Gada aukstajos mēnešos, kad komfortablas iekštelpu temperatūras nodrošināšanai, nepieciešams izmantot apkuri, Valmieras pilsētas pašvaldība reizēm saņem iedzīvotāju sniegtu informāciju par gaisa kvalitātes problēmām privātmāju rajonos vai to tuvumā.
Gaisa kvalitātes problēmas apkures sezonas laikā var rasties privātmāju rajonos, kur atrodas galvenokārt ar malkas apkuri kurināmas ēkas. No malkas apkures krāsnīm rodas visvairāk putekļu cieto daļiņu (PM10 un PM2,5) un tvana gāzes (CO) izmešu, kam abiem ir kaitīga ietekme uz veselību. Tādēļ, lai samazinātu malkas apkures iekārtu iespējamo kaitīgo ietekmi uz gaisa kvalitāti un veselību, vērā ņemami šādi ieteikumi:
- ieteicams dedzināt tikai sausi izžuvušu koksni vai koksnes (skaidu) granulas (t.i. ar 20 % vai mazāku mitruma saturu – kas žāvēta vismaz divus gadus). Sausam koksnes produktu kurināmajam ir augstāka energoefektivitāte un tas rada mazāku emisiju daudzumu gan iekštelpās, gan ārpus tām;
- kurināšanai vēlams izmantot alkšņa vai apses malku – tā rada mazāk dūmu un sodrēju. Būtiska ir arī koksnes veida siltumspēja – dažādu malku siltumspējas var atšķirties pat par 50%, kur cietas koksnes malkai (piemēram, bērzam) tā ir augstāka, mīkstas koksnes malkai (piemēram, eglei, papelei) – zemāka;
- nekad nedrīkst krāsnī, plītī un kamīnā dedzināt sadzīves atkritumus, plastmasas, putuplasta izstrādājumus, kā arī ķīmiski apstrādātus koksnes produktus un finieri. Tie degšanas procesā rada toksiskas ķīmiskās vielas, kas ieelpojot ir kaitīgas. Atkritumu dedzināšana privātmājas apkures krāsnī var veicināt paaugstinātu ugunsbīstamību, jo degšanas atlikumi veido grūti notīrāmus nosēdumus un aizsērējumus mājas dūmvados. Valmierā jebkāda veida atkritumu dedzināšana ir aizliegta;
- svarīgi dūmvadā nodrošināt labu velkmi. Ja iespējams, malkas apkures iekārtu vēlams aprīkot ar velkmes regulatoru. Ja dūmvads ir pareizi izveidots, tajā ir laba velkme, tiek nodrošināta ikgadēja tīrīšana, tiek samazināta ugunsbīstamība.
Rūpējoties par veselībai un videi draudzīgāku manuālo malkas apkures iekārtu darbību privātmājās, to īpašnieki var pievērst uzmanību šādām apkures sistēmas darbības īpatnībām:
- rūpēties, lai augsta temperatūra degšanas kamerā tiktu sasniegta pēc iesējas ātrāk un tiktu uzturēta visu degšanas laiku. Tas samazinās kaitīgo piesārņotāju emisijas, pelnu ražošanu un kreozota uzkrāšanos skurstenī. Ieguvums būs arī mazāks kurināmā patēriņš un attiecīgi mazākas izmaksas par apkuri;
- degšanas procesā saglabāt spilgtu liesmu. Netīras stikla durvis vai netīri dūmi no skursteņa ir pazīmes, ka ugunij nepieciešams vairāk gaisa, kurtuves kastes temperatūra nav pietiekami karsta, vai malka ir pārāk slapja;
- pārbaudīt no skursteņa izplūstošos dūmus. Labi sadegot, dūmiem pie skursteņa izejas gandrīz vajadzētu būt caurspīdīgiem. Ja tie ir blīvi un iekrāsoti dzelteni vai tumši pelēki, sadedzināšana nenotiek pareizi. Ļoti aukstā laikā var veidoties nekaitīgi “balti dūmi”, kas sastāv no ūdens pilieniem;
- pievērst uzmanību dūmu smakai. Smirdoši dūmi norāda uz ievērojamu daudzumu kaitīgu vielu, kas rodas un tiek emitētas sliktas sadegšanas dēļ;
- ja iespējams, izmērīt temperatūru skurstenī. Dūmgāzu temperatūrai skurstenī jābūt ap 150⁰-200⁰C. Ja tā ir zemāka, skurstenī pastāv kondensācijas risks;
- jāpārbauda pelnu krāsa – labos degšanas apstākļos pelni ir pelēki vai balti. Sliktas – tumši un smagi. Abas šīs parādības ir būtiski rādītāji iespējamai kreozota uzkrāšanai skurstenī, kas ievērojami palielina skursteņa ugunsgrēka iespējamību;
- regulāri jāiztīra pelni no apkures iekārtas.
Apzinoties, ka apkures iekārtu nomaiņa ir finansiāli dārga investīcija, Valmieras pilsētas pašvaldība aicina privātmājās dzīvojošos valmieriešus, kuru apkure tiek nodrošināta ar manuālu malkas krāsni, ņemt vērā šos ieteikumus, lai kopīgi uzlabotu pilsētas gaisa kvalitāti apkures sezonas laikā.
