Lasīšanas laiks: 2 min
Veldzi dvēselei mūzikā un dziesmā dāvāja rosīgā folkloras kopas “Rota” vadītāja Irēna Garā, kura realizēja ieceri par dažādu ansambļu tikšanos zem zīmes “Vīri dzied Rencēnos”, taču izrādījās, ka viņi gan ir varens spēks, bet arī prasa sievu klātbūtni. Katra dziesma izgaismoja izpildītāju enerģiju laukus no Latgales līdz Rencēniem.
Pasākuma vadītāja Skaidrīte Āboltiņa no Valmieras ar mazo rencēnieti Emīlu Āboliņu (skolotāja Evita Skujiņa) atklāja skanīgo kopā sanākšanu. Un tad šķetinājām dziesmu ceļu, sākot no Dekšāres ar vīru kopu “Kūzulis” (vadītāja Inga Stafecka), uzzinot, ka dīvainais nosaukums izsaka bišu dori. Viņiem pūrā līdzi dziesmas latgaliešu izloksnē, kas saņemtas mantojumā no iepriekšējām paaudzēm. Vīru vadmotīvs dziedāšanas manierē – noslīpēta virtuozitāte un neatkārtojamība.
Ar grezniem tērpiem un galvas rotām no Sedas pārsteidza sieviešu ansamblis “Sudaruška” (vadītāja Jeļena Tēraudkalna). Krieviskais stils saglabāts graciozitātē un dziesmu plūdumā, taču tikpat atraktīvi dalībnieces nodemonstrēja prasmi dziedāt latviešu valodā.
Priekuļu novada vīru ansamblis (vadītāja Ulla Siksna) aizrāva ar desmit gados pamatīgi izkopto mierīgo stilu, dziedot par zemi, tēviju, brīvību, to reizēm paspilgtinot ar latīņu valodas rotaļīgu piedziedājumu. Neviltota līdzdzīvošana blakus azartam izpaudās šo vīru priekšnesumā.
Īsts sprādziens sākās ar kapelas “Bumberņeica” uzstāšanos no Viļāniem (vadītāja Vivita Skurule). Divdomīgas, jestras dziesmas četras dalībnieces ienesa klausītājos, smieklīgo reizēm protot pasniegt nopietni. Sevi uzslavēja par dziedājumu valsts prezidentam Andrim Bērziņam, raksturojot pilsētas ģerboņa putnu – lakstīgalu. Latgaliskā izloksne mijās ar dziesmām tīrā latviešu valodā.
Savējās kopas “Rotas” vīri dziesmu dārzā iesēja enerģijas nezūdamību, pretstatos raksturojot draiskules, līgaviņas, bet nopietni sapņojot par tālo meiteni. Viņu sniegumā dziesmotā aura audās visspēcīgāk. Sievas (skaitliski lielākais kolektīvs) aicināja sekot mierīgam, dzidram, līdzenam skaņu un vārdu plūdumam par norisēm dabā. Tad apvienojās viss kolektīvs, lai parādītu, ka prot gudri sadzīvot un saskanīgi sadziedāties. Kopas koncertmeistara un komponista Jāņa Timermaņa melodijās izskanēja dabas mīlestības tēma, latviešu nosvērtība, pamatīgums un tautas vienotības atklāsme.
Tieši Starptautiskajā dzimtās valodas dienā 21. februārī Rencēnos satikās latviešu, krievu, latīņu valoda, kā arī baudījām latgaliešu izloksni. Un tad dziesma kā garšīga maize koncerta dalībniekus un klausītājus paņēma mīlestības varā, no sirds dziedot kopā latviešu tautasdziesmu “Bēdu, manu lielu bēdu…”. Par izdošanos un radīto aizkustinājumu viesu kolektīvi pateicības vārdus veltīja Irēnai Garais un kultūras nama vadītājai Ilonai Kalniņai.
