Lasīšanas laiks: 4 min
Otrdien, 18.februārī, Vidzemes Biznesa dienā Valmierā, ko organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģionālā nodaļa sadarbībā ar AS Swedbank, klātesošie diskutēja par divām tautsaimniecībā ļoti nozīmīgām tēmām Nacionālo attīstības plānu un iecerētajām nodokļu izmaiņām.
Pirms diskusiju sākšanas ar ievadvārdiem uzstājās Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, pastāstot par pašvaldību uzdevumiem un mērķiem 2020.gadā. Kopumā Vidzemes Biznesa dienu apmeklēja vairāk nekā 60 interesentu, tostarp tuvējo pašvaldību vadītāji, politiķi un uzņēmēji.
Ar prezentāciju “Nacionālais attīstības plāns un atbalsts uzņēmējdarbībai” uzstājās Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, kurš atbildēja arī uz klātesošo jautājumiem. Uzņēmēji norādīja, ka pašreiz plānā ir daudz mērķu, uz ko koncentrēties, secinot, ka tajā trūkst noteikta fokusa, kā arī izmērāmo rezultātu, tādējādi rodas bažas par to, ka tas netiks ņemts vērā lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, veidojot valsts budžetu. Tāpat arī diskusijās tika pausts tas, ka, lai arī Nacionālajam attīstības plānam vajadzētu kalpot par valsts pamatdokumentu, pamatojoties uz kuru tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi saistībā ar ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību, pašreiz tā daudzo prioritāšu dēļ, rodas bažas, ka plāns līdzīgi kā citi dokumenti “noguls atvilktnē” nevis tiks izmantots, piemēram, veidojot nākamo gadu valsts budžetus.
Pasākuma otrajā daļā ar prezentāciju “Nodokļu politikas evolūcija Latvijā” uzstājās LTRK viceprezidente un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa. Viņa iepazīstināja klātesošos ar LTRK apstiprināto pozīciju sistēmas turpmākajai attīstībai. Būtiski, ka par virsmērķi tiek izvirzīta tautsaimniecības attīstība, ceļot konkurētspēju, palielinot nodokļu maksātāju skaitu un mazinot ēnu ekonomiku. Svarīgi, ka nodokļos samaksātie līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, nodrošinot sistēmas ilgtspēju.
“Aicinu visus uzņēmējus, kas maksā godīgi nodokļus ar patiesu lepnumu iztaisnot muguras un apzināties, ka tieši viņi ir Latvijas galvenais virzītājspēks, savukārt nodokļu politikas veidotājus, valsts institūcijas un pašvaldību pārstāvjus aicinu ar jaunām nodokļu izmaiņām neaizbiedēt esošos nodokļu maksātājus un neuzlikt uz to pleciem vēl lielāku slogu, tā vietā ar lielu atbildību un ilgtermiņa redzējumu prioritāri veidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, sevišķi attiecībā uz darbaspēka nodokļiem un izmaksām un nodrošināt iekasēto nodokļu efektīvu izlietojumu” lai tādējādi veicinātu esošo uzņēmēju izaugsmi un attīstību, jauno uzņēmēju skaita pieaugumu, iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kas rezultētos papildus nodokļu ieņēmumos. ” saka E.Rītiņa, piebilstot, ka jebkādām nodokļu izmaiņas ir veicamas tikai caur tautsaimniecības evolūcijas prizmu – kā saglabāt labāko un labot kļūdaino, “tā ir liela atbildība, kas pašreiz gulstas uz politiķu pleciem!”
Klātesošie pārrunāja arī konkurētspējas celšanas jautājumus, kur par galveno problēmu pašreiz konstatētas augstās darbaspēka izmaksas. “Latvijā uzņēmējiem gan darbaspēka nodokļu, gan papildus darbaspēka izmaksu slogs par katru strādājošo jāmaksā krietni augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kas būtiski ietekmē biznesa attīstību. Ir vairāki instrumenti, kurus iespējams izmantot, pat nemainot nodokļu sistēmu, bet būtiski uzlabojot situāciju un konkurētspēju,” saka E.Rītiņa, piebilstot, ka nepieciešams veikt izmaiņas darba nespējas lapu apmaksas kārtībā – tikai Latvijā darba devējam jāapmaksā pirmās 10 dienas” virsstundu regulējumā – pie mums tās izmaksā divas reizes dārgāk, saglabājot jauno vecāku pabalstus tiem paralēli strādājot un veicot nodokļu nomaksu valsts budžetā, kā arī veicot izmaiņas un nepiemērojot papildus nodokļus, ja uzņēmums darbiniekam apmaksā mobilitātes, izmitināšanas un augstākās izglītības izdevumus izmaksas, u.c.”
E.Rītiņa prezentēja un tika izdiskutēts arī LTRK priekšlikumi mazo nodokļu režīmu pilnveidošanai, piedāvājot būtiski vienkāršot un samazinot esošo nodokļu režīmu skaitu – tā vietā radot tikai divus vienkāršus un sociāli atbildīgus risinājumus – fiksētā nodokļa un darījuma nodokļa veidā. Būtiskākais – novēršot turpmāk jebkādas iespējas mazos nodokļu režīmus izmantot kā alternatīvas darbaspēka nodokļu optimizēšanai.
Vidzemes biznesa dienas apmeklētāji bija vienisprātis, ka noteikti jāsaglabā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa kārtība ar 0% reinvestētās peļņas nodokļa likmi. Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Jānis Upenieks, kurš arī apmeklēja pasākumu, apstiprināja, ka šo regulējumu paredzēts saglabāt, jo jau šobrīd tas rāda pozitīvu efektu, bet ilgtermiņā motivēs uzņēmējus veikt investīcijas. Paredzēts, ka sarunas par nodokļu evolūcijas jautājumiem turpināsies arī nākamajos Vidzemes Biznesa dienu pasākumos.
Pēc diskusijām par Nacionālo attīstības plānu un nodokļu sistēmas izmaiņām, ar prezentāciju “5 tendences, kas ietekmēs biznesu turpmākajos 5 gados” uzstājās AS Swedbank Biznesa klientu apkalpošanas menedžere Dina Linde.
