Vidzemnieces Māras Lieplapas augu tēju uzņēmums SIA PLŪKT izvēlēts par vienu no Baltijas jūras reģiona iedvesmas stāstiem, lai iedrošinātu jauniešus uzsākt konkurētspējīgu un atdevi nesošu uzņēmējdarbību, kas balstīta uz bioekonomikas un aprites ekonomikas principiem.
Stāstu krājums tiek veidots projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai” (BeUBio) ietvaros. Krājums atklāj dažādu valstu jauniešu pieredzi, kas jau agrā vecumā dibinājuši savus uzņēmumus, strādā pētniecībā vai virza kādu iniciatīvu ilgtspējīgas ekonomikas un bioloģisko resursu izmantošanā.
Māra Lieplapa, dibinot savu uzņēmumu, spējusi ieraudzīt unikālo šķietami vienkāršā resursā un strādājusi, lai pārvērstu atjaunojamu dabas resursu vērtīgā produktā, tam atrodot ekskluzīvu nišu tirgū. Pamati uzņēmējdarbībai likti jau studiju laikā, un, tūlīt pēc universitātes absolvēšanas, 2018. gadā dibināts uzņēmums PLŪKT, kuru pavada spēcīga motivācija izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi un izmantot tās resursu potenciālu.
“Kad es pabeidzu universitāti, mani un manu mammu lūdza pārstāvēt Latvijas jaunos uzņēmējus Ķīnā. Jau tolaik zināju, ka gribēšu būt uzņēmēja. Vērojot šīs zemes bagātīgo tējas kultūru, aizdomājos, ka Latvijas augu potenciāls nav pilnībā izmantots un ka neesam vēl līdz galam attīstījuši paši savu tējas kultūru,”
stāsta Māra.
Āzijas tirgus iedvesmota, jauniete nolēma savu ideju īstenot. Startējot jauno uzņēmēju konkursā, viņa saņēma novērtējumu kā viena no 15 daudzsološākajām jaunajām uzņēmējām un uzsāka sava biznesa idejas attīstīšanu ar LIAA Madonas biznesa inkubatora atbalstu četru gadu periodam.
Sadarbībā ar vietējiem zemniekiem un zemju īpašniekiem no bioloģiskajām pļavām tiek ievākti 15 dažādi augi tēju ražošanai. Arī ražošanas process ir maksimāli videi draudzīgs – augi tiek žāvēti ar vēja un saules enerģijas palīdzību, un tējas maisiņu izgatavošanai tiek izmantots materiāls, kas sadalās vidē. Uzņēmējdarbība sekmīgi attīstās, un šobrīd tēja tiek eksportēta uz 13 dažādām pasaules valstīm.
Iedvesmas stāsts no Latvijas, kā arī citi jauniešu iedvesmas stāsti angļu valodā lasāmi >> ŠEIT.
Strādāt nozarē, kas rūpējas par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ir orientēta uz augstas pievienotās vērtības iegūšanu no resursa, nozīmē arī būt soli priekšā no izzūdoša un neatjaunojama resursa – naftas – atkarīgiem uzņēmējiem.
“Mums vēl ir daudz jāmācās, jāizzina un jāpiedzīvo, lai spētu atjaunojamos dabas resursus izmantot ar maksimāli augstu pievienoto vērtību, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir jaunās paaudzes savlaicīga iesaiste”,
izceļ Santa Niedola, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja. Lauku reģionos ir iegūstams daudz neizmantots vai par pārpalikumu nosaukts atjaunojams bioloģiskais resurss, kas patiesībā slēpj sevī lielu potenciālu. Jēgpilni izmantojot Latvijas augstvērtīgās un tīrās augsnes sniegtās iespējas, ir iespējams attīstīt arvien jaunus bioekonomikas risinājumus vietējā un globālā mērogā.
Vidzemes plānošanas reģions vērš uzmanību, ka šobrīd gan Latvijā, gan pasaulē ir pieprasīti speciālisti, kas pārzina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, attīsta inovācijas īpaši lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pievērošot uzmanību starpnozaru sadarbības potenciālam un IT risinājumiem.
Stāstu, ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu un uzņēmuma SIA “PLŪKT” dalību, sagatavojis Nordregio pētniecības institūts Zviedrijas institūta Baltijas jūras sadarbības programmas projekta “Baltijas jūras reģiona jaunatnes loma aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai” ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt BSR jauniešu iesaistīšanos pārejā uz atjaunojamos dabas resursos balstītu ekonomiku un radītu sinerģiju ar citiem dalībniekiem un iniciatīvām, kas risina Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātos ilgtspējīgas attīstības mērķus.
