Lasīšanas laiks: 2 min
No 27. līdz 28.janvārim Briselē norisinājās augsta līmeņa konference “Stratēģiska pieeja pētniecībai un inovācijām ES lauksaimniecībā”, kuras mērķis bija apspriest Eiropas Komisijas piedāvāto zinātnes un inovāciju stratēģiju konkurētspējīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstībai, informē Edgars Bērziņš, biedrības “Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību speciālists.
Konferencē tika uzsvērts, ka zemniekiem jābūt galvenajiem procesa virzītājiem zinātnes un inovāciju attīstībā – tikai tā iespējams nodrošināt dzīvotspējīgu lauksaimniecisko ražošanu nākotnē. Eiropas lauksaimnieku redzējumu konferencē pārstāvēja biedrības ”Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece un COPA viceprezidente Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Konferencē Eiropas profesionālās lauksaimniecības komitejas COPA un COGECA uzsvēra zinātnes un inovāciju svarīgo lomu lauksaimniecības sektora attīstībā, kā arī lauksaimnieku un to kooperatīvu iesaistes nozīmīgumu šajā procesā, sākot no izstrādes līdz noslēgumam. Tieši paši ražotāji vislabāk var pateikt, ar kādām problēmām nākas saskarties ikdienā un kuru atrisināšana ļautu produkciju saražot lētāk, videi draudzīgāk un sociāli atbildīgāk.
“Šis stratēģijas piedāvājums nāk īstajā brīdī, jo lauksaimniekiem ir ļoti nepieciešami inovatīvi risinājumi, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties klimata izmaiņām. Gudrāka un ilgtspējīgāka lauksaimnieciskā ražošana ir ļoti nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvotspējīgas lauku teritorijas. Inovācijas palīdzētu mazināt izmaksas un saražot vairāk. Uzskatu, ka jāmaina plaši pieņemtais uzskats, ka zemnieki ir zinātnes rezultātu pasīvi patērētāji. Mēs esam pētījumu pasūtītāji. Tikai tad, ja būs veiksmīga zemnieku un pētnieku sadarbība no problēmas definēšanas līdz reālu risinājumu adaptācijai ražošanā, varēsim teikt, ka zinātne un lauksaimniecība darbojas roku-rokā,” tā konferencē atzīmēja M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Liela daļa zemnieku ir konservatīvi un jaunas idejas uzņem piesardzīgi. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc no pētniecības uzsākšanas līdz rezultātu ieviešanai ražošanā vidēji paiet aptuveni 20 gadi. Tikai tad, ja zemnieki jutīsies iesaistīti procesā, tie vieglāk un ātrāk ieviesīs jaunus risinājumus savā saimniekošanā. Jau pašreiz zemnieki realizē inovatīvas saimniekošanas pieejas, taču viņu radītie risinājumi bieži paliek tikai pašu saimniecībās un netiek izplatīti citiem.
Minētā iemesla dēļ ir apsveicama nesen izveidotā “multi-actor” pieeja jaunajos pētniecības projektos, zināmā mērā piespiežot zinātniekus strādāt kopā ar zemniekiem un industriju.
Biedrība “Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekiem.
