Lasīšanas laiks: 4 min
Aizvadītajā nedēļā, no 8. līdz 9. aprīlim, Vidzemes pašvaldību speciālisti, Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) un Latvijas Lauku foruma pārstāvji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Tartu pilsētu un apriņķi Igaunijā. Brauciena mērķis bija iepazīt un pārņemt kaimiņvalsts pieredzi iepirkumu organizēšanā izglītības iestādēs, kā arī bioloģisko pārtikas produktu iekļaušanā to ēdienkartēs, maltīšu plānošanā un pārtikas atkritumu samazināšanā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe.
Pieredzes apmaiņas brauciens bija iespējams, pateicoties ES programmas “Apvārsnis 2020” projektam CITIES2030 un sadarbībai ar Tartu apriņķa Attīstības aģentūru un Pārtikas tīklu. Vizītes dalībnieku vidū bija Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Valkas un Valmieras pašvaldību speciālisti. Braucienā piedalījās iepirkumu speciālisti un izglītības iestāžu vadītāji, kuri ikdienā strādā ar pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem izglītības iestādēs, tāpēc viņiem bija īpaši vērtīgi uzklausīt igauņu pieredzi šajā jomā.
Pirmajā dienā brauciena dalībnieki viesojās Tartu apriņķa pašvaldību savienībā, apmeklēja Tartu Variku skolu un novērtēja tās pusdienu maltīti, kā arī iepazina pieredzi par iepirkumu organizēšanu Tartu pilsētas un apriņķa skolās, bērnudārzos. Brauciena turpinājumā dalībnieki apmeklēja Kambjas pirmsskolas izglītības iestādi “Mesimumm”, uzzināja, kā Elvas pašvaldībā tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestādēs. Viņi devās uz Puhjas skolu, kur tikās ar skolas un virtuves darbiniekiem.
Tartu apriņķī ir lielas izmantotās lauksaimniecības zemes platības, tajā ir daudz pārtikas produkciju ražojošu un eksportējošu uzņēmumu. Tur dzīvo vairāk nekā 150 tūkstoši iedzīvotāju. Ikdienas maltītes skolās, pirmskolas izglītības iestādēs, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs tiek nodrošinātas 35 tūkstošiem iedzīvotāju. Apriņķī un pilsētā liels uzsvars tiek likts uz pievilcīgu dzīves vidi un labbūtību. Šeit ir izstrādāta vietējā pārtikas stratēģija, kura akcentē vietējās produkcijas, tai skaitā bioloģiskās pārtikas, inovāciju, sadarbības un koprades lomu, tāpat arī atbalstu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veselīga uztura programmas.
Igauņi runāja par to, kāds mērķtiecīgs un rūpīgs darbs tiek veikts, lai plānotu pārtikas un ēdināšanas pakalpojuma iepirkumus, detalizēti nosakot, kādām jābūt ēdienreizēm, kādiem produktiem, cik bieži drīkst atkārtoties viena veida maltītes, kāds ir pārtikas produktu piegādes attālums, cik maksā skolēnu pusdienas un citām svarīgām lietām.
Igaunijā daudz tiek domāts par ēdiena kvalitāti, veselīgu ēšanas paradumu izkopšanu un nostiprināšanu, kā arī pārtikas atkritumu mazināšanu. Tartu pilsēta ir līdera pozīcijās attiecībā uz bioloģiskās pārtikas produktu izmantošanu izglītības iestādēs audzēkņu ēdināšanai. Tās izglītības iestāžu maltītēs šobrīd 50% – 80% no visu pārtikas produktu apjoma ir bioloģiski audzēta un ražota produkcija. Liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai ēšanas reizēs nodrošinātu daudzveidību un izvēles iespējas, kā arī tam, lai katrs bērns atrastu maltītes piedāvājumā sev piemērotu ēdienu. Tāpat ir noteikti papildu mērķi kvalitatīvām maltītēm: iekļaut augu izcelsmes olbaltumvielas, samazināt piena daudzumu ēdienos, palielināt augļu un dārzeņu daudzumu, samazināt izmantotā cukura daudzumu. Apmeklētajās skolās ir bufetes tipa ēdināšana, kur maltītes sastāvdaļas, tai skaitā salātu dažādie dārzeņi, ir pieejami atsevišķi. Igauņi ir novērtējuši, ka metode, kad produkti tiek pasniegti atsevišķi, bērniem patīk labāk nekā ēdiena porcija.
Igaunija var lepoties, ka pēc pētījuma datiem šī gada janvārī 23% no visiem valstī dzīvojošajiem bērniem jeb 50 081 ēd bioloģisko pārtiku. Mērķis – panākt, lai 2030. gadā Igaunijā tie būtu 50%.
“Pagājušā gadā 13 institūcijas, tai skaitā VPR, pauda savu apņemšanos kopīgiem spēkiem veidot Gaujas Nacionālā parka teritorijā pirmo bioreģionu Latvijā un, parakstot labās gribas Memorandu, apliecināja savu gatavību strādāt vairākos prioritāros rīcības virzienos. Ļoti svarīga ir bioloģiskās pārtikas patēriņa palielināšana kā bioreģionā, tā visā Vidzemes reģiona teritorijā kopumā. Manuprāt, Vidzemes pašvaldību speciālistu kopīgais pieredzes brauciens uz Tartu ir viens no būtiskiem šīs apņemšanās iedzīvināšanas soļiem. Tartu pilsētā un apriņķī ir izdevies bioloģiski sertificēt izglītības iestāžu virtuves, sekmēt bioloģisko pārtikas produktu iepirkumu, kā arī veicināt augstu šo produktu patēriņu skolu un bērnudārzu ēdienreizēs. Pieredze, ko guvām Igaunijā, ir tā vērta, lai to pārņemtu arī Vidzemē,” stāsta projekta CITIES2030 vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere.
