieku darbus.
Pagājušajā gadā, pirmo reizi staigājot pa Ermitāžu, vislielāko muzeju Krievijā un vienu no vislielākajiem un bagātākajiem muzejiem pasaulē, atminējos skolotājas teikto. Turklāt ar tūrsitiem Ermitāžu iepazīstam vienmēr kopā ar vietējo gidi, kura pat četrās, piecās stundās ir gatava pastāstīt un parādīt galveno. Ļuba vienmēr tūristiem norāda, ka Ermitāžas pilnīgai apskatei nepieciešamas vismaz 12 dienas, bet vienmēr mierina, ka nevienam tūristam ar pirmo viesošanās reizi Sanktpēterburgā neizdodas redzēt visu.
Ermitāžas zālēs var iepazīties ar visas pasaules mākslinieku gleznām, skulptūrām, gobelēniem un daudz ko citu. Ermitāža lepojas ar trīs miljonus lielu mākslas priekšmetu ekspozīciju, kas veidota pēdējos trīs gadsimtus.
Vēl saistošs man šķiet stāsts par Ermitāžu un kaķiem, kuri klīst apkārt muzejam. Tie tiek turēti, lai ierobežotu žurkas, kas var bojāt mākslas darbus, kas glabājas Ermitāžas krātuvēs, jo ne visi ir izlikti izstāžu zālēs. Pilsētas valdība uztur kaķus, pērk pat barību, lai tie brīvi dzīvotu, augtu un pārvietotos pa muzeja gana plašo teritoriju. Tādēļ, uzturoties Sanktpēterburgā, nav jābrīnās, ka daudzviet nopērkami magnētiņi vai citi suvenīri ar kaķu attēlu.
Zelts, varenība un neskaitāmas pilis
Sanktpēterburga un pilis – tas ir kaut kas īpašs un pārsteidzošs. Viesojoties šajā skaistajā Krievijas pilsētā, ekskursijas programmā noteikti tiek iekļauta Carskoje selo jeb Krievijas imperatores Katrīnas II vasaras ārpilsētas rezidence, kur paveras Katrīnas pils visā savā baroka stila greznībā. Tur apskatāma arī Dzintara zāle, kuru atjaunojuši krievu meistari, kā arī lielu gandarījumu sniedz pastaiga pa Katrīnas pils parku ar tās lieliskajiem paviljoniem un skulptūrām.
Tāpat tūristiem tiek rādīta noslēpumainā un pretrunīgā imperatora Pāvila I rezidence Pavlovskā, nemaz nerunājot par pašu Pēterhofu ar fantastiskajām strūklaku kaskādēm. Tā patiesi ir strūklaku karaļvalsts pie Somijas līča, kur var redzēt imperatora Pētera I vasaras rezidenci.
Jāteic, ka daudz kur ir būts un ir daudz ceļots, taču neatceros, ka kaut kur būtu redzētas tik daudzas krāšņas pilis vienuviet. Piekrītu tiem, kuri saka, ka trešajā dienā, kad redzēts un baudīts tik daudz no piļu greznuma, cilvēka acs notrulinās, raugoties arī uz zeltā rotātajām istabām, skulptūrām un varbūt pat pārspīlēto greznumu. Taču nenoliedzami, ka to redzēt ir vērts. Turklāt šī patiešām ir pilsēta, kur, vismaz pirmajā reizē esot, nepieciešams vietējais pavadonis, kurš parāda un pastāsta par pašu būtiskāko.
2,14 miljoni ik dienas iekāpj metro
Sanktpēterburga ir milzīga pilsēta, tajā mīt septiņi līdz astoņi miljoni iedzīvotāju. Tiesa gan, apmēram divi miljoni ir iebraucēji, patiesais reāli dzimušo un dzīvojošo pilsētas iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap pieciem miljoniem. Vietējie stāsta, ka tieši tikpat – vēl pieci miljoni – tūristu ik gadu apmeklē šo skaisto pilsētu, lai gan vietējā gide neslēpa, ka šis gads būšot izņēmums. Saistībā ar nemieriem Ukrainā un Krievijas līdzdalību šajā politiskajā stāstā, šogad Sanktpēterburgā krasi redzams, ka samazinājies tūristu pieplūdums.
Šīs pilsētas lielums apjaušams kaut vai tad, kad nākas saprast, ka no viena gala līdz otram jābrauc vairākas stundas. Satiksme ir milzīga, transporta kustība notiek sešās joslās abos virzienos. Braukšanas kultūra – briesmīga. Visi daudzie miljoni kaut kur nemitīgi steidzas. Varbūt tādēļ Sanktpēterburgā ļoti pieprasīts ir metro. Pazemē ir izbūvēta teju vēl viena pilsēta ar neskaitāmām greznām metro stacijām un sliežu ceļiem. Vietējie stāstīja, ka ik dienas pilsētā ar metro pārvietojas 2,14 miljoni iedzīvotāju.
Nenoturējos kārdinājumam un arī vienu dienu atļāvos pa pilsētu pārvietoties ar metro. Jāteic, ka biedējošākā bija laišanās pazemē ar garajiem eskalatoriem. Citādi jau metro pēc skata vai ātruma daudz neatpaliek no Itālijas ātrvilciena. Kaut gan, nē, Itālijā ātrvilcieni ir daudz modernāki un jaunāki.
Izmantojot metro, der atcerēties, ka tur aizliegts fotografēt. Ātri vien var pienākt attiecīgs vīriņš, kurš lūgs samaksāt bargu soda nauda.
Garšīgas šokolādes konfektes un šņabis
Ja kādam man tagad būtu jāiesaka, ko atvest no Krievijas ceļojuma mājiniekiem, es teiktu, ka garšīgās, lielās, apaļās šokolādes konfektes ar dažādiem pildījumiem. Patiešām ļoti garšīgas.
Tāpat daudzi kā suvenīru mājup ved kādu degvīna pudeli. Te gan jāsaka, ka Igaunijas robežsardze pārbaudīs, vai valstī netiek ievests vairāk nekā noteikts likumā, proti, litrs uz pieaugušo. Bet, jā, šis ir vēl viens no suvenīriem, ko daudzi izvēlas. Īpaši, ja Sanktpēterburgā ir apmeklēts degvīna muzejs. Ekspozīcija vēsta par jau 500 gadus ilgu degvīna vēsturi Krievijā. Visus apmeklētājus sagaida ceļojums krievu dzeršanas kultūrā, kā arī tiek dota iespēja novērtēt šo dzērienu, degustējot trīs labākās krievu degvīna markas. Tāpat ir iespēja iepazīties ar pasaules valstu nacionālo stipro dzērienu izgatavošanas vēsturi un atšķirībām. Ekspozīcijā ir iekļauti agrāk nepublicēti valsts vēstures arhīva dokumenti, kā arī izveidota pudeļu kolekcija, glāzes, kuras kādreiz stāvējušas pat uz imperatora galda. Tāpat muzeja apmeklētāji sev par atmiņu var iegādāties dažādu alkoholisko dzērienu ražotāju produkciju vai arī citus suvenīrus. Šajā muzejā viesojušies arī daudzi pasaulslaveni cilvēki, proti, norvēģu grupa “A-HA”, aktieri Antonio Banderass un Žerārs Depardjē.
