Lasīšanas laiks: 4 min
Šoreiz rubrikā #LabākaiIkdienai skaidrojam, vai senlietas meklēt drīkst amatieri vai tomēr tikai arheologi? Nereti dzirdam arī tādu terminu kā “melnā arheoloģija” un “melnie racēji”, kas tiek piedēvēts cilvēkiem, kuri senlietas meklē ar metāla detektoru palīdzību. Šādi vēstures pētnieki ar savu viesošanos pārsteiguši arī kādu lauksaimnieku Kocēnu novadā.
Šis lauks atrodas Rīga-Valmiera autoceļa malā, nesen kā šeit veikti sējumi, bet tas nav vienīgais jaunums, jo šajā laukā jau otro reizi ir paviesojušies cilvēki ar metāla detektoriem, bagātību meklētāji, kuri gan ir atstājuši dažas nevērtīgas lietas, piemēram, bundžu vākus. Šie cilvēki savu “viesošanos” nesaskaņoja, vienīgās liecības, kā saimnieks saprata, ka kāds šeit ir pabijis, ir šādi vāki un arī šādas bedres, kur varēja redzēt arī lāpstu cirtienus. Šī nav vienīgā bedre, kas te atstāta, pavasarī tādas bija vairākas.”
Kocēnu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Kaibe atzīst, kas šis ir pirmais gadījums, kad šādi izrakumi veikti bez saskaņošanas: “Lauka saimnieks Uldis Priedītis zvanīja un bija pamatotas bažas, ka tiek bojāti sējumi. Mēs, protams, iesaistījāmies – veicām aptaujas, runājām ar iedzīvotājiem, kurš kaut ko ir redzējis, arī ar vietējiem mantračiem. Tie nav “mūsējie”, tie ir kaut kādi iebraucēji.”
Kādas apslēptas bagātības šeit vispār ir meklējamas? Stāsts ir pavisam vienkāršs, tieši šajā pusē atrodas Vaidavas muižas senā apbūve un šeit kartē ir iezīmēti Trēziņu senkapi. Tieši tas ir iemesls, kāpēc te nekādi rakšanas un izpētes darbi nedrīkst notikt.”
“Mēs varam nemaz nerunāt, vai tie ir senkapi, kungu māja, mēs jau šeit redzam, ka te pārklājas trīs-četri zonējumi. Ja redzam kādus darbojošos cilvēciņus šajā zonā, saprotam, ka tas nav likumīgi. Tādēļ šeit ir jālūdz sabiedrību iesaistīties, proti, būt vērīgiem, būt līdzatbildīgiem, kas notiek kaimiņos,” saka kārtības sargs.
Arheologi šādu darbošanos ar metāla detektoriem parasti vērtē ļoti noraidoši. Nevis konkurences dēļ, bet gan tāpēc, ka arheologi vēsturi fiksē, bet cilvēki ar metāla detektoriem bieži darbojas kā vērtīgu lietu meklētāji un mantrači. Arheologs Artūrs Tomsons skaidro, ka ne visi meklētāji tādi ir, bet daļa no viņiem zem zemes esošās mantas meklē, lai tās tirgotu un tādā veidā nopelnītu:
“Tā ažiotāža ap pašu šo rīku, ap instrumentu, manuprāt, ir diezgan neveselīga un nevietā, jo ar nazīti var tikpat labi griezt maizi un var arī nodurt cilvēku, tas ir jautājums, kādam nolūkam jūs šo instrumentu izmantojat. Un, ja tas tiek izmantots, lai vienkārši iedzīvotos, atvainojiet, tas nav labi. Arheoloģijā ir svarīgs konteksts, priekšmetu, lietu, atradumu kopums. Mēs nevaram ņemt ārā kaut kādas smukākās lietiņas tāpēc, ka mums tās patīk. Ja jūs tās izņemsiet, tas pārējais, kas paliek pāri, nevar par sevi izstāstīt tik daudz. Pat, ja mēs nesaprotam, kas tas ir, tas ir jāfiksē, jo pēc 100 gadiem varbūt būs tās metodes labākas.”
Sandra Zirne, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja: “Mūsdienu sabiedrība uzskata, ka mēs jau esam uzrakstījuši pilnīgi pareizu vēsturi, ka viss ir zināms, viss ir skaidrs un vairāk mums neko nevajag. Patiesībā tie fakti jau visu laiku atklājas, tas tādā izpētes procesā vēl ļoti ilgi būs, bet, ja nebūs, ko pētīt, tad mēs tā pašapmierināti laikam paliksim pie tā atzinuma, ka viss jau tāpat ir skaidrs.”
Cenšoties saprast, kā īsti darbojas senlietu meklētāji, sazināmies ar vairākiem no tiem un secinām, ka reti kurš gatavs ar pieredzi dalīties kameras priekšā. Noteikumi paredz, ka visas arheoloģiskās liecības, kas senākas par 18.gs., jānodod valstij, ja šādi seni priekšmeti tiek glabāti pie mantrača, tam pienākas sods.
Par savstarpējo sadarbību starp arheologiem un tā sauktajiem racējiem grūti spriest, abas puses izsaka cerību kādreiz sadarboties, bet atzīst, ka šobrīd tas vēl neizdodas. Tikmēr skaidrs tas, ka katram, kuram ir metāla detektors, noteikti jāievēro noteikumus, kas paredz, ka svešā zemē apslēptu mantu nedrīkst meklēt, kultūrvēsturiskie pieminekļi ir jāsaudzē un, atrodot senas mantas, jāsazinās ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, jo, iespējams, atrastais būs vērtīgs vēstures pētniecībā.
Sižeta autori:
Laura Akmentiņa
Emvats Mosakovskis
Mārtiņš Balka
Vidzemes TV
ka tie kas apstrādā zemi ir zemnieki, pirmajos apgaismības gados, kad cilvēki sāka saprast, ka šī ir viņiem apsolītā zeme, bij zināms, ka zeme parūpēsies par saviem bērniem, tā kā viena tante teica otra arī ir mūsdienu eksisteniciālā nihilisma parodija par labklājības veicināšanu, tauta saņemās nu nemetat neko zemē, bet paceļat