Saules enerģija ir ne tikai “zaļš”, bet arī ekonomiski lietderīgs enerģijas avots – apstiprina Vidzemes plānošanas reģiona veiktie aprēķini 11 pašvaldību objektiem. Izvērtējuma rezultāti uzrāda, ka vairums pieteikto objektu saules paneļu uzstādīšanas atmaksāšanās laiks ir līdz deviņiem gadiem. Tas nav daudz, ņemot vērā, ka šo iekārtu ekspluatācijas ilgums ir līdz pat 30 gadiem.
“Vidzeme tāpat kā citur Latvijā saules enerģiju izmanto maz,”
tāds bija galvenais secinājums nesen notikušajā Vidzemes plānošanas reģiona 17. jūnija pasākumā “No saules līdz elektrībai”. Reizēm tieši zināšanu trūkums, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt nepieciešamo saules paneļu uzstādīšanas jaudu, lai saražotās enerģijas daudzums spētu nosegt saules paneļu uzstādīšanas un apkopes izmaksas, ir šķēršļi, kas kavē saules potenciāla izmantošanu elektroenerģijas ražošanai.
Tādēļ šī gada aprīlī Vidzemes plānošanas reģions aicināja Vidzemes pašvaldības pieteikt ēkas saules paneļu uzstādīšanas ekonomiskā lietderīguma aprēķināšanai. Savas ēkas aprēķinu veikšanai pieteica Apes, Alūksnes, Burtnieku, Cēsu, Gulbenes, Kocēnu, Naukšēnu, Smiltenes un Valkas novada pašvaldības. Lai veiktu nepieciešamos aprēķinus, pieteiktajam objektam bija jāatbilst vairākiem kritērijiem – ēkai ir jābūt pašvaldības īpašumā; ēkai ir pieejami ar skaitītāju izmērīti vēsturiskie siltumenerģijas dati par 2018. gadu; ir uzstādīts viedais elektroenerģijas skaitītājs un pieejami ikstundas dati par 2018. gadu; ēka intensīvi tiek izmantota vasaras periodā; pieejama ēkas inventarizācijas lieta; ēka turpmāk tiks izmantota tām pašām vajadzībām kā līdz šim, kā arī ēkas jumts tehniski ir piemērots saules paneļu izvietošanai.
Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse stāsta:
“Kā zināms, saule ir viens no atjaunojamo energoresursu avotiem, kuriem ir savas specifiskas īpašības. Piemēram, saules enerģijas izmantošana elektrības ražošanā neatmaksāsies tām ēkām, kas vasarā strādā mierīgākā režīmā un nespēj izlietot saražoto elektrību. Tomēr saules elektrostacijas paliek aizvien modernākas un pieejamākas, tāpat atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana ir mūsu dienaskārtībā jau ilgāku laiku. Tādēļ ar šiem aprēķiniem Vidzemes pašvaldību ēkās vēlamies sabiedrībai parādīt, ka saules enerģiju kā vienu no alternatīviem enerģijas avotiem tomēr vajadzētu apsvērt kā vienu no alternatīvām tad, kad prātojam par ekonomiskāku un dabai draudzīgāku enerģijas ražošanu un, kas zina, varbūt veiktie aprēķini apstiprinās, ka saules enerģijas izmantošana konkrētai ēkai atmaksājas.”
Izvērtējumam tika pieteiktas dažādas pašvaldībām piederošās ēkas – vairākas pirmsskolas izglītības iestādes, sporta nams un halle, katlu māja, pašvaldības administrācijas ēka, sociālās aprūpes centrs, notekūdens attīrīšanas iekārtas, vidusskolas ēkas. Dažiem no pieteiktajiem objektiem jau iepriekš Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai – PANEL 2050” ietvaros pašvaldību speciālisti pašu spēkiem izstrādāja Enerģētikas rīcības plānus, tātad par šo ēku efektīvāku izmantošanu, meklējot labākos risinājumus, tiek domāts jau kādu laiku.
Sociālās aprūpes centram “Trapene” Apes novadā jau pagājušajā vasarā tika izstrādāts Enerģijas rīcības plāns, un ēka tika pieteikta arī saules paneļu uzstādīšanas izvērtējumam. Apes novada pašvaldības Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss par ēku vairāk stāsta: “Sociālās aprūpes centrs “Trapene” ir pašvaldības iestāde, kuras darbība ir nepārtraukta visa gada garumā. Iestādes klientiem ir nepieciešams enerģētiskais nodrošinājums nepārtraukti – septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī. Tātad tieši šī pašvaldības iestāde vispilnīgāk izmantos iegūto saules enerģiju. Ierīkojot efektīvu saules paneļu sistēmu, vasaras periodā pa dienu varētu pilnībā nodrošināt pieprasījumu pēc elektroenerģijas, un veiksmes gadījumā pat nodot daļu elektroenerģijas atpakaļ kopējā elektrotīklā. Pašvaldība ir ieinteresēta ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā, vienlaikus saudzējot dabu un ietaupot pašvaldības finanšu līdzekļus.”
Katra pieteiktā objekta izvērtējumā ietverti vairāki scenāriji, tai skaitā saules elektrostaciju kopējā jauda, saules paneļu skaits un to kopējais virsmas laukums, kā arī tīkla inventora jauda.
“Būtiski uzstādīt saules paneļus 45° leņķī pret dienvidiem un ar jaudu, kas pielāgota objekta elektroenerģijas patēriņam. Vienā no objektiem elektroenerģijas patēriņš vasaras mēnešos samazinājās pat gandrīz par 60% procentiem, taču tieši tad saules intensitāte ir visaugstākā. Šai ēkai saules paneļi ar minimālo apskatīto jaudu 7,9 kWP neatmaksātos 15 gadu periodā. Saules paneļi teorētiski var saražot noteiktu daudzumu elektroenerģijas, ko pārsvarā norāda saules paneļu tirgotāji, bet pirms to uzstādīšanas nepieciešams novērtēt ēkas ikstundas patēriņu, lai redzētu, vai saražotā elektroenerģija tiks patērēta optimālajā daudzumā,”
atklāj Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona Energoefektivitātes eksperts.
Saules paneļu uzstādīšanas ekonomiskā lietderīguma izvērtējums veikts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu lasiet www.vidzeme.lv
