Lasīšanas laiks: 3 min
Gandrīz trīs ceturtdaļas pieaugušo attiecības ar saviem vecākiem uzskata par ļoti tuvām vai pozitīvām, taču vecākajai paaudzei pietrūkst tieša kontakta ar saviem pēcnācējiem. Šādas atziņas izriet no “Amigo” iniciatīvas laimīgām ģimenēm veiktā pētījuma par attiecību uzturēšanu ģimenē, informē Inese Blaune, “Amigo” sabiedrisko attiecību konsultante.
Savstarpējās attiecības par ļoti tuvām uzskata 30,9% respondentu, un 42,4% tās novērtējuši kā pozitīvas. Tikai 6,6 procentos ģimeņu ikdienā norisinās daudz strīdu, bet 2,5% pieaugušo vispār neuztur kontaktus ar vecākiem. Par galveno traucēkli ciešākas saiknes veidošanā pieaugušie bērni uzskata laika un kopīgu interešu trūkumu, kā arī kopš bērnības ielaistās attiecību problēmas, kas radījušas atsvešinātības sajūtu, liecina “Amigo” iniciatīvas laimīgām ģimenēm veiktās aptaujas par senioru attiecībām ar saviem pēcnācējiem rezultāti.
Bērni un mazbērni ir Latvijas senioru uzticamākais atbalsts, un tieši ģimenē tiek pārrunātas svarīgākās dzīves lietas. 39,6 procenti vecākās paaudzes cilvēku vienmēr pārdzīvojumos un sev aktuālajās lietās dalās tieši ar bērniem, un 47,2% pieaugušo bērnu vienmēr interesējas par savu vecāku gaitām. Ja vecākiem gadījusies ķibele vai pārdzīvojumi, puse respondentu to uztver nopietni un vienmēr steidz palīgā. Šādos brīžos uz bērnu palīdzību nevar paļauties vien 7% senioru.
Attiecības uztur galvenokārt pa telefonu
Tomēr aptauja atklāj, ka lielākoties senioru un viņu pieaugušo bērnu attiecības tiek veidotas neklātienē, kam iemesls ir ģeogrāfiskais attālums. Bērni lielākoties pārcēlušies uz Rīgu vai citām pilsētām, bet vecāki palikuši laukos. Lai arī 41,2% respondentu gandrīz katru dienu sazinās ar saviem vecākiem, lielākoties sarunas notiek pa telefonu. Klātienē regulāri satiekas vien 16,1% ģimeņu, kamēr 74% attiecības uztur ar mobilā tālruņa starpniecību. Tas būtiski ietekmē senioru sociālo dzīvi un iespēju «izrauties» ārpus mājas. Gandrīz trešā daļa respondentu atzīst, ka nekad nav ņēmuši līdzi savus vecākus ceļojumos vai pārgājienos, bet 22,6% nekad nav kopīgi devušies uz kultūras un izklaides pasākumiem. Seniori vismazāk tiek iesaistīti kopīgā sportošanā un aktīvā brīvā laika pavadīšanā. Šādas ģimenes aktivitātes gājušas secen 40,9% vecākās paaudzes cilvēku.
Trešdaļa senioru pieskata mazbērnus
Nozīmīgs faktors ģimenes attiecību stiprināšanā ir mazbērni. To pieskatīšana vienmēr tiek uzticēta vecvecākiem 30,6% ģimeņu, bet 38,4% ģimeņu seniori tiek pie mazo palutināšanas laiku pa laikam. Zīmīgi, ka mazbērni tiek vesti pie vecvecākiem ne vien tādēļ, lai vecāki iegūtu brīvu laiku pašu atpūtai, bet arī tādēļ, lai viens otru labāk iepazītu. Seniori spēj nodot bērniem tik vērtīgās prasmes – dārza darbus, rokdarbus, darbošanos ar galdniecības rīkiem, mīlestību pret dzīvniekiem un dabu, sēņošanu un sēņu atpazīšanu, tautas dziesmas, patstāvību un citas iemaņas.
“Aptauja apstiprina to, ko jau zinām no savas ikdienas pieredzes gan savās, gan tuvinieku un draugu ģimenēs, – senioriem ir nozīmīga loma bērnu dzīvē arī tad, kad viņi ir jau pieauguši. Vairāk nekā pusei vecāki ir pirmais padomdevējs praktiskos jautājumos un nozīmīgs atbalsts mazbērnu audzināšanā. Tā ir loģiska paaudžu attīstība, ka vecāki, kuri vairs nav spēka gados, pēcnācējiem palīdz ar zināšanām, pieredzi un nodot tālāk jaunajai paaudzei ģimenes netaustāmo mantojumu – tradīcijas un dzimtai raksturīgās zināšanas. Tomēr realitātē daudzās ģimenēs šāda paaudžu dabīga saplūšana nenotiek. Arī aptauja izgaismo jomas, kurās ģimenes attiecības var uzlabot, piemēram, vairāk iesaistīt seniorus kopīgās aktivitātēs ārpus mājas, taču tas ir jādara apzināti un mērķtiecīgi,” secina “Amigo” iniciatīvas laimīgām ģimenēm vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Aptaujā, kas norisinājām portālā Mammamuntetiem.lv, piedalījās 25-50 gadus veci cilvēki, kuri dzīvo galvenokārt Rīgā vai Pierīgā, savukārt viņu vecāki mitinās citur valstī – 32,4% dzīvo kādā no Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu, 31% – laukos, bet 19% galvaspilsētā.
