Valmieras Ziņas

VTV: Kocēnu novadā uzdarbojas “melnie racēji” (1)

Šoreiz rubrikā #LabākaiIkdienai skaidrojam, vai senlietas meklēt drīkst amatieri vai tomēr tikai arheologi? Nereti dzirdam arī tādu terminu kā “melnā arheoloģija” un “melnie racēji”, kas tiek piedēvēts cilvēkiem, kuri senlietas meklē ar metāla detektoru palīdzību. Šādi vēstures pētnieki ar savu viesošanos pārsteiguši arī kādu lauksaimnieku Kocēnu novadā.

Šis lauks atrodas Rīga-Valmiera autoceļa malā, nesen kā šeit veikti sējumi, bet tas nav vienīgais jaunums, jo šajā laukā jau otro reizi ir paviesojušies cilvēki ar metāla detektoriem, bagātību meklētāji, kuri gan ir atstājuši dažas nevērtīgas lietas, piemēram, bundžu vākus. Šie cilvēki savu “viesošanos” nesaskaņoja, vienīgās liecības, kā saimnieks saprata, ka kāds šeit ir pabijis, ir šādi vāki un arī šādas bedres, kur varēja redzēt arī lāpstu cirtienus. Šī nav vienīgā bedre, kas te atstāta, pavasarī tādas bija vairākas.”

Kocēnu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Kaibe atzīst, kas šis ir pirmais gadījums, kad šādi izrakumi veikti bez saskaņošanas: “Lauka saimnieks Uldis Priedītis zvanīja un bija pamatotas bažas, ka tiek bojāti sējumi. Mēs, protams, iesaistījāmies – veicām aptaujas, runājām ar iedzīvotājiem, kurš kaut ko ir redzējis, arī ar vietējiem mantračiem. Tie nav “mūsējie”, tie ir kaut kādi iebraucēji.”

Kādas apslēptas bagātības šeit vispār ir meklējamas? Stāsts ir pavisam vienkāršs, tieši šajā pusē atrodas Vaidavas muižas senā apbūve un šeit kartē ir iezīmēti Trēziņu senkapi. Tieši tas ir iemesls, kāpēc te nekādi rakšanas un izpētes darbi nedrīkst notikt.”

“Mēs varam nemaz nerunāt, vai tie ir senkapi, kungu māja, mēs jau šeit redzam, ka te pārklājas trīs-četri zonējumi. Ja redzam kādus darbojošos cilvēciņus šajā zonā, saprotam, ka tas nav likumīgi. Tādēļ šeit ir jālūdz sabiedrību iesaistīties, proti, būt vērīgiem, būt līdzatbildīgiem, kas notiek kaimiņos,” saka kārtības sargs.

Arheologi šādu darbošanos ar metāla detektoriem parasti vērtē ļoti noraidoši. Nevis konkurences dēļ, bet gan tāpēc, ka arheologi vēsturi fiksē, bet cilvēki ar metāla detektoriem bieži darbojas kā vērtīgu lietu meklētāji un mantrači. Arheologs Artūrs Tomsons skaidro, ka ne visi meklētāji tādi ir, bet daļa no viņiem zem zemes esošās mantas meklē, lai tās tirgotu un tādā veidā nopelnītu:

“Tā ažiotāža ap pašu šo rīku, ap instrumentu, manuprāt, ir diezgan neveselīga un nevietā, jo ar nazīti var tikpat labi griezt maizi un var arī nodurt cilvēku, tas ir jautājums, kādam nolūkam jūs šo instrumentu izmantojat. Un, ja tas tiek izmantots, lai vienkārši iedzīvotos, atvainojiet, tas nav labi. Arheoloģijā ir svarīgs konteksts, priekšmetu, lietu, atradumu kopums. Mēs nevaram ņemt ārā kaut kādas smukākās lietiņas tāpēc, ka mums tās patīk. Ja jūs tās izņemsiet, tas pārējais, kas paliek pāri, nevar par sevi izstāstīt tik daudz. Pat, ja mēs nesaprotam, kas tas ir, tas ir jāfiksē, jo pēc 100 gadiem varbūt būs tās metodes labākas.”

Sandra Zirne, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja: “Mūsdienu sabiedrība uzskata, ka mēs jau esam uzrakstījuši pilnīgi pareizu vēsturi, ka viss ir zināms, viss ir skaidrs un vairāk mums neko nevajag. Patiesībā tie fakti jau visu laiku atklājas, tas tādā izpētes procesā vēl ļoti ilgi būs, bet, ja nebūs, ko pētīt, tad mēs tā pašapmierināti laikam paliksim pie tā atzinuma, ka viss jau tāpat ir skaidrs.”

Cenšoties saprast, kā īsti darbojas senlietu meklētāji, sazināmies ar vairākiem no tiem un secinām, ka reti kurš gatavs ar pieredzi dalīties kameras priekšā. Noteikumi paredz, ka visas arheoloģiskās liecības, kas senākas par 18.gs., jānodod valstij, ja šādi seni priekšmeti tiek glabāti pie mantrača, tam pienākas sods.

Par savstarpējo sadarbību starp arheologiem un tā sauktajiem racējiem grūti spriest, abas puses izsaka cerību kādreiz sadarboties, bet atzīst, ka šobrīd tas vēl neizdodas. Tikmēr skaidrs tas, ka katram, kuram ir metāla detektors, noteikti jāievēro noteikumus, kas paredz, ka svešā zemē apslēptu mantu nedrīkst meklēt, kultūrvēsturiskie pieminekļi ir jāsaudzē un, atrodot senas mantas, jāsazinās ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, jo, iespējams, atrastais būs vērtīgs vēstures pētniecībā.

Sižeta autori:
Laura Akmentiņa
Emvats Mosakovskis
Mārtiņš Balka
Vidzemes TV

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    vēl pasakat - 23.09.2019 Atbildēt

    ka tie kas apstrādā zemi ir zemnieki, pirmajos apgaismības gados, kad cilvēki sāka saprast, ka šī ir viņiem apsolītā zeme, bij zināms, ka zeme parūpēsies par saviem bērniem, tā kā viena tante teica otra arī ir mūsdienu eksisteniciālā nihilisma parodija par labklājības veicināšanu, tauta saņemās nu nemetat neko zemē, bet paceļat

"Valmieras ziņas" jautā

Vai Valmierā vajag uzstādīt fotoradarus?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Galvenie darba pienākumi: • Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība. • Pircēju apkalpošana pie kases. • Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē. • Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: • Vēlama vidējā vai vidējā speciālā izglītība; • Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; • Precizitāte, augsta atbildības sajūta. Piedāvājam: • Interesantu darbu stabilā uzņēmumā; • Mūsdienīgu darba vidi; • Darbam atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas; • Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas. Darba vietas: Tērbatas 43,Valmiera un Stacijas 44, Valmiera. CV ar norādi "Pārdevējs" lūdzam sūtīt uz e-pastu austris_ag@inbox.lv  vai pieteikties personīgi SIA "Austris AG" birojā Tērbatas ielā 43, Valmierā, 2 stāvā, vai zvanīt uz tālruni 29154756. Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 43, Valmiera Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 2 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-10-31 Darba sākšanas datums: 2019-10-21 Kontaktpersona: CV ar norādi "Pārdevējs" sūtīt uz austris_ag@inbox.lv vai zvanīt uz t.29154756. Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

4* viesnīca “Wolmar” Valmierā godam nes pilsētas vēsturisko nosaukumu no 2000. gada.  Pateicoties labai komandai un viesmīlīgai attieksmei, esam viena no iecienītākām viesnīcām Valmierā. Lai turpinātu priecēt viesus, aicinām komandai pievienoties brokastu un banketu VIESMĪLI. Darba pienākumu apraksts: · apkalpot viesus brokastīs un banketos · uzturēt viesmīlības atmosfēru restorānā  Prasmes un īpašības: · ievērot viesmīlības standartus viesu apkalpošanā un galdu klāšanā · prasme organizēt komandas darbu · pacietība, stila izjūta, spēja ievērot uzvedības, kultūras un pieklājības normas · apkalpot viesus, sazinoties latviešu un angļu valodā  Izglītības prasības un iemaņas: · Profesionālā izglītība un darba pieredze viesmīlības sfērā  Piedāvājam: · maiņu darbu · nepilnu darba slodzi /darbu iespējams apvienot ar studijām/ vai pilnu darba slodzi · iegūt labu darba pieredzi · apmaksātus ēdināšanas pakalpojumus · sociālās garantijas Ja gribi pieteikties, sūti CV uz e-pasta adresi liana@wolmar.lv . Tālrunis informācijai: 29469709. Profesija: VIESMĪLIS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 16A, Valmiera Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ēdināšana / Pārtikas rūpniecība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-11-30 Darba sākšanas datums: 2019-10-21 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e-pastu liana@wolmar.lv, tālrunis informācijai 29469709. Izglītības līmenis: Profesionālā vidējā izglītība

Mūsu partneri