Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka šogad gandrīz katru astoto dienu ugunsdzēsēji glābēji no ūdens ir izcēluši noslīkušus cilvēkus. Tā kā šobrīd laikapstākļu ietekmē ledus ir ļoti trausls, VUGD aicina iedzīvotājus uz ledus nekāpt, tādējādi neapdraudēt savu un līdzcilvēku veselību un drošību.
Lai aktualizētu bīstamību atrasties uz ledus, VUGD 14.februārī Valmierā blakus mūzikas skolai pie Gaujas rīkoja pasākumu medijiem, kurā ugunsdzēsēji glābēji skaidroja un praktiski demonstrēja, kādēļ ir bīstami atrasties uz ledus un, kā pareizi rīkoties, ja kāds ir ielūzis ledū.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš informēja, ka pērn 118 cilvēku zaudējuši dzīvību ūdenstilpnēs, bet šīs ziemas laikā jau 12 cilvēku ir noslīkuši, tādēļ glābēji ar mediju starpniecību vēlas uzskatāmā veidā parādīt, cik bīstama var būt atrašanās uz trauslā ledus.
J.Skrastiņš nesen guvis kārtējo apliecinājumu, ka cilvēkiem nav pilnīgas izpratnes par drošības jautājumiem, kad kāda skola vērsusies VUGD ar lūgumu rūpēties par drošību pasākumā, kurā bija paredzēts ap 300 skolēniem rīkot slēpošanas sacensības uz ezera ledus.
Glābēji ne tikai atteikušies garantēt drošību, bet arī ieteikuši organizatoriem nopietni pārdomāt pasākuma norises vietu, jo ezera ledus šīs ziemas mainīgajos laikapstākļos nav drošākā vieta, kur rīkot sporta sacensības.
VUGD pārstāvis skaidroja, ka vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laika apstākļu maiņas, mijoties salam ar atkusni, ledus izturību mazina. Tas kļūst porains un zaudē savu nestspēju. Jāņem arī vērā, ka ledus sega uz ūdenstilpnēm neveidojas vienmērīgi, tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpnes vidū var būt plāna. Līdzās tam ledus būs plānāks arī vietās, kur ir straume, zemūdens avoti, pietekas, niedres, pie tiltu pārvadiem. Turklāt vietām sasnigusī sniega sega var veidot mānīgu priekšstatu par to, ka ledus ir izveidojies pietiekami biezs, lai noturētu cilvēka svaru.
Pasākuma laikā VUGD darbinieks uzskatāmi demonstrēja, kas notiek, ja cilvēks pārvietojas pa trauslo ledu. Tiesa gan, lai garantētu drošību, glābējs bija tērpies ūdens necaurlaidīgā tērpā un bija aprīkots ar drošības līdzekļiem. Kā liecina pieredze, lielākai daļai zemledus makšķernieku un pārējo cilvēku, kuri mēdz uzturēties uz ūdenstilpņu ledus, šāda apģērba un aprīkojuma nav.
Ielūstot ledū, apģērbs zibenīgi samirkst un kļūst daudzkārt smagāks, apgrūtinot izkļūšanu no ūdens. J.Skrastiņš skaidroja, ka ielūzušam cilvēkam ir laiks ne vairāk par diviem mēģinājumiem izrāpties pašam līdz viņa spēki ir izsīkuši. Demonstrācijas laikā varēja pārliecināties, ka ļoti palīdz ledus irbuļi vai āķi, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Taču glābēju novērojumi liecina, ka lielākā daļa zemledus makšķernieku tādus nav iegādājušies.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris vēlreiz uzsvēra, ka ļoti ir jāpārdomā, vai atrašanās uz ūdenstilpņu ledus vispār ir nepieciešama. Taču, ja nelaime ir notikusi, ir jārīkojas nekavējoties, bet ar vēsu prātu. Steidzot palīgā līdzcilvēkiem, vispirms ir jādomā par savu drošību, lai nenotiktu vēl viena nelaime.
Gadījumā, ja gadās ielūzt ledū, VUGD iesaka sekot šiem norādījumiem:
- skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
- jācenšas saglabāt miers un jānostabilizē elpošanu;
- lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 – 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 m attālumā;
- izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, pielietojot koka gabalu un naglas. Kā arī noderēs pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija, vai glābšanas veste ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.
Taču jāņem vērā, ka šie līdzekļi negarantē 100 procentu drošību, jo upēs straume var pavilkt zem ledus arī cilvēku hidrotērpā vai ar glābšanas vesti.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību, bet, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112.
Jāpiebilst, ka medijiem organizēto pasākumu vēroja ar neliels bariņš interesentu, starp kuriem lielākā daļa bija bērni. Cerams, ka šie praktiskie demonstrējumi liks viņiem aizdomāties un atbildīgi izturēties pret savu veselību un dzīvību.
