Lasīšanas laiks: 3 min
Cilvēce vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudz un dažādu atklājumu, taču ir vairāki izgudrojumi, kas kardināli mainīja cilvēces attīstību – bez šiem izgudrojumiem mūsu dzīve šodien nebūtu tāda, kāda tā ir. Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektoram Tālim Juhnam vaicājām, kuri, viņaprāt, ir visu laiku nozīmīgākie izgudrojumi.
1.Ūdensklozeta tualete
Viduslaiku Eiropas pilsētās naktspodu saturu iegāza atvērtā pilsētas kanalizācijā, tāpēc valdīja briesmīga netīrība un smirdoņa, kas izraisīja infekcijas slimību un epidēmiju izplatīšanos, kuru dēļ daudzi cilvēki mira . Ūdenklozeta tualete krasi ļāva samazināt saslimstību visā Eiropā un pagarināja cilvēku dzīves ilgumu. Ūdensklozeta tualeti 1775.gadā izgudroja un patentēja Londonas pulksteņmeistars Aleksandrs Kamingss.
2.Dzeramā ūdens dezinfekcija
Aptuveni 19.gadsimta vidū Eiropā sāka izmantot dzeramā ūdens dezinfekcijas metodi. 1850.gadā vienā no Vācijas pilsētām ūdens apgādes sistēmu aprīkoja ar lēnfiltriem, kuri attīrīja ūdeni no holeras baktērijām un ļāva izvairīties no šīs postošās slimības epidēmijas. Ieviešot ūdens attīrīšanu, piemēram, Francijā dzīves ilgums palielinājās no 35 līdz aptuveni 60 gadiem.
3.Antibiotikas
Kamēr Skotijas biologs un farmakologs Aleksandrs Flemings 1928.gadā nebija izgudrojis penicilīnu, katra mazākā saslimšana varēja beigties letāli. Līdzko penicilīns un citas antibiotikas “uznāca uz skatuves” nāves gadījumi no baktēriju infekcijām kļuva par retu parādību, kas savukārt krasi samazināja mirstības līmeni un pagarināja dzīves ilgumu. Ar antibiotikām varēja izārstēt arī citas kaites, sākot no bakām un tīfa – līdz gonorejai un sifilisam.
4.Dators
Kad Stīvs Vozņaks un Stīvens Džobss 1976.gadā izgudroja „Apple” datoru, tas pavēra milzīgas iespējas informācijas laikmeta aizsākumam un revolucionārām izmaiņām cilvēces vēsturē. Šodien datori ir visur, un mēs no tiem esam kļuvuši tik atkarīgi, ka bez datora daudzi cilvēki jūtas kā kaili. Pašlaik ir sācies datoru uzvaras gājiens pār televīziju, jo tie mūs izklaidē visos iespējamos veidos – ar mūziku, filmām un spēlēm.
5.DNS atklāšana
1953.gadā dezoksiribonukleīnskābes (DNS molekulas struktūru izpētīja amerikāņu molekulārbiologs Džeimss Votsons un britu molekulārbiologs Frānsiss Kriks – par to viņi 1962.gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā). Tas bija kardināls pavērsiens 20.gadsimta dzīvē. Šis atklājums pavēra plašas iespējas molekulārajā bioloģijā, reģeneratīvajā medicīnā, cilmes šūnu audzēšanā, kā arī attīstījās jaunas nozares mikrobioloģijā un lauksaimniecībā.
Atklājumi nerimstoši turpinās
Arī mūsdienās notiek arvien jauni atklājumi, pateicoties neatlaidīgiem pētniekiem, kas strādā pie moderniem projektiem, lai dotu labumu cilvēcei. Par šiem cilvēkiem stāsta raidījumu cikls “Atklājums”, ko televīzijas kanāla “National Geographic” demonstrē svētdienās, plkst. 21:30, sākot no 8. novembra.
Jums būs iespēja iepazīt pētniekus, kas meklē iespējas, kā atrisināt akūtas problēmas – izstrādāt vakcīnu pret Ebolas vīrusu, atrast iespēju, kā apturēt smadzeņu krampjus vai uziet jaunu metodi, kā savākt ūdeni Āfrikas ciematam, ko nopostījis sausums. Galvenā doma ikvienā cikla sērijā ir pārliecība – atraisot talantīgu cilvēku radošo potenciālu, iespējams panākt revolucionāras pārmaiņas. Lai gan pasaulei draud daudzi izaicinājumi, modernā zinātne un tehnoloģijas spēj un tiks galā ar šiem izaicinājumiem. Kad cilvēki liek savai iztēlei strādāt, viss ir iespējams.
