Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 10.februārī, Vidzemes Augstskolā (ViA) norisinājās diskusija ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu par aktualitātēm Latvijas ekonomikā.
Diskusijas galvenais mērķis bija klātesošajiem pastāstīt par esošo situāciju ekonomikā, kā arī iepazīstināt ar plānotajiem uzlabojumiem. “Visa sistēma mainās ļoti lielā ātrumā. Visām izmaiņām pat ir grūti visu laiku izsekot,” uzsver ministrs.
Ekonomiskais stāvoklis, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir bijis daudz labāks. Eksporta līmenis svārstās ap 60%. Latvija ir kļuvusi par globālā tirgus sastāvdaļu, tomēr situāciju sarežģī tas, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits. “Valstī kopumā bija dramatisks iekritiens trešajā ceturksnī, toties ļoti labs pēdējais ceturksnis. Pirmais uzsvars, ko vēlamies mainīt, ir rūpniecības nozare, jo Latvijas tautsaimniecībā tai ir mazs īpatsvars, kas sastāda aptuveni 12% no IKP. Tajos industriālajos parkos, kas ir Latvijā, “katliņš vārās”, jo tur atrodas ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī uzņēmumi no Skandināvijas valstīm, Francijas, Vācijas. Pēdējā ceturksnī piedzīvojām 10% pieaugumu apjomā, kas ir ļoti labs rādītājs, jo līdz ar to arī eksports aug. Lauksaimniecībā ir ļoti stabils koka un graudu eksports. Latvija ir parādījusi, ka graudus prot arī iepirkt, jo vienmēr tiek veikti izdevīgi darījumi. IKP līmenis Latvijā ļoti strauji aug, un es pieļauju, ka drīz mēs apsteigsim Igauniju.”
Ir ļoti grūti paredzēt, kāda situācija būs valstī pēc vairākiem desmitiem gadu, tāpēc tiek domāts par tuvāko gadu perspektīvu. Paredzams, ka turpmāko divu gadu laikā augs pieaugušo izglītības piedāvājums un kvalitāte, jo nemitīgi ir nepieciešamība pēc jaunām zināšanām. “Es pats kādreiz vadīju lielu avīžu izdevniecību. Taču pašlaik drukāto laikrakstu noiets ir krasi samazinājies un manas zināšanas analogajos medijos nevienam vairs nav vajadzīgas. Līdzīga situācija ir izveidojusies ne tikai šajā nozarē. Tāpēc ir svarīgi, lai jau esošie darbinieki nemitīgi pilnveidotu savas zināšanas un apgūtu aizvien jaunas un mūsdienām atbilstošākas lietas.” Paredzēts, ka pieaugs arī investīciju līmenis un produktivitātes līmenis, kas nozīmē, ka regulāri tiek domāts par efektīvāka darbaspēka ieviešanu preču un pakalpojumu nozarē. “Ir labi, ja uzņēmums ir peļņu nesošs. Latvijā ir daži uzņēmumi, kuri pelna līdzīgi Vācijas līmenim, taču Latvijā šis līmenis ir sasniegts, neveicot ieguldījumus uzņēmuma attīstībā, kas ir ļoti sliki. Uzņēmums strādā ar to, kas ir, nedomājot par sevis attīstīšanu un līdzekļu ieguldīšanu attīstībā. Tas ir tas, ko mums būtu nepieciešams mainīt. Šajos uzņēmomums lielākoties ir problēmas arī ar algu sistēmu.”
Banku sistēmā pēc krīzes perioda darbojās “zombijbankas”. Tās centās atgūt zaudētos procentus, bet iegūto naudu atpakaļ apritē nelaida. Šobrīd Latvijā ģeopolitiskās situācijas rezultātā banku sistēmas darbība Latvijā ir pasliktinājusies, jo tās pārvieto naudu projām no valsts. “DNB banka” un „Nordea banka” ir apvienotas un ir pārdošanas procesā. Vēl viena lielā banka tūliņ izskaitīs ārā ļoti lielu daļu sava kapitāla. Situācija ir ļoti sarežģīta.”
Liels valdības uzsvars tiek vērsts uz “Start Up” kompānijām. Tās ir jaunās, strauji augošās tehnoloģiju kompānijas un uzņēmumi, kam piešķirti dažādi nodokļu atvieglojumi, lai tie sākotnēji varētu labāk un ātrāk sevi attīstīt. Šie “Start Up” uzņēmumi veido ļoti specifisku kultūru, kas maina ekonomisko uzvedību. “Atšķirība ir tāda, ka “Start Up” uzņēmumi savā starpā tīklojas. Ja kādreiz bija svarīgi citiem uzņēmumiem neizpaust, kā un kas tiek ražots, tad šajos uzņēmumos nepieciešams ar šāda veida informāciju dalīties. Tādējādi uzņēmumiem rodas lielākas iespējas sevi parādīt citiem, uzlabot savu ražošanu un straujāk attīstīties.”
Ašeradens uzskata, ka labklājības līmenis un ekonomiskā situācija valstī varētu uzlaboties. Pašlaik eksporta līmenis ir audzis, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. “Latvijā straujiem soļiem izzūd vecā sistēma, kuru ilgu laiku noteica politiskā sistēma pasaulē.” Latvijai, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, ļoti svarīgi ir Krieviju saukt par nozīmīgu eksporta tirgu. Tomēr nākas secināt, ka liela sadarbība pagaidām nevar sanākt, jo rubļa vērtība ir kritusies teju uz pusi.
