Valmieras Ziņas

Vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un atpalicības no Rīgas mazināšana

Lasīšanas laiks: 4 min

“Cilvēku vēlme pamest Latviju vai palikt šeit ir atkarīga no ienākumu līmeņa Latvijā kopumā, salīdzinot ar ienākumiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Savukārt Latvijas reģionu nākotne un demogrāfija ir atkarīga no ienākumu starpības starp Rīgu un reģioniem,” šodien Latvijas nacionālajā bibliotēkā notikušajā diskusijā uzsvēra domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Domnīcas Certus sagatavotā demogrāfiskā prognoze modelē pakāpenisku Latvijas ienākumu tuvināšanos turīgāko Eiropas Savienības valstu ekonomiskajiem rādītājiem un paredz, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gados apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un būs nedaudz mazāks par 1,9 miljoniem.

Certus prognozē, ka iedzīvotāju skaita stabilizāciju valstī kopumā veicinās algu pieaugums un tas, ka pakāpeniski samazināsies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas emigrē uz ārvalstīm, meklējot labāk algotu darbu. Iebraucošo migrantu skaits paliks nemainīgs un rezultātā iebraucēju skaits pārsniegs izceļotāju skaitu.

Tā vietā, lai migrētu uz ārzemēm, darbaspējīgā vecuma Latvijas iedzīvotāji turpinās migrēt no lauku novadiem uz pilsētām, īpaši uz Rīgu un Rīgas reģionu, kur ir iespējas saņemt augstāku atalgojumu un kur paveras plašākas profesionālās izaugsmes iespējas.

Rezultātā reģionu pašvaldības saskarsies ar divkāršu izaicinājumu: ilgtermiņa nodokļu bāzes samazināšanās vienlīdz ar pastāvīgi pieaugošiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem pensionāriem.

Certus prognoze liecina, ka  jau 2030.gadā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs būs vecāks par 65 gadiem. Darbspējīgā vecuma cilvēku paliks arvien mazāk un viņiem būs jāspēj ne tikai nopelnīt sev iztiku, bet arī uzturēt valsts budžetu, lai varētu nodrošināt veselības, izglītības, aizsardzības un citas sistēmas. Tas nozīmē, ka ir jādomā, kā atbalstīt mūsu uzņēmēju konkurētspēju un eksportspēju,”

uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Gan valstij, gan pašvaldībām jāsāk gatavoties demogrāfiskajām pārmaiņām, kas skars Latviju nākamajā desmitgadē, secina Certus pētnieki. To uzskatāmi apliecina skolēnu skaita prognozes. Vidusskolas vecuma jauniešu skaits Rīgā pieaugs par 62% un Rīgas reģionā par 34%. Tomēr būs novērojams vidusskolas vecuma jauniešu skaita kritums citviet, it īpaši Vidzemē (-18%) un Latgalē (-23%). Mazie lauku novadi cietīs vissmagāk.

Tomēr paredzams, ka augstāks IKP pieauguma temps varētu būtiski palēnināt Latvijas iekšējo migrāciju. Piemēram 5% IKP izaugsmes gadījumā  2030. gadā reģionos (Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale) būs par gandrīz 50 000 cilvēku vairāk, kas ir salīdzināms ar divām pilsētām kā Valmiera. Pie IKP izaugsme 5% šie cilvēki nedosies uz Rīgu labāka darba meklējumos, bet paliks reģionos, kur būs iespējams atrast darbu un algas starpība ar galvaspilsētu nebūs tik liela.

“Vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un plaisas mazināšana starp ienākumu līmeni Rīgā un reģionos,”

pārliecināts Vjačeslavs Dombrovskis. Ja šo starpību izdosies samazināt uz pusi, tad piemēram Latgalē 2030. gadā būs par 21 443  cilvēkiem vairāk, kas ir salīdzināms ar vienu pilsētu kā Rēzekne .

“Ieplānotā nodokļu reforma ir tieši tas instruments, kas ļaus iekustināt ekonomisko attīstību, spēs dot divus galvenos dzinējspēkus Latvijas ekonomikai – paaugstināt eksportspēju, kā arī produktivitāti,”

pārliecināts Jānis Endziņš. Eksportspēja var augt, ja būs pārdomāta darba algu politika. Savukārt produktivitāti iespējams sasniegt tad, ja uzņēmumiem tiks radīta sistēma ar mērķi ieguldīt savā ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, piemēram, iegādājoties jaunas iekārtas, paplašinot telpas utt. Šajā gadījumā nozīmīga ir 0% reinvestētā peļņa, viņš uzsvēra.

“Izvērtējot globālās demogrāfijas tendences un darba spēka trūkuma riskus, sociāli atbildīgi darba devēji jau šodien rīkojas un plāno ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Tāpēc jo īpaši būtiski šobrīd ir kopīgi sakārtot nodokļu politiku, kas ilgtermiņā stimulēs gan uzņēmējdarbības konkurētspēju, gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, īpaši zemo algu saņēmējiem, gan radīs investoriem pievilcīgāku vidi,”

diskusijā uzsvēra Latvijas darbadevēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Meņģelsone. Viņa norādīja, ka Certus pētījums apliecina, ka darba devējiem jāmainās līdzi darba tirgus tendencēm, un uzdevums ir sagatavot ilgtermiņā motivējošus nosacījumus visās nozarēs.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apstiprina Certus prognozes. Certus prognozēja, ka 2017.gadā Rīgā dzīvos 1 006 407 cilvēki, un CSP dati uzrāda, ka Rīgā ir 1 006 377 iedzīvotāji. Certus arī prognozēja, ka šogad Latgalē iedzīvotāju skaits saruks par 6300 cilvēkiem, CSP dati apliecina, ka prognoze ir bijusi visai precīza un uzrāda samazinājumu par 6244 cilvēkiem.

Demogrāfiskās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam mirušo skaits Latvijā aizvien pārsniegs jaundzimušo skaitu, jo dzīves ilgums turpina pieaugt, bet dzimstības līmenis joprojām ir zems. Latvijas sabiedrība kļūs aizvien sirmāka. 2030. gadā viens no četriem iedzīvotājiem būs vecāks par 65 gadiem.

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika diskusija “Demogrāfija un valsts attīstība. Reģionu nākotne”, ko rīkoja domnīca Certus, sadarbībā ar LTRK un Latvijas darbadevēju konfederāciju. Tajā tika prezentētas arī Certus prognozes par demogrāfijas tendencēm Latvijā līdz 2030.gadam. Ar pilno Certus ziņojumu par demogrāfisko situāciju var iepazīties šeit: http://certusdomnica.lv/agenda/latvijas-demografiskais-portrets-sodien-un-rit/.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Vairāk par mums uzzināsi šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/personals VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS (reģ. Nr. 90000069281) izsludina konkursu uz Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļas galvenā nodokļu inspektora ierēdņa amatu (2 vakances uz nenoteiktu laiku un 1 vakance uz noteiktu laiku) Ar iespēju strādāt Valmierā, Madonā, Cēsīs, Balvos, Daugavpilī vai Rīgā. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes kompetencē ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pamatdarbības un atbalsta funkcijas īstenošana labprātīgas nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu saistību izpildes, aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles, atbalsta un nodokļu parādu piedziņas jomā. Ja vēlies ieguldīt savas zināšanas un prasmes interesantā un dinamiskā vidē un ikdienā pildīt darba pienākumus, kas saistīti ar nodokļu maksātāju nesavlaicīgu norēķināšanu ar valsts budžetu, konkrētas situācijas analīzi un risinājumu piedāvāšanu, vienojoties ar parādnieku par parāda atmaksu, vai nodokļu parādu atgūšanas procesa uzsākšanu parādniekam, piesakies! Obligātās prasības: vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledža) izglītība; zināšanas nodokļu normatīvajos aktos; atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām*; nevainojama reputācija. Ja Tev piemīt kāda no šādām īpašībām, mēs Tevi gaidām Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļā: esi nosvērts; patīk meklēt risinājumus; spēj sekot līdzi informācijai; proti analizēt informāciju; atbildīgi risini izveidojušos situāciju; saskati likumsakarības; strādā ar datoru un programmām; komunicē ar jebkuru personu. Tev ikdienā būs šādi pienākumi: jākomunicē ar nodokļu maksātājiem attālināti vai rakstiski; jārīko un jāpiedalās attālinātajās tikšanās ar nodokļu maksātājiem; jāgatavo pieprasījumi un rīkojumi nodokļu maksātājiem, iestādēm un organizācijām; jāstrādā ar informācijas sistēmām un jāiegūst informācija par nodokļu maksātāju; jāanalizē nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība; jāvērtē finanšu dokumenti, jāapkopo informācija un jāgatavo argumentēti lēmumu projekti; jāsadarbojas ar kolēģiem. Mēs piedāvājam: Stabilu atalgojumu, mēnešalga no 1130 līdz 1388 EUR (bruto), pārbaudes laikā līdz 1200 EUR, atkarībā no Tavas profesionālās pieredzes ilguma attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā;. Tev būs sociālās garantijas. Apdrošināšanas polisi. Brīvas papildus dienas (papildatvaļinājuma dienas). Iespēju strādāt mūsdienīgā darba vidē. Labas izaugsmes iespējas. Ieguldīt savas zināšanas un prasmes. Tavs darbs būs novērtēts no kolēģu un vadības puses. Ātri apgūt darba pienākumus. Teicamu kolektīvu. Elastīgu un ērtu darba laiku. Priekšrocības pretendentam ar: ˗ pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledža) izglītību ekonomikā vai komerczinībās un administrēšanā vai tiesību zinātnē. Ierēdņa dienesta vieta: Beātes iela 49, Valmiera; Raiņa iela 3, Madona; Kr.Valdemāra iela 2, Cēsis; Brīvības iela 81, Balvi; Rīgas iela 4/6, Daugavpils; Talejas iela 1, Rīga Pieteikuma vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae (CV)), izglītību apliecinoša dokumenta kopiju 20 dienu laikā no šī sludinājuma publicēšanas Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, vai uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Konkurss uz NNVP_2JPPAD_GNI_norādi pašvaldību_Vards_Uzvards”. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā. Piesakot savu kandidatūru vakantajam ierēdņa amatam, pretendents apliecina, ka atbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.panta 1. un 2.punktu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Personas datu apstrādes pārzinis ir VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, tālr.+371 67122633; datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: datuaizsardziba@vid.gov.lv, tālr. +371 67122658, +371 67122660. Papildu informāciju par personas datu apstrādi un par atlases procesa privātuma politiku VID ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās: Personas datu apstrāde VID un Atlases procesa privātuma politika. Jautājumos par amata pienākumiem zvani uz tālruņa numuru +371 67123733. Ja Tev ir neskaidrības par konkursu, zvani uz tālruņa numuru +371 67122633 vai uzdod savu jautājumu, rakstot uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Jautājums par konkursu”. *Šā panta pirmās daļas 4. punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku. Profesija: GALVENAIS NODOKĻU INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 49, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 3 Aktuāla līdz: 2025-07-28 Kontaktpersona: vid.konkursi@vid.gov.lv, 67122633

Mūsu partneri