Valmieras Ziņas

Vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un atpalicības no Rīgas mazināšana

“Cilvēku vēlme pamest Latviju vai palikt šeit ir atkarīga no ienākumu līmeņa Latvijā kopumā, salīdzinot ar ienākumiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Savukārt Latvijas reģionu nākotne un demogrāfija ir atkarīga no ienākumu starpības starp Rīgu un reģioniem,” šodien Latvijas nacionālajā bibliotēkā notikušajā diskusijā uzsvēra domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Domnīcas Certus sagatavotā demogrāfiskā prognoze modelē pakāpenisku Latvijas ienākumu tuvināšanos turīgāko Eiropas Savienības valstu ekonomiskajiem rādītājiem un paredz, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gados apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un būs nedaudz mazāks par 1,9 miljoniem.

Certus prognozē, ka iedzīvotāju skaita stabilizāciju valstī kopumā veicinās algu pieaugums un tas, ka pakāpeniski samazināsies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas emigrē uz ārvalstīm, meklējot labāk algotu darbu. Iebraucošo migrantu skaits paliks nemainīgs un rezultātā iebraucēju skaits pārsniegs izceļotāju skaitu.

Tā vietā, lai migrētu uz ārzemēm, darbaspējīgā vecuma Latvijas iedzīvotāji turpinās migrēt no lauku novadiem uz pilsētām, īpaši uz Rīgu un Rīgas reģionu, kur ir iespējas saņemt augstāku atalgojumu un kur paveras plašākas profesionālās izaugsmes iespējas.

Rezultātā reģionu pašvaldības saskarsies ar divkāršu izaicinājumu: ilgtermiņa nodokļu bāzes samazināšanās vienlīdz ar pastāvīgi pieaugošiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem pensionāriem.

Certus prognoze liecina, ka  jau 2030.gadā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs būs vecāks par 65 gadiem. Darbspējīgā vecuma cilvēku paliks arvien mazāk un viņiem būs jāspēj ne tikai nopelnīt sev iztiku, bet arī uzturēt valsts budžetu, lai varētu nodrošināt veselības, izglītības, aizsardzības un citas sistēmas. Tas nozīmē, ka ir jādomā, kā atbalstīt mūsu uzņēmēju konkurētspēju un eksportspēju,”

uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Gan valstij, gan pašvaldībām jāsāk gatavoties demogrāfiskajām pārmaiņām, kas skars Latviju nākamajā desmitgadē, secina Certus pētnieki. To uzskatāmi apliecina skolēnu skaita prognozes. Vidusskolas vecuma jauniešu skaits Rīgā pieaugs par 62% un Rīgas reģionā par 34%. Tomēr būs novērojams vidusskolas vecuma jauniešu skaita kritums citviet, it īpaši Vidzemē (-18%) un Latgalē (-23%). Mazie lauku novadi cietīs vissmagāk.

Tomēr paredzams, ka augstāks IKP pieauguma temps varētu būtiski palēnināt Latvijas iekšējo migrāciju. Piemēram 5% IKP izaugsmes gadījumā  2030. gadā reģionos (Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale) būs par gandrīz 50 000 cilvēku vairāk, kas ir salīdzināms ar divām pilsētām kā Valmiera. Pie IKP izaugsme 5% šie cilvēki nedosies uz Rīgu labāka darba meklējumos, bet paliks reģionos, kur būs iespējams atrast darbu un algas starpība ar galvaspilsētu nebūs tik liela.

“Vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un plaisas mazināšana starp ienākumu līmeni Rīgā un reģionos,”

pārliecināts Vjačeslavs Dombrovskis. Ja šo starpību izdosies samazināt uz pusi, tad piemēram Latgalē 2030. gadā būs par 21 443  cilvēkiem vairāk, kas ir salīdzināms ar vienu pilsētu kā Rēzekne .

“Ieplānotā nodokļu reforma ir tieši tas instruments, kas ļaus iekustināt ekonomisko attīstību, spēs dot divus galvenos dzinējspēkus Latvijas ekonomikai – paaugstināt eksportspēju, kā arī produktivitāti,”

pārliecināts Jānis Endziņš. Eksportspēja var augt, ja būs pārdomāta darba algu politika. Savukārt produktivitāti iespējams sasniegt tad, ja uzņēmumiem tiks radīta sistēma ar mērķi ieguldīt savā ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, piemēram, iegādājoties jaunas iekārtas, paplašinot telpas utt. Šajā gadījumā nozīmīga ir 0% reinvestētā peļņa, viņš uzsvēra.

“Izvērtējot globālās demogrāfijas tendences un darba spēka trūkuma riskus, sociāli atbildīgi darba devēji jau šodien rīkojas un plāno ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Tāpēc jo īpaši būtiski šobrīd ir kopīgi sakārtot nodokļu politiku, kas ilgtermiņā stimulēs gan uzņēmējdarbības konkurētspēju, gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, īpaši zemo algu saņēmējiem, gan radīs investoriem pievilcīgāku vidi,”

diskusijā uzsvēra Latvijas darbadevēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Meņģelsone. Viņa norādīja, ka Certus pētījums apliecina, ka darba devējiem jāmainās līdzi darba tirgus tendencēm, un uzdevums ir sagatavot ilgtermiņā motivējošus nosacījumus visās nozarēs.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apstiprina Certus prognozes. Certus prognozēja, ka 2017.gadā Rīgā dzīvos 1 006 407 cilvēki, un CSP dati uzrāda, ka Rīgā ir 1 006 377 iedzīvotāji. Certus arī prognozēja, ka šogad Latgalē iedzīvotāju skaits saruks par 6300 cilvēkiem, CSP dati apliecina, ka prognoze ir bijusi visai precīza un uzrāda samazinājumu par 6244 cilvēkiem.

Demogrāfiskās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam mirušo skaits Latvijā aizvien pārsniegs jaundzimušo skaitu, jo dzīves ilgums turpina pieaugt, bet dzimstības līmenis joprojām ir zems. Latvijas sabiedrība kļūs aizvien sirmāka. 2030. gadā viens no četriem iedzīvotājiem būs vecāks par 65 gadiem.

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika diskusija “Demogrāfija un valsts attīstība. Reģionu nākotne”, ko rīkoja domnīca Certus, sadarbībā ar LTRK un Latvijas darbadevēju konfederāciju. Tajā tika prezentētas arī Certus prognozes par demogrāfijas tendencēm Latvijā līdz 2030.gadam. Ar pilno Certus ziņojumu par demogrāfisko situāciju var iepazīties šeit: http://certusdomnica.lv/agenda/latvijas-demografiskais-portrets-sodien-un-rit/.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

PASTNIEKS/-CE(0.8) Darbavieta: Brēžas iela 3, Valmiera, LV-4201 Darba pienākumi: kvalitatīva preses izdevumu un sūtījumu piegāde klientiem preses izdevumu abonementu un dažādu maksājumu noformēšana pensiju piegāde sadarbības partneru preču tirdzniecība klientu informēšana par Latvijas Pasta pakalpojumiem Prasības kandidātiem: valsts valodas prasmes atbilstoši vidējā līmeņa B(1) pakāpei  vēlme un spēja veidot pozitīvu komunikāciju ar klientiem atbildības sajūta un nopietna attieksme pret darba pienākumu izpildi laba teritorijas pārziņa Piedāvājam: stabilu atalgojumu 400.00 EUR (Bruto) par 0.8 slodzi papildus mainīgo algas daļu darba laiku: 07:00 - 14:00 pieredzējušu kolēģu un vadības atbalstu veselības apdrošināšanas polisi pēc nostrādāta pusgada. Papildu informācija: CV ar norādi "Pastnieks/-ce Piegādes punktā Valmiera 1", sūtīt Personāla vadības departamentam pa pastu, e-pastu. Adrese: Ziemeļu iela 10, Lidosta Rīga, Mārupes novads, LV-1000; e-pasts: cv@pasts.lv; tālrunis informācijai: 26510113, 22039501   Pateicamies par atsaucību un lūdzam ievērot, ka sazināsimies ar otrās atlases kārtas kandidātiem!  Nosūtot savu CV un piesakoties konkursam uz izsludināto vakanci Jūs piekrītat savu iesniegto personas datu apstrādei personāla atlases vajadzībām personāla atlases konkursa ietvaros. Apstrādes ilgums 3 (trīs) mēneši no atlases konkursa noslēgšanās dienas. Profesija: PASTNIEKS Darba vietas adrese: LATVIJA, Brēžas iela 3, Valmiera Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-05-20 Kontaktpersona: 26510113 Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri