Lasīšanas laiks: 6 min
Dr. med. Anda Nodieva, pneimonologs.
KRĀKŠANA. Lai arī krākšana tautā biežāk asociējas ar dziļu un labu miegu, tas varētu atbilst patiesībai tikai tajā gadījumā, ja krākšana ir vienmērīga un klusa, ko varētu salīdzināt ar murrāšanu. Tomēr nereti ir situācijas, kad šāds priekšstats ir maldinošs un miegā cilvēks ir spiests izciest lielas mokas. Kā rodas krākšana? Miega laikā ķermenis atslābst. Arī rīkles un mēles muskuļi, kuri nomodā notur cilvēka augšējos elpceļus atvērtus, atslābst. Tā rezultātā augšējie elpceļi kļūst šaurāki, tie var arī īslaicīgi saplakt. Gaisam plūstot, atslābušo audu vibrācijas mēs saklausām kā krākšanu. Jo izteiktāka ir elpceļu atslābšana, jo stiprāka krākšana. Neliela iekrākšanās parasti veselības traucējumus neizsauc, tā var būt traucējoša tikai citiem.
Turpretī skaļa krākšana ar pārtraukumiem, traucē gan blakus gulētāju, gan arī rada nopietnas veselības problēmas pašam krācējam. Gulēt vienā istabā ar cilvēku, kurš ar savu skaļo krākšanu Jūs var pamodināt vairākas reizes naktī un tā katru nakti, ir īsts pārbaudījums attiecībām ģimenē. Sieva no neizgulēšanās un nervu spriedzes var kļūt ilgstoši nogurusi un viegli aizkaitināma. Bieži sievai meklējot naktsmieru citā istabā aiz aizvērtām durvīm, krācējs guļamistabā tiek atstāts viens pats.
Vai elpošanas traucējumi miegā vīriešiem un sievietēm ir atšķirīgi? Gan novērojumi, gan pētījumi rāda, ka VĪRIEŠI KRĀC divas reizes BIEŽĀK nekā sievietes. Krākšanas dzimumu atšķirības tiek skaidrotas ar īpatnībām gan augšējo elpošanas ceļu anatomijā un fizioloģijā, gan tauku nogulsnēšanās veidā. Jau izsenis ir novērots fakts, ka ar gadiem abiem dzimumiem krākšanas biežums un intensitāte tikai pieaug. Labā ziņa – krākšanu var ārstēt. Tomēr ir svarīgi noskaidrot, vai tā ir tikai krākšana!
MIEGA APNOJA. Skaļa krākšana ar ilgākiem pārtraukumiem signalizē par daudz nopietnāku miega traucējumu esamību: elpošanas apstāšanos miegā ilgāk nekā uz 10 sekundēm – miega apnoju. Arī miega apnoja, tāpat kā krākšana, VĪRIEŠIEM SASTOPAMA BIEŽĀK. Tā vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem pēc Šveicē veiktā pētījuma “HypnoLaus” datiem, kuri 2015. gadā tika publicēti prestižajā medicīnas profesionāļu žurnālā The Lancet, vidēji smagas un smagas pakāpes miega apnojas sindroms bija sastopams 50% vīriešu un 23% sieviešu. Cilvēkiem ar savlaicīgi neatklātu un neārstētu miega apnoju laika gaitā pievienojas tādas nopietnas hroniskas slimības kā: 2. tipa cukura diabēts, progresējoša aptaukošanās, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, sirds ritma traucējumi, smadzeņu asinsrites traucējumi, depresija un vēl daudzas citas.
Vai Jūs zinājāt, ka regulāra urinācija naktīs nav vienīgi palielināta priekšdziedzera simptoms vecākiem vīriešiem, kā to varētu iedomāties pēc reklāmām televīzijā? Tās iemesls var būt gan sirds un nieru mazspēja, gan arī miega apnoja.
Vīrieši biežāk slimo arī ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) jeb tautā saukto “smacējošo bronhītu”, kura biežākais iemesls ir smēķēšana vai ilgstoša citu kaitīgu vielu (putekļu, dūmu) ieelpošana. Pēdējos gados medicīnas presē bieži ir aprakstīta HOPS un elpošanas traucējumu miegā, tai skaitā obstruktīvas miega apnojas (OMA) pārklāšanās sindroms. Kādēļ tas ir svarīgi? Slimniekiem ar HOPS un OMA pārklāšanās sindromu ir daudz izteiktāks skābekļa trūkums asinīs nakts laikā, vairāk ar to saistīto blakusslimību un augstāka mirstība nekā katrai slimībai atsevišķi. Tādēļ pacientiem ar jau diagnosticētu vienu no slimībām noteikti jāveic testi otras slimības riska izvērtēšanai un diagnostikai.
Kā atklāt šo potenciāli bīstamo slimību? Lai atklātu miega apnoju, ir svarīgi gan simptomi, gan blakusslimības, gan blakus gulētāja novērojumi. Un te starp abiem dzimumiem ir redzamas atšķirības: vīriešiem biežāk ir vērojama krākšana un miegainība; sievietes biežāk cieš no bezmiega, nemierīgām kājām, murgiem, depresijas un sirdsklauvēm.
Kā zināt, kāda Jums ir iespēja slimot ar miega apnoju? Lūdzu, atbildiet uz sekojošiem STOP-Bang testa jautājumiem, lai izvērtētu tieši Jūsu miega apnojas risku!
STOP–Bang tests obstruktīvas miega apnojas riska noteikšanai.
Modificēts pēc Chung et al, 2008, 2012, 2014.
1. Krākšana (Snoring)?
Vai Jūs krāciet skaļi (pietiekami skaļi, lai to varētu dzirdēt caur aizvērtām durvīm vai arī blakus gulētājs Jūs tā dēļ modina)?
JĀ NĒ
2. Nogurums (Tired)?
Vai nomodā Jūs bieži jūtieties noguris vai esiet miegains?
JĀ NĒ
3. Novērojumi (Observed)?
Vai kāds Jums ir novērojis elpošanas apstāšanos vai gaisa kampšanu miegā?
JĀ NĒ
4. Asinsspiediens (Pressure)?
Vai Jums ir paaugstināts asinsspiediens, varbūt Jūs lietojat zāles tā ārstēšanai?
JĀ NĒ
5. Ķermeņa masas indekss – ĶMI (Body mass index)?
Vai Jūsu ĶMI pārsniedz 35 kg/m2? (Aprēķina: svars (kg) : augums (m)2)
JĀ NĒ
6. Vecums (Age)?
Vai esiet vecāks par 50 gadiem?
JĀ NĒ
7. Kakla apkārtmērs (Neck size)?
Vai Jūsu kakla apkārtmērs pārsniedz 41 cm sievietēm un 43 cm vīriešiem?
JĀ NĒ
8. Dzimums (Gender)?
Vai Jūs esiet vīrietis?
JĀ NĒ
| Miega apnojas risks ir: | Ja atbildēts ar “Jā” uz: |
| Zems | 0-2 jautājumiem |
| Vidējs | 3-4 jautājumiem |
| Augsts | 5-8 jautājumiem vai |
| ≥ 2 STOP jautājumiem + vīriešu dzimums vai | |
| ≥ 2 STOP jautājumiem + ĶMI >35 kg/m2 vai | |
| ≥2 STOP jautājumiem + kakla apkārtmērs >41/43cm |
Ja, izvērtējot miega apnojas risku, Jums tas ir vidējs vai augsts, piesakieties konsultācijai pie ārsta, lai veiktu miega diagnostiku – poligrāfiju. Jo savlaicīgāk slimība tiks atklāta, jo efektīvāka būs ārstēšana, nepieļaujot citu smagu slimību attīstību.
Elpošanas traucējumu miegā, tai skaitā arī krākšanas un miega apnojas, diagnostika un ārstēšana iespējama arī Vidzemē, ja vērsīsieties Andas Nodievas ārsta praksē Smiltenē, Blaumaņa ielā 2A. Tālrunis pierakstam 24406181. Vairāk informācijas mājaslapā www.elposim.lv
Cilvēkiem ar zemu miega apnojas risku (pēc STOP-Bang testa) maija mēnesī piedāvājam noteikt krākšanas parametrus un veikt miega apnojas skrīninga izmeklējumu par puscenu – 15 EUR.
Avoti:
1. http://www.sleepeducation.org/essentials-in-sleep/snoring/overview-and-facts
2. http://www.todayifoundout.com/index.php/2014/10/men-snore-women
3. https://www.dreams.co.uk/sleep-matters-club/do-men-snore-more-than-women
4. Lin CM et al. Gender diferences in obstructive sleep apnea and treatment implications. Sleep Med Rev. 2008; 12(6)
5. Heinzer R et al. Prevalence of sleep-disordered breathing in the general population: the HypnoLaus study. Lancet Respir Med. 2015 Apr;3(4):310-8.Epub 2015 Feb 12.
6. Jin MH and Moon DG. Practical management of nocturia in urology. Indian J Urol. 2008;24(3)
7. Qwens RL et al. Sleep-disordered breathing and COPD: The overlap syndrome. Respir Care. 2010; 55(10)
