Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieras Tūrisma un informācijas centra organizētājā Ceļotāju stāstu vakarā 26.martā iepazīt Norvēģiju mazliet no cita skatupunkta aicināja Vineta Vintere, Vidzemes Augstskolas lektore un gide.
“Norvēģu dvēsele ir tāda pati kā viņu daba – augsti kalni, dziļas ielejas. Ja iegūsti norvēģi par draugu, tad tas ir uz mūžu un pat ilgāk,”
vienu no Skandināvijas valstīm raksturoja V.Vintere, stāstījumā uzsverot vairākas vietas un notikumus, ko nereti ekskursanti palaiž garām vai arī apskata, neapzinoties, kādu stāstu tie glabā.
Oslo Nacionālā teātra ieeju sargā divi vīri, kuri dzīves laikā viens otru necieta – pirmais norvēģu Nobela prēmijas laureāts literatūrā Bjērnstjerne Bjērnsons un dramaturgs Henriks Ibsens.
“Ja norvēģi kādu necieš, tad tas ir pamatīgi. Bjērnsonu tauta mīlēja, savukārt Ibsens bija nejaukas dabas. Tomēr abiem dzīve dāvāja kopīgus mazbērnus, jo Ibsena dēls apprecēja Bjērnsona meitu.”
Tūristu iemīļots apskates objekts ir Gustava Vīgelanda veidotais skulptūru parks. Mūža darbā apvienojot vairāk nekā 200 interesantu veidojumu. Maz zināms, bet tikpat vērienīgs ir Gustava brāļa Emanuela Vīgelanda darbs. Emanuels nopirka māju, aizmūrēja tās logus un sāka iekštelpas apgleznot freskas tehnikā. Baznīcu atgādinošo māju Emanuels novēlēja tolaik pie varas esošajai pilsētas vadībai, kas dāvanu nepieņēma. Šobrīd muzejs, kuru pārvalda privāts fonds, ir viens no Olso noslēpumiem.
“Emanuels darbus veica 20 gadus. Goda vietā atrodas urna ar viņa pelniem. Apmeklētājiem unikālā vieta ir atvērta reizi nedēļā četras stundas. Neiedomājami labā akustika, pustumsa un fresku gleznojumi, kas nāk pretī, atstāj dziļu iespaidu. Izejot ārā, liekas, ka pasaule ir skaistāka.”
Norvēģi pēc dabas esot ļoti racionāli un skeptiski raugās uz lietām, ko nevar izskaidrot.
“Norvēģi konferencēs, kurās piedalās islandieši, kļūst nervozi, klausoties, kā kaut kas tiek balstīts teikās, nevis skaidri izmērāmos pierādījumos. Tomēr nereti norvēģu racionāli veiktajos pētījumos noskaidrojas tas, ko islandieši teikuši jau pirms 20 gadiem, balstoties ne tik viegli izmērāmos rādītājos.”
Neskatoties uz skeptisko attieksmi pret neizskaidrojamām lietām, norvēģi troļļus uztverot nopietni. Par tiem jāņem vērā vienkārša sakarība:
“Troļļi ir tieši radījumi. Tie ir labi, bet, kāda būs cilvēku darbība pret tiem, tāda būs arī pretdarbība.”
Tie mēdzot arī norādīt, ja nepatīk kāda cilvēka rīcība vai tie pārāk pietuvojas viņu valstībai.
Dažas no lielākajām vērtībām norvēģiem ir: Hardangeras vijole, kuru spēlē dažāda vecuma un atšķirīgus stilus pārstāvoši iedzīvotāji, rūpīgi izstrādāti kokgriezumi un spēja būt par labu stāstnieku.
“Norvēģiem ļoti svarīgs ir stāsts, zināmas lietas pasniedzot interesanti. Valda uzskats – ja proti labi rakstīt, tev jāprot arī labi uzstāties. Tāpēc nav nekas neparasts, ja rakstnieki trenē uzstāšanās prasmi.”
Savukārt vijoles spēle rada līksmību un priecē dvēseli.
“Ja latvieši ir dziedātāju tauta, tad norvēģiem ierasts dejot Hardangeras vijoles pavadījumā. Turklāt viņi to dara, izskatoties mazliet līdzīgi troļļiem – ar uzmestu kūkumu, ietupušies un saķērušies rokās.”
Norvēģija nav iedomājama bez tradicionālajiem fjordu – gari jūras pirksti, kas ietiecas sauszemē – skatiem. Savukārt par fjorda krastiem – klints izvirzījumiem, kas tiecas virs dziļām aizām un ir iemīļotas, nervu kutinošas fotografēšanās vietas, V.Vintere brīdina – tajos veidojas plaisas, kuras grūti pētīt un paredzēt to attīstību.
“Norvēģiem būšana dabā ir ļoti svarīga. Svētdienās viņi neiet uz baznīcu, bet pastaigāties. Vārds “pastaigāties” ir ierasts un daudz lietots ikdienas sarunās, piemēram, norvēģi saka, ka aizies pastaigā līdz kioskam, pie draudzenes vai līdz veikalam.”
Arī norvēģu arhitektūrai raksturīgs saplūst ar dabu – velēnu jumti, kur to atļauj gaisa mitrums, zemas ēkas, kas nepāraug dabu, pat jaunā un modernā Norvēģijas Nacionālā opera atgādina pavasara palu laikā kopā sagrūdušos ledus gabalus.
V.Vintere norādīja, ka nav iespējams izstāstīt Norvēģijas krāšņumu, bet aicināja ceļojuma laikā iedziļināties stāstos, ko slēpj zināmas, kā arī ne tik populāras apskates vietas, tādā veidā mēģinot atklāt Norvēģijas dvēseli.
Nākamajā Ceļotāju stāstu vakarā, 23.aprīlī, interesenti aicināti vairāk iepazīt kaimiņu zemi Igauniju.
