Lasīšanas laiks: 2 min
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi projektēšanas līgumus par energoefektivitātes paaugstināšanu un daļēju pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem sešās valsts sektora ēkās, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Projektā sešām valsts sektora ēkām līdz 2026. gada vasaras noslēgumam tiks uzstādīti saules paneļi. Projekta kopējās izmaksas ir 2,69 miljoni eiro.
Saules paneļu elektrostacijas izbūvēs trīs uzņēmumi. SIA “Cactus” veiks darbus Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju darbnīcās un noliktavās Meirānu ielā 2, Rīgā, Latvijas Nacionālajā arhīvā Skandu ielā 14, Rīgā, kā arī Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1, Rīgā. SIA “Top Construction” īstenos projektu Muzeju krātuvē Pulka ielā 8, Rīgā, un Čiekurkalna 1. līnijas 1. namā. Savukārt Valmieras teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā, projektu īstenos SIA “Devre LV”.
Projektēšanas darbus visos objektos plānots pabeigt līdz 2026. gada februārim, savukārt būvniecības darbus paredzēts noslēgt 2026. gada vasarā. Plānots, ka projekta īstenošana ļaus ietaupīt kopumā 305 600 eiro gadā.
Gavrilova norāda, ka VNĪ būtisku nozīmi pievērš ilgtspējīgai būvniecībai un nekustamo īpašumu zaļākai pārvaldībai. Šobrīd VNĪ aktīvi strādā pie atjaunojamo energoresursu ieviešanas, vienlaikus uzlabojot pārvaldībā esošo īpašumu energoefektivitāti un samazinot kapitālsabiedrības radīto ietekmi uz vidi.
Projekta mērķis ir panākt kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu par 1930 megvatstundām (MWh) gadā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kopējais investīciju apmērs sešām ēkām ir 2,69 miljoni eiro, no kuriem 2,26 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums un 433 000 eiro ir valsts budžeta finansējums.
Līdz 2025. gada nogalei VNĪ īstenos vismaz 10 energoefektivitātes un pārvaldības uzlabošanas pasākumus, kas ļaus samazināt VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu radītās CO2 emisijas par 47,6 tonnām CO2 gadā. Kopš energopārvaldības sistēmas ieviešanas 2016. gadā VNĪ ir īstenojusi 66 energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, radot ietaupījumu aptuveni divu miljonu eiro apmērā.
VNĪ stratēģijā noteiktie mērķi ietver ēku tehniskā stāvokļa pilnveidi un automatizācijas risinājumu ieviešanu, neizmantoto platību samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energopārvaldības un monitoringa sistēmu attīstību.
VNĪ izveidota 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
